Atzinums

Attiecībā uz Plāna projektā paredzēto 3.3.5.pasākumu. Ekonomikas ministrija, ņemot vērā komptences sadalījumu starp Ekonomikas ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, lūdzam pasākumu sadalīt 2 daļās. Lūdzam kā pirmo apakšuzdevumu paredzēt KEM izstrrādāt pieļaujamo izmešu robežvērtības, ņemot vērā teritorijā esošo gaisa kvalitātes rādītāju. Kā otro apakšuzdevumu - EM veikt grozījumus būvnormatīvos, ietverot KEM piedāvatas robežvērtības. 

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret Plāna projektā ietverto 3.3.4. pasākumu. Piekrītam, ka energoefektivitātes pasākumi atstās pozitīvu ietekmi arī uz izmešu daudzumu. Vienlaicīgi Ekonomikas ministrijas kompetencē ietilpst jautājumi, kas ir tiešā veidā saistīti ar energoefektivitāti un energoefektivitātes rādītājiem, turklāt šīs jautājums lielā mērā ir Eiropas Savienības kopējās politikas jautājums, proti, ES Direktīvas ar energoefektivitāti, ēku energosniegumu un atjaunojamiem energoresursiem satur gan valsts saistības nodrošināt konkrēto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu energoefektivitātes jomā, gan arī satur konkrētus pasākumus, piemēram, attiecībā uz apkures un ventilācijas vadības sistēmām, saules vai citas atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Ekonomikas ministrijai Direktīvu prasības ir jātransponē līdz 2026.gada maijam. 
Uzskatām, ka papildus dublējošais uzdevums nav nepieciešams. Turklāt nav skaidrs kāda satura pētījumu paredz šīs pasākums. Ja tas ir domāts par energoefektivātes jautājumiem, tad šāds pētījums nav lietderīgs, jo EM šobrīd ir noslēguma posmā attiecībā uz energoefektivitātes prasību iestrādāšanu normatīvajā regulējumā. Ja pētījuma saturs ir domāts par gaisa kvalitātes rādītājiem apkures risinājumiem, tad šāds jautājums nav EM kompetences jautājums.
Lūdzam svītrot 3.3.4.pasākumu, Plāna apraksta daļā papildinot ar informāciju par Direktīvas prasībām un valsts saistībām sasniegt noteiktos energoefektivitātes rādītājus. 

-

Lūdzam papildināt tiesību akta projekta "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2025.-2030.gadam" (turpmāk – plāna projekts) 2. pielikumu un norādīt attiecināmās atbalsta programmas 2. pielikumā ietvertajiem bāzes scenārija un papildus plānotajiem mērķa scenārija pasākumiem, kuriem kā rezultāta rādītājs noteikts “Īstenotas esošās atbalsta programmas”. Pašlaik piedāvātajā redakcijā konkrētas atbalsta programmas nav norādītās, attiecīgi nav iespējams pārliecināties par atbalsta programmu ietekmi uz attiecīgajiem pasākumiem, pasākumu rezultatīvo rādītāju atbilstību un norādīto institūciju atbildību.

-

Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās ANMP 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" ietvaros nav paredzēts rezultatīvais rādītājs “renovētā platība”. Attiecīgi lūdzam izkļaut minēto rādītāju no plāna projekta 2. pielikuma pasākuma Nr. B.2.2.

-

Vēršam uzmanību, ka EM pārziņā esošā 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācija" ietvaros atbalsts pieslēgšanai CSAS ir atbalstāms ne tālāk kā līdz ēkas zemes robežai, attiecīgi lūdzam izkļaut EM kā atbildīgo institūciju attiecībā uz minētajiem pasākumiem no plāna projekta 2. pielikuma pasākuma Nr. B.1.2.1.

-

Lūdzam papildināt plāna projekta 3. pielikumu ar visiem plāna projekta 4. sadaļā iekļautajiem pasākumiem (kuriem lēmums par finansējuma piešķiršanu ir/nav pieņemts) tostarp, iekļaujot pasākumu Nr. M.1.2.2. un Nr. M.3.1.1., kā arī citus plāna projekta 4. sadaļā iekļautos pasākumus, kuri nav iekļauti 3. pielikumā.

-

Ņemot vērā, ka ne izziņā, ne precizētajā plāna projektā nav identificējams izvērtējums un/vai izmaiņas attiecībā uz EM 24.03.2025. sniegto komentāru attiecībā uz pasākumu Nr. B.3.1.1., precizējam un sniedzam to atkārtoti.

Plāna projekta 2. pielikumā ir ietverts pasākums Nr. B.3.1.1. Šī pasākuma ietvaros paredzēts sniegt finansiālu atbalstu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pieslēgšanai CSAS esošu atbalsta programmu ietvaros. Ņemot vērā, ka EM pārziņā esošā 2.1.1.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t. sk. attīstot ESKO tirgu (daudzdzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)", kā arī ANMP 1.2.1.1.i investīcijas “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu” ietvaros atbalsts pieslēgšanai CSAS ir atbalstāms ne tālāk kā līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes robežai, lūdzam izkļaut EM kā atbildīgo institūciju plāna projekta no 2. pielikuma pasākuma Nr. B.3.1.1.

