Atzinums

No likumprojektā ietvertās Latvijas Sodu izpildes kodeksa 48.panta devītās daļas izriet, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersona normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajos gadījumos un kārtībā informē par notiesāto, kura Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā naudas līdzekļu iepriekšējā gada kopējā apgrozījuma summa ir 15 000 euro vai vairāk.
Ja tiesību normā tiek lietota atsauce uz “normatīvajos aktos par  nodokļiem un nodevām noteiktajos gadījumos un kārtībā”, tad jānorāda, ka atbilstoši minētajam normatīvajam aktam pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fizisko personu konta apgrozījumu ir noteikts tikai kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam (skatīt “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantu).
No Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Par Tieslietu ministrijas 2021.gada pārskata sagatavošanas pareizību” izriet, ka “Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā, pamatojoties uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 1.punktā doto maksājuma pakalpojuma skaidrojumu, Pārvalde ir uzskatāma par maksājumu pakalpojuma sniedzēju un tai ir saistošs likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ panta pirmajā daļā noteiktais”, tomēr “Revidentu ieskatā, lai tiktu veicināta nodokļu maksātāju labprātīga nodokļu nomaksa, normatīvajos aktos būtu jānosaka prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par Pārvaldes Valsts kases kontā esošajiem ieslodzīto personīgajiem naudas līdzekļiem.”
Tas nozīmē, ka anotācijā, pirmkārt, ir ietverams skaidrojums, vai Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona ir/nav uzskatāma par maksājumu pakalpojumu sniedzēju.
Ja minētā persona ir uzskatāma par maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ierosinām tiesību normu precizēt, nosakot, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde informē Valsts ieņēmumu dienestu par notiesāto – fizisko personu, kas ir Latvijas Republikas rezidents –, kura Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 000 euro vai vairāk. Ieslodzījuma vietu pārvalde minētās ziņas sniedz likumā “Par nodokļiem un nodevām” un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.
Ja minētā persona nav uzskatāma par maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tad pienākums sniegt informāciju par notiesāto, kura Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietā Valsts kasē atvērtajā kontā naudas līdzekļu iepriekšējā gada kopējā apgrozījuma summa ir 15 000 euro vai vairāk, nebūtu sasaistāms ar “normatīvajos aktos par  nodokļiem un nodevām noteiktajos gadījumos un kārtībā”, bet gan ir nosakāms kā patstāvīgs pienākums, kas izrietēs no Latvijas Sodu izpildes kodeksa.

-

Aicinām projektu saskaņot arī ar Finanšu izlūkošanas dienestu.
No likumprojektā ietvertās Latvijas Sodu izpildes kodeksa 48.panta devītās daļas izriet, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersona normatīvajos aktos par  nodokļiem un nodevām noteiktajos gadījumos un kārtībā informēs Valsts ieņēmumu dienestu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā ar notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem (…).
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² panta pirmo daļu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma ( turpmāk - NILLTPFN likuma) subjekta pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu NILLTPFN likuma izpratnē, ir nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no šā panta trešajā daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. Subjekts ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
Tātad, lai brīvības atņemšanas iestādes amatpersona normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajos gadījumos un kārtībā informētu Valsts ieņēmumu dienestu par aizdomīgu darījumu, tai, pirmkārt, ir jābūt NILLTPFN likuma subjektam, ņemot vērā, ka likums “Par nodokļiem un nodevām” neparedz pienākumu citām personām, kas nav NILLTPFN likuma subjekti (sk. NILLTPFN likuma 3.¹ pantu), sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.
Otrkārt, normatīvajā regulējumā netiek lietots termins “aizdomīgs darījums nodokļu jomā”. Proti, “aizdomīgs darījums” ir termins, kas izriet no NILLTPFN likuma (skatīt minētā likuma 1.panta 17.punktu), savukārt likumā “Par nodokļiem un nodevām” lietotajam terminam – “aizdomīgs darījums, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no 22.² panta trešajā daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā” – ir tieša atsauce uz NILLTPFN likumu, proti – konstatējot aizdomīgu darījumu NILLTPFN izpratnē.

