Atzinums

VARAM ir iepazinusies ar likumprojekta izziņas 15. punktā (par VARAM 27.03.2026. atzinuma 3. iebildumu) sniegto skaidrojumu (Likumprojektā tiek lietots termins “ēku kopējā platība”, līdz ar to ikgadējā atjaunošanas apjoma izpildē var tikt ieskaitīta arī atjaunota ēkas daļa, ja attiecīgās ēkas daļas platību ir iespējams objektīvi noteikt un nodalīt no pārējās ēkas platības) un piekrīt izteiktajai atziņai, vienlaikus likumprojektā un tā anotācijā termins “ēku kopējā platība” un detalizēts tvērums par to, kas attiecīgajā terminā ir iekļaujams, nav detalizētāk skaidrots. Tādējādi uzskatām, ka minēto atziņu ir nepieciešams nostiprināt arī likumprojekta redakcijās un anotācijā.

Lūdzam:  
1) likuma 3.¹ panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:
              (2) Katru gadu atjauno vismaz trīs procentus no attiecīgās ministrijas vai pašvaldības līmenī noteiktās publiskā sektora subjektu īpašumā esošo ēku kopējās platības, lai ēka vai tās daļa pēc atjaunošanas atbilstu vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Kopējā platībā ieskaita ēkas, kuru platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus un kuras 2024. gada 1. janvārī neatbilda gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām.;

2) Anotācijas 1.3. sadaļas 3. definētās problēmas Risinājuma apraksta apakšsadaļas 3. rindkopu izteikt zemāk piedāvātajā redakcijā, vienlaikus tajā iekļaujot likumprojekta izziņas 15. punktā ietverto atziņu:
              Likumprojektā noteikts, ka katru gadu atjauno vismaz trīs procentus no attiecīgās ministrijas vai pašvaldības līmenī noteiktās publiskā sektora subjektu īpašumā esošo ēku kopējās platības. Aprēķinā iekļauj ēkas, kuru kopējā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus un kuras 2024. gada 1. janvārī neatbilda gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Atjaunotajām ēkām vai ēku daļām pēc atjaunošanas jāatbilst vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Likumprojektā attiecībā uz ēku atjaunošanas pienākumu tiek lietots termins “ēku kopējā platība”, līdz ar to ikgadējā atjaunošanas apjoma izpildē var tikt ieskaitīta arī atjaunota ēkas daļa, ja attiecīgās ēkas daļas platību ir iespējams objektīvi noteikt un nodalīt no pārējās ēkas platības (izsniegt ēkas daļai energosnieguma sertifikātu).;

3) Anotācijas 5.4.1. apakšadaļā izvērtēt, vai nav nepieciešams papildināt attiecīgo tabulu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti 2. panta 13. punktu, kur attiecīgā definīcija “kopējā izmantotā grīdas platība” ietver iespēju atjaunošanas pienākuma izpildē ietvert arī atjaunotas ēkas daļas kopējo platību.

Lūdzam ņemt vērā piedāvātos precizējumus, vai arī ietvert citus līdzvērtīgus risinājumus, kas nepārprotami definē un pieļauj iespēju, ka ikgadējā atjaunošanas apjoma izpildē var tikt ieskaitīta arī atjaunota ēkas daļa.

-

Piedāvātais grozījums nenodrošina pilnvērtīgu piekļūstamību visām sabiedrības grupām. Skaidrojam, ka viena pakalpojuma sniegšanas kanāla izmantošana (BIS) pēc noklusējuma izslēdz digitālā vidē neaktīvās personas. Aicinām izskatīt Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija rīkojuma Nr. 444 "Par Pakalpojumu vides pilnveides plānu 2024.–2027. gadam" 1. pielikumu (3. nodaļa - Pakalpojumi, N3 punktu ""Piekļūstamība" – pakalpojumu saņēmēji var piekļūt pakalpojumiem" un papildināt grozījumu ar citiem pakalpojuma sniegšanas kanāliem, lai nodrošinātu piekļūstamību arī digitālā vidē neaktīvām personām. Ja pašlaik iestādei nav klātienes apkalpošanas centru un nav iespējas klātienē nodrošināt pakalpojuma sniegšanu, aicinām izvērtēt iespēju sniegt pakalpojumu Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklā (VPVKAC). Plašāka informācija pieejama: https://www.varam.gov.lv/lv/vpvkac 
Papildus (ja pašlaik nav norādīts klātienes pakalpojuma saņemšanas kanāls) aicinām precizēt konkrētā pakalpojuma aprakstu, paredzot klātienes kanālu pakalpojuma sniegšanai.  

-

Likumprojektā noteikts, ka katru gadu atjauno vismaz trīs procentus no attiecīgās ministrijas vai pašvaldības līmenī noteiktās publiskā sektora subjektu īpašumā esošo ēku kopējās platības. Aprēķinā iekļauj ēkas, kuru kopējā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus un kuras 2024. gada 1. janvārī neatbilda gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Atjaunotajām ēkām pēc atjaunošanas jāatbilst vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām.
Lūgums pie anotācijas pievienot šādu papildus informāciju:
1) Ņemot vērā, ka pašlaik jau notiek vai plānojas ēku renovācijas, kurām ir piešķirts cita starpā ERAF finansējums un kur nav bijušas prasības par “gandrīz nulles enerģijas ēku”, kā šīs izmaiņas skars pēdējos gados vai tuvākajā laikā renovētās ēkas?
2) Cik liels finansējums iestādēm jau ir piešķirts un vai ir paredzēts piešķirt papildus budžeta līdzekļus šī mērķa sasniegšanai?

-

Lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 12. punktā (Aizstāt 13.panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "ja publiskai ēkai veikta energosertifikācija" ar vārdiem "nedzīvojamai ēkai, kurai veikta energosertifikācija") “energosertifikācija” vietā nav jālieto “energosnieguma sertifikācija”.

-