Atzinums

Lūdzam redakcionāli un gramatiski precizēt Ministru kabineta atbildes vēstuli Latvijas Republikas tiesībsargam (turpmāk - Atbildes vēstule), lai tā būtu saprotama.

-

Atbildes vēstulē ir norādīti alternatīvi risinājumi, kuri ir izvērtēti attiecībā uz tiem aizsargātajiem lietotājiem, kuri elektroenerģiju patērē apakšlietotāja statusā, un kuri aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu (turpmāk - Pakalpojums) nav saņēmuši automātiski, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 345) ietverto kārtību. Viens no šādiem alternatīvajiem mehānismiem ir minēts, ka Pakalpojuma sniegšanas risinājums būtu iespējams, balstoties uz individuālu aizsargāto lietotāju iesniegtu iesniegumu pamata. Izvērtējot šādu iespēju ir secināts, ka šāda alternatīva risinājuma ieviešana radītu papildu administratīvo slogu. Norādām, ka tomēr nav īsti skaidrs par šāda secinājuma izdarīšanu, ņemot vērā to, ka Atbildes vēstulē nav ietverts kaut aptuvenais skaits to aizsargāto lietotāju, kas nesaņem Pakalpojumu. Tiesībsargs savā vēstulē ir norādījis, ka tie varētu būt 50 tūkstoši aizsargāto lietotāju. Tieslietu ministrijas ieskatā, lai vērtētu regulējuma samērīgumu un alternatīvus risinājumus, ir nepieciešams saprast, cik ir šādu aizsargāto lietotāju, kas faktiski nesaņem Pakalpojumu.




 

-

Tieslietu ministrijas ieskatā Atbildes vēstulē nav pietiekami pamatots Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā ietvertais vienlīdzības princips un tā ievērošana attiecībā uz aizsargātajiem lietotājiem. Proti, tiesībsargs savā vēstulē ir norādījis, ka apstrīdētais regulējums, kas nosaka pienākumu obligāti nodrošināt Pakalpojumu tikai tiem elektroenerģijas tirgotājiem, kuri sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu vairāk nekā desmit tūkstošiem mājsaimniecības lietotāju, lai gan ir neitrāls, veido atšķirīgu attieksmi pret aizsargātajiem lietotājiem, kuri ir elektroenerģijas apakšlietotāji un viņu dzīvojamās mājas galalietotājs (īpašnieks, pārvaldnieks, u.c.) brīvā elektroenerģijas tirgus ietvaros nav noslēdzis līgumu ar tādu elektroenerģijas tirgotāju, kas nodrošina Pakalpojumu. Savukārt Atbildes vēstulē ir norādīts, ka Ministru kabineta ieskatā MK noteikumos Nr. 345 ietvertais regulējums paredz, ka visi aizsargātie lietotāji atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, nepamatojot un neanalizējot, kā šis regulējums attiecas uz aizsargātajiem lietotājiem, kuri ir elektroenerģijas apakšlietotāji un viņu dzīvojamās mājas galalietotājs (īpašnieks, pārvaldnieks, u.c.) brīvā elektroenerģijas tirgus ietvaros nav noslēdzis līgumu ar tādu elektroenerģijas tirgotāju, kas nodrošina Pakalpojumu. Vienlaikus Atbildes vēstulē kā secinājums ir ietverts, ka Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā MK noteikumos Nr. 345 ietvertais regulējums paredz efektīvāko Pakalpojuma sniegšanas kārtību, kas vienlaikus paredz iespējami vienlīdzīgu attieksmi pret visiem aizsargātajiem lietotājiem, un būtiskas izmaiņas regulējumā nebūtu veicamas. Līdz ar to, nav saprotams, vai Ministru kabinets uzskata, ka MK noteikumos Nr. 345 ietvertais regulējums nerada atšķirīgu attieksmi pret aizsargātajiem lietotājiem vai arī tomēr rada atšķirīgu attieksmi, bet regulējums paredz iespējami vienlīdzīgāku attieksmi pret aizsargātajiem lietotājiem.
Vēršam uzmanību, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 33.¹ panta pirmā daļa paredz, ka aizsargātajam lietotājam viena elektroenerģijas tirdzniecības līguma ietvaros ir tiesības saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu. Tādējādi likumdevējs nav paredzējis, ka varētu būt kāda personu kategorija, kura varētu nesaņemt Pakalpojumu. 

 

-