-

Lūdzam svītrot septītās daļas otro teikumu, kas paredz naudas pārveduma saskaņošanu ar Valsts kasi. Šāda norma var radīt nevajadzīgu papildu administratīvo slogu iesaistītajām pusēm.  Vēršam uzmanību, ka Valsts kasei izpildot maksājumu uzdevumus ir pienākums ievērot noteiktās prasības kā starptautisko, tā nacionālo sankciju jomā, kā arī kompetento iestāžu norādījumus attiecībā uz sankcionētām personām. Līdz ar to noteiktā gadījumā veicot maksājumu un aizpildot nepieciešamo informāciju par pamatojumu, tas tiks izvērtēts. Papildu no jaunās normas nav skaidri saprotams, kas konkrētā gadījumā pie naudas pārveduma saņemšanai tiktu saprast ar pamatvajadzību nodrošināšanu un kurš to izvērtēs. Vienlaicīgi no norādītās jaunā daļas redakcijas ir  noprotams, ka notiesātajam plānots atļaut veikt naudas pārvedumus tikai 45.panta trešajā daļā minētajām personām, bet netiek minēts, kā notiesātais varēs apmaksāt savas pamatvajadzības, vai šī norma tiktu attiecināta arī šādā gadījumā.
 

-

Lai Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, varētu efektīvāk izmantot brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu sniegto informāciju par notiesātajiem, kuru Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā naudas līdzekļu iepriekšējā gada kopējā apgrozījuma summa ir 15 000 euro vai vairāk, ir nepieciešama informācija ne tikai par notiesātā apgrozījuma summu, bet arī par personām, kuras ir ieskaitījušas naudas līdzekļus.   
Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 48.panta piektajai daļai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei pēc valsts institūcijas vai amatpersonas pieprasījuma ir jāsniedz tās rīcībā esošās ziņas par notiesātā personiskās naudas apgrozījumu un personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem.
Lai Valsts ieņēmumu dienestam būtu skaidra papildus informācijas saņemšanas kārtība un apjoms, lūdzam papildināt anotācijas 1.3.apakšpunkta ”Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” sadaļā “Risinājuma apraksts”  5.2.apakšpunktu, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniegs informāciju par personām, no kurām notiesātais ir saņēmis naudas līdzekļu pārskaitījumu.
Ja nepieciešams, papildus lūdzam izvērtēt, vai tiesiskais regulējums attiecībā uz to subjektu, kurš var iegūt (redzēt) informāciju, no kuras personas notiesātais ir saņēmis naudas līdzekļu pārskaitījumu,  ir pietiekams, lai sniegtu informāciju pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma.

-

Likumprojekts papildina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 48.pantu ar devīto daļu, kurā paredzēts, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersona normatīvajos aktos par  nodokļiem un nodevām noteiktajos gadījumos un kārtībā informē Valsts ieņēmumu dienestu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā ar notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem, kā arī informē par notiesāto, kura Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā naudas līdzekļu iepriekšējā gada kopējā apgrozījuma summa ir 15 000 euro vai vairāk.
Anotācijas 1.3.apakšpunkta ”Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” sadaļā “Risinājuma apraksts”  5.2.apakšpunktā paskaidrots, ka projekts paredz noteikt, ka likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos un kārtībā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona informē Valsts ieņēmumu dienestu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā ar notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem, kā arī informē par notiesāto, kura Pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā naudas līdzekļu iepriekšējā gada kopējā apgrozījuma summa ir 15 000 euro vai vairāk.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² panta pirmajā daļā noteikts, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekta (turpmāk — subjekts) pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ir nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no šā panta trešajā daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. Subjekts ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.  Minētā panta sestajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami šā panta pirmajā daļā noteiktie ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un šā panta 1.¹ daļā noteiktie ziņojumi par nereģistrējamas kustamas mantas (tajā skaitā skaidras naudas) mantošanas gadījumiem.
Kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem (turpmāk – ziņojumi), un to saturu noteic Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumi Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” (turpmāk – Noteikumi Nr.550).
Noteikumu Nr.550 8.punktā noteikts, ka ziņojumus un sliekšņa deklarāciju iesniedz elektroniski, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē pieejamo tiešsaistes formu vai augšupielādējot XML datni, kas izveidota atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē publicētajai XSD. Citas personas ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam var iesniegt arī kā iesniegumu rakstveidā vai izmantojot Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) pieejamās tiešsaistes formas.
Lai viecinātu vienotu izpratni ziņojumu iesniegšanas kārtību, lūdzam papildināt anotācijas 1.3.apakšpunkta ”Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” sadaļā “Risinājuma apraksts”  5.2.apakšpunktu ar informāciju, ka  brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas ziņojumus iesniegs saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumiem Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
 

