Atzinums

Ņemot vērā to, ka jebkurā maiņas darījumā ir jāievēro Publiskas personas mantas atsavināšanas likums un tajā noteiktā kārtība maiņas darījumiem, t.sk. noteiktie kritēriji, sagatavotā rīkojuma projekta 3.punktā norādāmas arī Atsavināšanas likuma 38.pants un konkrētās daļas. Lūdzam attiecīgi precizēt rīkojuma projekta 3.punktu.

Tāpat lūdzam skaidrot, kā tika aprēķinātas 12/552 domājamās daļas no valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" Mārupes pagastā, Mārupes novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 002 0093), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0090) 2.76 ha platībā, kura ( visa NĪ)  tirgus vērtība ir  1 012  644,00 EUR un cik  12/552 domājamās daļas no valsts nekustamā īpašuma atbilst rīkojuma projekta 1.punktā no privātpersonas atsavināmā sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma noteiktajai tirgus vērtībai, t.i., lūdzam sniegt skaidrojumu par maināmo nekustamo īpašumu nosacīto cenu un to starpību. 

-

Sagatavotā rīkojuma projekta 3.punkts paredz atļaut Satiksmes ministrijai saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 1. punktu, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu šā rīkojuma 1. punktā minētā nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, izmantojot kā kompensāciju 12/552 domājamās daļās no valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" Mārupes pagastā, Mārupes novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 002 0093), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0090) 2.76 ha platībā un ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā,  par šā rīkojuma 1. punktā nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu. 

Vēršam uzmanību, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka institūcija atlīdzību izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā vai, vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku, izmanto citu taisnīgu atlīdzības kompensācijas veidu, t.i., piedāvājot citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. 
Tāpat norādām, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 38.panta pirmā daļa nosaka, ka publiskas personas nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams publiskas personas funkciju izpildes nodrošināšanai. Tāpat, atbilstoši Atsavināšanas likuma 38.panta otrajai daļai publiskas personas maināmo nekustamo īpašumu un līdzvērtīgu citas personas nekustamo īpašumu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tā nosacīto cenu (8.pants), savukārt, atbilstoši Atsavināšanas likuma 38.panta trešajai daļai, maināmo nekustamo īpašumu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 %, un šo starpību sedz naudā.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un skaidrot abu maināmo nekustamo īpašumu, t.sk. nekustamā īpašuma konkrētu domājamo daļu līdzvērtības aspektu, kā arī darījuma kopējo aspektu, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā uzlikto pienākumu publiskai personai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, t.i., rīcībai ir jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu un manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Papildus, saskaņā ar Zemesgrāmatas sistēmas datiem uz valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" Mārupes pagastā, Mārupes novadā, zemes vienības, atrodas kompleksas inženierbūves - valsts reģionālā autoceļa P133 "Lidostas "Rīga" pievedceļš" posms, kas nodots VAS "Latvijas Valsts ceļi" pārziņā. Ņemot vērā minēto, kā arī anotācijā norādīto, ka "šī rīkojuma projekta sagatavošanas brīdī autoceļa P133 daļa, kas atrodas zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8076 002 0090, daļēji jau ir nojaukta" (t.i. būve nav pilnībā nojaukta), lūdzam izvērtēt un pie nekustamo īpašumu maiņas nodalīt no valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" maināmo daļu, veidojot jaunu īpašumu, kas t.sk. nav saistīts ar būvi, tādejādi arī izslēdzot jaunu kopīpašumu veidošanu maiņas darbību rezultātā.
 

-

Anotācijā norādīts, ka: "Šāda Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamo daļu atsavināšana (kā rezultātā tiek veidots valsts un publiskas personas kapitālsabiedrības (Lidostas) kopīpašums) ir lietderīga, tiesību aktiem atbilstoša un pamatota, kā arī nodrošina labas pārvaldības principa ievērošanu. Nodrošinot iespēju Lidostai iegūt īpašumā nekustamo īpašumu, kas tai nepieciešams vispārējā stratēģiskā mērķa īstenošanai, neveicot publiskas izsoles procedūru valsts īpašuma atsavināšanai, tiek novērsta situācija, ka attiecīgais īpašums nonāk privātpersonu rokās, tādējādi kavējot Lidostas kā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka un nacionālo interešu objekta  pārvaldītājas turpmākos attīstības plānus."

Finanšu ministrijas ieskatā, lietderība šajā gadījumā nevar būt pamatota tikai ar finanšu līdzekļu trūkumu, bet ir jāvērtē jautājums kopumā arī ar pastāvošiem riskiem nākotnē, piemēram, veidojot kopīpašumu ar privātpersonu.
Vēršam uzmanību uz Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu, kas paredz tiesības kopīpašniekam ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, t.i., gadījumā, ja tiks izveidots kopīpašums, Lidosta varēs ierosināt valstij piederošo atlikušo domājamo daļu atsavināšanu, tādējādi, izbeidzot kopīpašumu ar valsti, turklāt, to veicot bez izsoles par nosacīto cenu.

-

Anotācijā norādīts, ka: "Lidosta kā publiskas personas kapitālsabiedrība pārvalda īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai, un atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem pilda virkni atbalsta funkciju valsts aizsardzības vajadzībām, tajā skaitā pildot NATO rezerves lidlauka funkcijas, kā arī veic citus uzdevumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai un drošībai. Līdz ar to, lai saglabātu valsts deleģēto funkciju, kā arī sniedzot atbalstu valsts drošībai un aizsardzībai, pildot NATO rezerves lidlauka funkciju, nodrošinot militārās mobilitātes projektu īstenošanu, būtiski ir nodrošināt, ka Valsts nekustamais īpašums "P133 1B" nonāk Lidostas īpašumā."
 
