Atzinums

Ņemot vērā, ka līdz 2025.gada 11.oktobrim Latvijas normatīvajos aktos ir jāpārņem 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva (ES) 2023/1791) 6.pants, kurā ir noteiktas prasības publiskā sektora ēkām atjaunošanas ietvaros sasniegt vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisiju ēkas līmeni, kur bezemisiju ēkas prasību līmenis Latvijas normatīvajos aktos šobrīd nav noteikts, un, ņemot vērā, ka šie noteikumi regulē ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmas prasības, tai skaitā gandrīz nulles enerģijas ēku prasības, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar prasībām, kas definē bezemisiju ēkas līmeni. Skaidrojam, ka VARAM atbildības jomā ir Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1.6. pasākums “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana” (turpmāk – 2.1.1.6.pasākums), kura ietvaros 2026.gadā plānots finansējums ēku energoefektivitātes projektu īstenošanai pašvaldību sektora ēkās un jau šobrīd pašvaldības plāno sava ēku fonda atjaunošanas projektus un tām ir nepieciešams laicīgi zināt, kādas prasības tām būs izvirzītas, lai tiktu ievērotas iepriekš minētās direktīvas prasības. Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka lai gan 2024. gada 24. aprīļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva  2024/1275) paredz 11.panta prasības (Bezemisiju ēkas) pārņemt līdz 2026. gada 29. maijam, Direktīvas (ES) 2023/1791 6.pants, kurā ir atsauce uz bezemisiju ēku definīciju, ir jāpārņem līdz 2025.gada 11.oktobrim, līdz ar to, šo prasību pārņemšana ir nepieciešama agrākā termiņā, kur līdz prasību pārņemšanai faktiski ir palicis nedaudz vairāk par pusgadu, tādēļ mūsuprāt ar šo projektu būtu nepieciešams šo problemātiku risināt jau šobrīd. Papildus VARAM lūdz izvērtēt, vai līdz šim noteiktās prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām sasniedz izmaksu ziņā optimālo līmeni un nav nepieciešams tās pārskatīt, tai skaitā, vai ir nepieciešams izdalīt gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības atjaunošanām un pārbūvēm un atsevišķi jaunbūvēm, jo šobrīd VARAM administrētajās atbalsta programmās no 2023.gada pieteiktajos un īstenotajos projektos (Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros) atbalstīti pašvaldību 44 ēku projekti, no kuriem tikai 4 ēkas sasniedz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības, 3 ēkas sasniedz A klasi apkurei, 8 ēkas sasniedz B klasi apkurei, 26 ēkas sasniedz C klasi apkurei un 3 ēkas sasniedz D klasi apkurei, līdz ar to ir saskatāms, ka vairumā pašvaldību ēku atjaunošanas gadījumos tiek sasniegts apkures energoefektivitātes novērtējums no 65 – 90 kWh/m2 gadā (vidēji svērti 70 kWh/m2 gadā), kas var liecināt, ka līdz šim noteiktās prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām (apkurei ≤45 kWh/m2 gadā) varētu būt noteiktas pārlieku stingras, vismaz attiecībā uz ēku atjaunošanu un pārbūvi. VARAM var neiebilst, ka bezemisiju un gandrīz nulles ēkas klašu izvērtēšana/noteikšana/pārskatīšana var tikt pārskatīta arī cita noteikumu projekta ietvaros, lai nekavētu šī noteikumu projekta galvenā mērķa sasniegšanu – vienkāršot ēku energosertificēšanas sistēmu un prasības, tomēr ir nepieciešams skaidrs laika grafiks, lai VARAM savās atbalsta programmās spētu noteikt korektus nosacījumus finansējuma saņēmējiem, kā arī, lai pašvaldības jau laicīgi varētu veikt projektēšanas darbības, zinot tām izvirzītos mērķus un galvenās prasības vēl pirms 2026.gada, kad paredzēta 2.1.1.6.pasākuma attiecīgā kārta un nekavētu ES fondu 2021.-2027.gada laika grafiku, kā arī izmantotu energoefektivitātes pasākumiem paredzēto finansējumu.

-

Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) risinājuma aprakstā norādīts: “(..) Atbilstoši Pašvaldības likuma 4.panta pirmās daļas 10.punktam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir veicināt dzīvojamā fonda uzturēšanu un modernizēšanu. (..) Pēc grozījumu apstiprināšanas, pamatojoties uz iepriekšminētajiem apkures patēriņa datiem, Rīgas pašvaldībai uzreiz būs iespējams, ievērojot Pašvaldības likumā piešķirto autonomo funkciju, īstenot pašvaldības iniciatīvu, izsniedzot pašvaldības teritorijā esošām daudzdzīvokļu ēkām ēkas energosertifikātus. Šāda precedenta pieredze kalpos par labās prakses piemēru citām Latvijas pašvaldībām.”
Tajā pašā laikā Ministru kabineta noteikumu projekta regulējums neregulē pašvaldību tiesības, tādējādi lūdzam izvērtēt nepieciešamību minēto informāciju norādīt Ministru kabineta noteikumu anotācijā vai papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 13. panta otro daļu ēkas īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā ir tiesīgs saņemt Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzfinansējumu ēkas energosertifikācijai, kā arī ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Tādējādi pašvaldība ir tiesīga vien līdzfinansēt ēkas energosertifikāciju. Savukārt attiecībā uz pašvaldības iestādes rīcību, sniedzot pakalpojumus, kas pieejami tirgū, norādām uz Konkurences likuma 14.1 pantā noteikto pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.

-

Ņemot vērā to, ka prasības, kas attiecināmas uz apgaismojuma inženiertehnisko sistēmu nepiemērošanu dzīvojamām mājām ir definētas teikumā, kurā ir daudz līdzvērtīgu teikuma locekļu, lai novērstu interpretācijas iespējas, kur iekavu teksts “(piemēro nedzīvojamām ēkām)” var tikt nepareizi piemērots arī iekavas attiecinot uz apkuri, dzesēšanu, ventilāciju un karstā ūdens sagatavošanu, lūdzam prasību par to, ka apgaismojuma novērtējumu nepiemēro dzīvojamām mājām, iekļaut jaunā atsevišķā punktā.

-

Lūdzam izvērtēt piedāvāto risinājuma pieņemto sistēmu apjomu, izvērtējot iespējas to patēriņu samazināt, īpaši publisku ēku sektorā, uz kurām no 2026.gada attieksies ikgadējs atjaunošanas pienākums, vienlaikus ar nosacījumu sasniegt vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas patēriņa līmeni. Ņemot vērā citu inženiertehnisko sistēmu patēriņus, šādas pieņemtās sistēmas patēriņi, vismaz pie šī brīža primārās enerģijas faktoru vērtībām, var būt būtisks iemesls, lai ēka, pat sasniedzot apkures patēriņa nepieciešamo energoefektivitātes līmeni, nekvalificētos gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Skaidrojam, ka ne vienmēr ir nepieciešama dzesēšanas sistēmas izveide, ne vienmēr būs iespējams uzstādīt kompensējošus atjaunīgos energoresursus izmantojošus risinājumus, turklāt centralizētās siltumapgādes sistēmas gadījumā, gala enerģijas patērētājs faktiski ir bez instrumentiem mainīt siltumapgādē patērētos neatjaunīgos energoresursus. Informējam, ka šobrīd VARAM atbildībā esošo atbalsta instrumentu ietvaros tiek īstenoti 7 ēku energoefektivitātes projekti, kas sasniedz A klases apkures energoefektivitātes līmeni, bet tikai 4 no šiem projektiem sasniedz gandrīz nulles ēkas enerģijas prasības.
 

-