-

Likumprojekts paredz papildināt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 48.pantu ar devīto daļu, kurā paredzēts, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersona normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajos gadījumos un kārtībā informē Valsts ieņēmumu dienestu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā ar notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem, kā arī informē par notiesāto, kura Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā naudas līdzekļu iepriekšējā gada kopējā apgrozījuma summa ir 15 000 euro vai vairāk.
Anotācijas 1.3.apakšpunkta ”Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” sadaļā “Risinājuma apraksts” 5.2.apakšpunktā paskaidrots, ka projekts paredz noteikt, ka likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos un kārtībā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona informē VID par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā ar notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem, kā arī informē par notiesāto, kura Pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā naudas līdzekļu iepriekšējā gada kopējā apgrozījuma summa ir 15 000 euro vai vairāk.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.³ panta pirmajā daļā noteikts, lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama šā panta pirmajā daļā minētā informācija.
Tādējādi informāciju par kontu apgrozījumu VID iesniedzama saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 15. maija noteikumiem Nr. 276 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu” (turpmāk - Noteikumi Nr.276), kur 2.punktā noteikts, ka subjekts informāciju Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz elektroniski, ievērojot Extensible Markup Language (turpmāk – XML) shēmas struktūru. Subjekts informāciju Valsts ieņēmumu dienestam var iesniegt vienā vai vairākos ziņojumos.
Līdz ar to brīvības atņemšanas iestādēm būs pienākums iesniegt VID informāciju par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu Noteikumu Nr.276 noteiktajā kārtībā.
Ievērojot, ka likumprojekta anotācijas 3.punkts nav aizpildīts, secināms, ka Ieslodzījumu vietu pārvaldei nebūs nepieciešams finansējums informācijas sistēmām, lai nodrošinātu likumprojektā paredzētās informācijas iensiegšanu VID saskaņā ar Noteikumiem Nr.276.
Lai viecinātu vienotu izpratni par likumprojektā paredzētas informācijas iesniegšanas kārtību VID, lūdzam papildināt anotācijas 1.3.apakšpunkta ”Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” sadaļas “Risinājuma apraksts” 5.2.apakšpunktu norādot, ka brīvības atņemsānas iestādes amatpersona informāciju par kontu apgrozījumu VID sniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 15. maija noteikumiem Nr. 276 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu”.
 

-

Saskaņā ar likumprojektā ietverto Latvijas Sodu izpildes kodeksa 48.panta septīto daļu plānots noteikt, ka, pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu kredītiestādē.
1.  Ņemot vērā, ka likumprojektā ietvertajā Latvijas Sodu izpildes kodeksa 48.panta sestajā daļā ir lietots termins “maksājumu pakalpojumu sniedzējs”, aicinām izvērtēt, vai arī šajā normā šāds termins nebūtu lietojams termina “kredītiestāde” vietā, it sevišķi, ņemot vērā, ka saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otro daļu kredītiestāde ir tikai viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
2.  Aicinām izvērtēt iespēju anotāciju papildināt ar skaidrojumu, kā tiks nodrošinātas potenciālo mantinieku tiesības uzzināt par mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošajiem naudas līdzekļiem.
Jo attiecībā uz mirušo personu nodokļu pārmaksām Valsts kontrole, veicot revīziju par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem – valsts budžeta ieņēmumu daļu, secināja, lai uzsāktu mantojuma procedūru, mantot tiesīgajām personām zvērinātam notāram jāiesniedz arī mantojamās mantas saraksts ar mantas novērtējumu. Taču potenciālie mantinieki atbilstoši normatīvajam regulējumam no Valsts ieņēmumu dienesta nevar iegūt konfidenciālu informāciju par mirušo tuvinieku nodokļu pārmaksu esību. Tādējādi tiek dzēstas mirušo personu nodokļu pārmaksas, par kurām mantot tiesīgās personas nemaz nav zinājušas, jo nebija iespējams iegūt šādus datus. Rezultātā personām tiek liegts izvērtēt mantošanas procedūrai nepieciešamo resursu (patērētais laiks, valsts nodevu maksājumi, notāra atlīdzības takses apmaksa) samērību pret iespēju saņemt mantojuma atstājēja nodokļu pārmaksu.

-

Aicinām projektu saskaņot arī ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Finanšu izlūkošanas dienestu.
Saskaņā ar likumprojektā ietverto Latvijas Sodu izpildes kodeksa 48.panta sesto daļu plānots noteikt, ka turpmāk atklātajā cietumā esošie notiesātie varēs izmantot normā paredzēto risinājumu – notiesātā naudu uzglabā Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietām Valsts kasē atvērtajā kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē un uzskaita notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē – gadījumos, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs notiesātajam ir atteicis maksājumu konta vai patērētāja pamatkonta atvēršanu.
 