Lūdzam sniegt skaidrojumu un Satiksmes ministrijas vērtējumu par tās rīcību  kopumā jautājumā par attiecīgā īpašuma nepieciešamību Lidostai, ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā 3.pantā noteikto pienākumu publiskai personai rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, t.i., manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

 

-

Anotācijā norādīts, ka: "Valsts nekustamā īpašuma "P133 1B" domājamo daļu piešķiršana kā kompensācija par atsavināmo nekustamo īpašumu ir arī šobrīd vienīgais iespējamais variants, kas nerada papildu slogu uz valsts budžetu."
Lūdzam skaidrot, vai ir izvērtēti citi alternatīvie risinājumi t.sk., vai ir izvērtēti citi un piedāvāti citi līdzvērtīgi nekustamie īpašumi, kuri varētu tikt izmantoti kā kompensācija par rīkojuma projekta 1.punktā minētā nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu no privātpersonas. 

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot, kā tiks noteikts, kuras 12/552 domājamās daļas no valsts nekustamā īpašuma tiek atsavinātas Lidostai, t.sk.  vai un kā tiks risināts kopīpašuma jautājums.

-

Anotācijas 1.3.sadaļā Satiksmes ministrija ir sniegusi detalizētu informāciju par to, ka MK rīkojuma projekta ietvaros minētā nekustamo īpašumu maiņas darījuma ietvaros maināmo nekustamo īpašumu tirgus vērtības ir līdzvērtīgas, tomēr veiktais izvērtējums komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā, norādot par selektivitātes neesamību kā komercdarbības atbalstu izslēdzošo kritēriju nav korekts. Vēršam uzmanību, ka šajā gadījumā analizējamā komercdarbības atbalstu izslēdzošā pazīme ir ekonomiskā priekšrocība, nevis selektivitāte, jo konkrētais nekustamo īpašumu maiņas darījums attiecas tikai uz šo konkrēto gadījumu un labuma guvēju (VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk – Lidosta)) un tādējādi ir selektīvs pēc būtības.
Skaidrojam, ka, ievērojot Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 66.punktā minēto, “priekšrocība Līguma 107.panta 1.punkta nozīmē ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmums nebūtu varējis gūt parastos tirgus apstākļos”. Tādējādi, ja nekustamo īpašumu maiņas darījuma ietvaros tiek nodrošināts, ka Lidostai netiek piešķirts tāds saimniecisks labums, ko parastos tirgus apstākļos saimnieciskās darbības veicēji negūtu (t.i., maiņas darījuma rezultātā Lidosta tās īpašumā neiegūst vērtīgāku nekustamo īpašumu kā atsavināmais nekustamais īpašums), tiek izslēgta komercdarbības atbalstu raksturojošā pazīme – ekonomiskā priekšrocība. Šajā gadījumā veiktā zemes maiņas darījuma rezultātā Lidosta par tās atsavināmo nekustamo īpašumu saņems citu, tirgus vērtībā ekvivalentu īpašumu un tādējādi nav konstatējama ekonomiskās priekšrocības piešķiršana Lidostai un attiecīgi paredzētā nekustamo īpašumu maiņas darījuma ietvaros nav konstatējams komercdarbības atbalsts. Ņemot vērā sniegto skaidrojumu, lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļā iekļauto izvērtējumu par komercdarbības atbalsta neesamību, dzēšot skaidrojumus par selektivitātes neesamību un to aizstājot ar pamatojumu par ekonomiskās priekšrocības nepiešķiršanu.
Papildus lūdzam no anotācijas 1.3.sadaļā iekļautās informācijas dzēst norādīto, ka “Lai izslēgtu iespējamās bažas valsts atbalsta jautājumos, tika lūgts viedoklis arī Finanšu ministrijas ekspertiem, kuri norādīja, ka pirmšķietami nav saskatāms valsts atbalsta risks.”, jo iepriekšējā komunikācijā ar iesaistītajām institūcijām (EDZL, SM, VNĪ) jautājums tika izdiskutēts un sniegts skaidrojums par ekonomiskās priekšrocības pazīmes neesamību pie nosacījuma, ka darījums notiek uz tirgus principiem, nevis kopumā par to, ka nepastāv valsts atbalsta risks.

-

Anotācijas 1.6. punktā norādīts, ka: "Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija veic darbības pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/ vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums".

Lūdzam skaidrot anotācijā norādīto informāciju kontekstā ar sagatavotā rīkojuma projekta mērķi. Turklāt vēršam uzmanību, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma  42.panta pirmā daļa nenosaka nekustamā īpašuma piederību pašvaldībai. Lūdzam attiecīgi precizēt šajā sadaļā norādīto informāciju. 

-

Lūdzam MK rīkojuma 2.2. apakšpunktu un 4. punktu, kā arī MK protokollēmuma 5.punktu papildināt ar atsauci uz MK 01.07.2025. sēdes protokola Nr. 26 32. § 2.punktu, ievērojot anotācijas 1.3. un 3.sadaļā veiktos precizējumus, ka ar MK 01.07.2025. sēdes protokola Nr. 26 32. § 2.punktā ir atļauts finansējumu 348 912 euro apmērā 60.07.00. programmas "Eiropas transporta infrastruktūras projekti (Rail Baltica)" ietvaros izmantot ar nekustamo īpašumu iegūšanu (tai skaitā atsavināšanu) Rail Baltica projekta īstenošanai saistīto izdevumu segšanai.

-

Lūdzam arī anotācijas 3. sadaļas punktā “Cita informācija” norādīt, ka nepieciešamības gadījumā izmaksu segšanai ir plānota 45 730 euro apmērā.

-