Atzinums

Iekšlietu ministrija neatbalsta likumprojekta virzību, ievērojot konceptuālo iebildumu par sankciju pārkāpumu dekriminalizāciju. Detalizētu Iekšlietu ministrijas argumentāciju par minēto iebildumu skatīt Iekšlietu ministrijas atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (24-TA-2018).
 

-

Iekšlietu ministrija  lūdz likumprojektā ietvert termina “militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas” skaidrojumu, lai termina saturs tiktu atklāts arī ārējā normatīvajā aktā, nevis likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (24-TA-2018) anotācijā.
Ņemot vērā likumprojektā 24-TA-2018 lietotā termina būtību un mērķi, kā arī tā nesaraujamo sasaisti ar sektorālo sankciju piemērošanu, Iekšlietu ministrijas ieskatā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums ir piemērota vieta, kur ārējā normatīvajā aktā nostiprināt attiecīgā termina tvērumu, veicinot sistēmisku izpratni par ierobežojošo pasākumu režīmu ietvaru, piemērošanu un nodalīto atbildību par noteiktiem pārkāpumiem, kā arī veicinot arī Krimināllikuma regulējuma piemērojamību praksē un sabiedrības izpratni par tās pienākumiem.
 

-

Likumprojekta 3. pants paredz izteikt likuma 17. pantu redakcijā, kas saglabā pienākumu par aizdomām par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu ziņot divām iestādēm.

Likumprojekta izstrādes procesā saistībā ar ziņošanas pienākumu tika panākta vienošanās, ka ziņojumi gadījumos, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu, tiek iesniegti vienai iestādei, proti, Finanšu izlūkošanas dienestam, nevis divām iestādēm.

Aicinām 17. pantu izteikt redakcijā, kuru darba grupas ietvaros atbalstīja visas iesaistītās iestādes:

“17. pants. Ziņošanas pienākums
Šā likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.”.

Papildus, attiecībā uz likumprojekta piedāvāto 17.panta normas redakciju norādām, ka tā nav racionāla, jo paredz ziņojumu iesniegšanu divām iestādēm, izmantojot vienu kanālu – Finanšu izlūkošanas dienesta izveidotu un uzturētu informācijas sistēmu.

Tāpat, likumprojekta anotācijā saistībā ar ziņošanas pienākumu skaidrots, ka “[..] informācija par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu sākotnēji tiek iesniegta FID. Savukārt FID, izmantojot FID SAS funkcionalitāti, iegūtu informāciju atbilstoši kompetencei var nodot Valsts drošības dienestam turpmāku procesuālo darbību veikšanai. Vienlaikus, neraugoties uz to, ka FID SAS saņemtās informācijas apstrādi un nodošanu Valsts drošības dienestam nodrošinās FID, SL 17. panta pirmajā daļā ir nepieciešams ietvert atsauci uz papildu ziņošanas pienākumu Valsts drošības dienestam. Minētais nepieciešams, lai Valsts drošības dienestam noteiktu tiesisku pamatu saņemt personu ziņojumus par aizdomām par iespējamu starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu, kā arī lai noteiktu, ka informācijas iesniedzējs Valsts drošības dienestam ir SL 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esoša persona, nevis FID, kas informāciju tikai pārsūta.”.

    Iekšlietu ministrijas ,kā minēts iepriekšējā iebildumā, neatbalsta tādu likuma redakciju, kas paredz pienākumu subjektam par vienu un to pašu ziņot divām iestādēm, neatkarīgi no izmantojamā informācijas sniegšanas kanāla. Vienlaikus, anotācijas tekstā Iekšlietu ministrija konstatē pretrunas, jo Finanšu izlūkošanas dienests, atbilstoši anotācijai, nodotu informāciju Valsts drošības dienestam, lai gan Valsts drošības dienests jau būtu norādīts kā ziņojuma adresāts likumā. Tāpat argumentācija saistībā ar Valsts drošības dienesta tiesībām iegūt informāciju par iespējamu likumpārkāpumiem nav pamatota, jo šādas informācijas saņemšana jau izriet no Valsts drošības dienesta funkcijām un uzdevumiem šādu informāciju iegūt, apstrādāt un izmantot. Papildus, Finanšu izlūkošanas dienests, atbilstoši likumprojekta 12. panta 4.¹ daļai ir tiesīgs sniegt informāciju plašam iestāžu lokam, tādēļ papildu pamata informācijas sniegšanai Valsts drošības dienestam norādīšana ir lieka.

        Ņemot vērā minēto, kā arī iepriekšējā iebildumā par likumprojektā ietverto likuma 17. panta redakciju, aicinām anotācijas daļu, kurā skaidrota informācijas par aizdomām par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu sniegšana Valsts drošības dienestam un šīs informācijas sniegšanas kanālu, svītrot.

 

-

Likumprojekta anotācijā ir noteikts, ka “Vienlaikus SL 18. pantā tiek lietoti arī tādi jēdzieni kā preces un pakalpojumi. Šajā sakarā norādāms, ka jēdziens "preces" SL 18. panta izpratnē ietver tādas preces, kā piemēram, militāras tehnoloģijas, ekipējums, programmatūras un tehnoloģijas, kas ir iekļautas Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā, kuru Padome pieņēma 2023. gada 20. februārī (8), vai ir uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/821 (9) I un IV pielikumā u.c.”

Aicinām precizēt anotāciju, norādot, ka attiecībā uz šādām precēm netiek piemērota dekriminalizācija, bet ir attiecināma Krimināllikuma 84.1 panta otrā daļa, kas paredz kriminālatbildību pārkāpumiem no pirmā centa.
 

-