Kā skaidrots anotācijā, “praksē tika konstatēti gadījumi, kad atklātajos cietumos esošajiem notiesātajiem tika atteikts atvērt kontu kredītiestādēs un Latvijas Pasta nodaļās.”
Saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.² panta sesto daļu kredītiestāde atsaka pamatkonta atvēršanu jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) šāda konta atvēršanas vai apkalpošanas rezultātā tiktu pārkāptas normatīvo aktu prasības, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā; 2) patērētājs ir sniedzis nepatiesu informāciju pamatkonta atvēršanai. Savukārt atbilstoši minētā likuma 97.⁵ panta otrajai un trešajai daļai kredītiestāde vienpusēji izbeidz standartlīgumu jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) maksājumu konta turpmāka apkalpošana ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā; 2) patērētājs maksājumu kontu ir tīši izmantojis nelikumīgām darbībām. Kredītiestāde ir tiesīga vienpusēji izbeigt standartlīgumu jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) maksājumu kontā ilgāk par 24 mēnešiem pēc kārtas nav veikti darījumi; 2) patērētājs ir sniedzis nepatiesu informāciju, un pamatkonts tika atvērts, balstoties uz to; 3) patērētājs vairs neatbilst šā likuma 97.² panta otrajā daļā noteiktajam; 4) patērētājs ir atvēris citu maksājumu kontu, kas tam Latvijā ļauj izmantot šā likuma 97.³ pantā minētos pakalpojumus; 5) turpmākā pamatkonta uzturēšana rada kredītiestādei reputācijas riskus; 6) kredītiestāde izbeidz attiecīgā maksājuma pakalpojuma sniegšanu visiem saviem klientiem — patērētājiem; 7) ne mazāk kā sešu mēnešu laikā patērētāja parādsaistības par pamatkonta un tā ietvaros sniegto pakalpojumu izmantošanu pārsniedz pamatkonta atlikumu.
Mūsuprāt, ja kredītiestāde ir atteikusi atvērt patērētāju pamatkontu, vai to slēgusi (kas šobrīd no tiesību normas neizriet), jo pastāv no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) likuma izrietoši šķēršļi, ir vērtējams jautājums, vai šajos gadījumos tik tiešām būtu pieļaujams ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas starpniecību atklātajos cietumos esošajiem notiesātajiem saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma.

Tāpat anotācijā skaidrots, ka “vienlaikus, lai nodrošinātu atklātajā cietumā esošo notiesāto tiesības, gadījumā, ja viņam tiks atteikta maksājuma konta vai pamatkonta atvēršana, notiesātajam netiek prasīts iesniegt minēto faktu apstiprinošu dokumentu, pamats piemērot Kodeksa 48.panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā ietverto regulējumu attiecībā uz atklātajā cietumā esošo notiesāto būs paša notiesātā iesniegums.”
Ņemot vērā, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietai ir administratīvais slogs un izmaksas, nodrošinot notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošo līdzekļu uzskaiti, izlietošanas organizēšanu vai kontroli, mūsuprāt, atklātajā cietumā esošajam notiesātajam, iesniedzot iesniegumu, būtu tomēr jāpievieno konkrēto faktu apstiprinošu dokuments, it sevišķi, ievērojot to, ka saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.² panta astoto daļu kredītiestāde pēc tam, kad pieņēmusi lēmumu atteikt pamatkonta atvēršanu, nekavējoties rakstveidā un bez maksas informē patērētāju par atteikumu, kā arī par tā iemeslu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana ir pretrunā ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm (tai skaitā normatīvo aktu prasībām NILLTPFN jomā).

-

Lūdzam 9.daļā izvērtēt notiesātā informēšanas mērķi un nepieciešamības gadījumā precizēt, ņemot vērā šajā jomā pastāvošo praksi un noteikto mērķu sasniegšanu, kad aizdomīgu darījumu gadījumā informē kompetento iestādi.
 

-

Iesakām izvērtēt nepieciešamību papildināt anotācijas 1.3.apakšpunkta ”Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” sadaļā “Risinājuma apraksts”  5.2.apakšpunkta pirmo rindkopu ar tekstu šādā redakcijā:
"Turklāt atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantā noteiktajam maksājumu pakalpojuma sniedzēja pienākums ir iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, ja to kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk, par visām personām, neatkarīgi no tā, vai fiziskā persona atrodas apcietinājumā vai nē."
 

-