-

Ņemot vērā, ka ne izziņā, ne precizētajā plāna projektā nav identificējams izvērtējums un/vai izmaiņas attiecībā uz EM 24.03.2025. sniegto priekšlikumu attiecībā uz pasākumu Nr. M.3.1.2., precizējam un sniedzam to atkārtoti.

Plāna projekta 4.1. sadaļā ir ietverts pasākums Nr. M.3.1.2. Ekonomikas ministrija informē, ka KPP 2.1.1.1. pasākuma ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiks sniegts šādā prioritārā kārtībā (ja projekts tiek realizēts valstspilsētās):
1) pieslēguma izveidošana efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai (ne tālāk kā līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes robežai) un siltummezgla izveide;
2) efektīvas bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas uzstādīšana;
3) biomasas apkures katlu, uzstādīšana.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka plāna projekta pasākums Nr. B.3.1.1. jau paredz sniegt finansiālu atbalstu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pieslēgšanai CSAS.
Attiecīgi aicinām svītrot pasākumu Nr. M.3.1.2. no plāna projekta.

-

Lūdzam salāgot plāna projekta 4. sadaļā un 3. pielikumā norādīto informāciju, jo piedāvātajā redakcijā tā atšķiras, tostarp, attiecībā uz norādītajām atbildīgajām institūcijām, piemēram, pasākuma Nr. M.1.2.3., Nr. M.1.3.2., Nr. M.2.1., Nr. M.3.1.2., Nr. M.4.1. un Nr. M.4.2. ietvaros.

-

Lūdzam papildināt plāna projektu ar indikatīvu novērtējumu par plānā bāzes scenārijā iekļauto uzdevumu īstenošanai paredzēto finansējumu un finansējuma avotiem, t.sk. norādot konkrētas atbalsta programmas (līdzīgi kā 3. pielikums attiecībā uz papildus plānotajiem mērķa scenārija pasākumiem).

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt plāna projektu tā, lai bāzes scenārijā un papildus plānotie mērķa scenārija pasākumi nepārklātos, pēc iespējas optimizējot un vienkāršojot pasākumu skaitu, lai nodrošinātu plāna pārskatāmību un izsekojamība plāna projektā iekļauto pasākumu papildinātībai. Lūdzam plāna projektā ietvertos pasākumus salāgot tā, lai būtu skaidra nepieciešamība tos turpināt nākotnē. Vienlaikus lūdzam no papildus plānotajiem mērķa scenārija pasākumiem izkļaut tos pasākumus, kurus iespējams realizēt bāzes scenārijā jau esošo atbalsta programmu ietvaros.

-

Papildus CSP minēta 3.pielikumā “Indikatīvs novērtējums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu” pie pasākuma M.7.3. “Pilnveidot emisiju aprēķināšanas metodes enerģētikas, lauksaimniecības mājsaimniecību, rūpniecības, šķīdinātāju izmantošanas sektoros” apakšuzdevuma: Emisiju aprēķinu uzlabošana, tā kā Plānā nav CSP minēta, lūdzam precizēt CSP atbildību pasākuma nodrošināšanā.

-

Vidēja termiņa plānošanas dokumentā par SMALKO DAĻIŅU, AMONJAKA, SLĀPEKĻA OKSĪDU, GAISTOŠO ORGANISKO SAVIENOJUMU UN SĒRA DIOKSĪDA EMISIJU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS 2025.-2030.GADAM (turpmāk Plāns), nodaļā 4.1. Papildus plānotie mērķa scenārija pasākumi, 3. Rīcības virzienā - emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā un mazajos uzņēmumos, kas netiek regulēti valsts līmenī, CSP ir minēta kā līdzatbildīgā iestāde (atbildīgās institūcijas  ir VZD, TM un KEM) pie Plāna M.3.2.2 apakšuzdevuma pie pasākumu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas papildināšana ar informāciju par mājsaimniecībās un mazajos uzņēmumos  izmantotajām apkures iekārtām”. Saskaņā ar pasākuma aprakstu tiek plānots, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek uzkrāta informācija par mājsaimniecībās un mazajos uzņēmumos esošo apkures iekārtu veidiem, tajās izmantoto kurināmā veidu un iekārtu vecumu.  CSP rīcībā par mājsaimniecībām ir izlases veida aptauju dati, kas tiek iegūti reizi piecos gados, veicot apsekojumu “Energoresursu apsekojums mājsaimniecībās - 1-EPM”. Norādām, ka nesenākie dati no izlases veida apsekojuma pieejami par 2020.gadu, kur atbildēja 6384 mājsaimniecības, 2025.gadā plānots līdzīgs apjoms. Papildus norādām, ka šādi dati pieļauj tiešu vai netiešu privātpersonas identifikāciju. Saskaņā ar Statistikas likuma 17.pantu par Datu apstrādi un statistisko konfidencialitāti, minētos datus drīkst izplatīt, ja ir saņemta attiecīgās privātpersonas rakstveida atļauja (25.pants par Datu pieejamības vispārējie noteikumiem), kurā norādīts izplatāmo datu veids un laikposms. Šobrīd atļauja no aptaujas dalībniekam nav saņemta. 

-