Atzinums

Saskaņā ar MK noteikumu projekta 12.6. punktu viena mērķdotācijas daļām ir papildu finansējums 0,5 procentu apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība kārtējā gada 1.septembrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda, ka nav korekti piemērot vidējo skolēnu un  skolotāju skaitu (ar to domājot reālu cilvēku) skaitu, jo vienu slodzi var strādāt viens pedagogs vai dalīt vairāki pedagogi, atkarībā no tā, kāda ir iespēja vai kā ir ērtāk un lietderīgāk attiecīgā izglītības iestādē organizēt darbu, ņemot vērā pedagogu nodrošinājumu. Atgādinām, ka pēc LPS veiktās aptaujas valstī kopumā 7.17% no pedagogiem, kuri pēc pašvaldību lūguma turpina mācīt dažādus mācību priekšmetus  ir vecumā virs 65 gadiem,  Rīgā tie ir 9.2% un kuri pamatā strādā nepilnas slodzes. 
Lai aizpildītu trūkstošās pedagogu vakances ( it īpaši informātikā, datorikā un programmēšanā trūkst 74; Dizains un tehnoloģijas- trūkst 116 pedagogi;)  izglītības iestāžu direktori, lai nodrošinātu STEM priekšmetu padziļināto apguvi uz nepilnām slodzēm aicina augstskolu pasniedzējus. 

 Ja izglītības iestādes vadītājs  ir aprēķinājis attiecīgās izglītības iestādes darba nodrošināšanai nepieciešamās pedagoga slodzes, iekļaujot visus darba pienākumus, kurus pedagogam jāveic, tad tas, vai šo slodzi aizpilda viens pedagogs vai vairāki, nerada papildu pienākumus un neprasa papildu finansējumu.


 

LPS  lūdz 12.6. punktu izteikt sekojošā redakcijā : papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju slodžu skaita attiecība kārtējā gada 1. septembrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju slodžu skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās, 0,5 procentu apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai.
 

Rosinām izteikt MK noteikumu 26.1. punktu sekojošā redakcijā:  Rīgas valstspilsētai, ja reģionālā koeficienta maiņas dēļ mērķdotācijas pieaugums ir lielāks par 5 procentiem, salīdzinot ar 2023. gada valsts budžetā paredzēto pieauguma apmēru, palielinājums tiek nodrošināts 5 procentu apmērā;

Rosinām izteikt MK noteikumu 26.1. punktu sekojošā redakcijā :
 Rīgas valstspilsētai, ja reģionālā koeficienta maiņas dēļ mērķdotācijas pieaugums ir lielāks par 5 procentiem, salīdzinot ar 2023. gada valsts budžetā paredzēto pieauguma apmēru, palielinājums tiek nodrošināts 5 procentu apmērā;

Projekta 28.1.  punkts paredz, ka Rīgai 2022./2023. mācību gadā tiek piemērots reģionālais koeficients 1, citām valstspilsētām 1,07 un Pierīgas pašvaldībām 1,17. Tas nozīmē, ka nevienlīdzība finansējuma piešķiršanā joprojām saglabājas un būtiski netiek mainīta salīdzinot ar patreiz spēkā esošajiem noteikumiem. Analizējot kopējo finansējuma palielinājumu Rīgai, nevaram piekrist, ka, stājoties spēkā jaunajai pedagogu samaksas finansēšanas aprēķināšanas kārtībai, Rīgas valstspilsētai  ar 2022. gada septembri pieaugums ir tikai 1.2% jeb 88 440 euro, t.sk. VSAOI.   
Uzskatām, ka Rīgai 2022./2023. mācību gadā mērķdotācijas pieaugumam ir jābūt vismaz 2.5%, kā tas būtu iespējams pilnībā uz Rīgu attiecinot  Projekta 25.1.apakšpunktā noteikto maksimāli iespējamo procentuālo palielinājumu :
pašvaldībām, kurām aprēķina maiņas dēļ palielinās viena mēneša valsts finansējuma apjoms salīdzinot ar to finansējuma apjomu, kas veidotos, ja finansējuma aprēķins tiktu veikts saskaņā ar normatīvo aktu par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, palielinājums tiek nodrošināts ne vairāk kā 2.5 procentu apmērā.

Šo nosacījumu ir iespējams izpildīt, ja Rīgas valstspilsētai jau 2022./2023. mācību gadā tiek nodrošināts stabils 2.5% finansējuma pieaugums.

Latvijas Pašvaldību savienība rosina Rīgai  jau 2022./2023.m.g. noteikt  reģionālo koeficientu 1,02 apmērā.
 

Anotāciju ir jāpapildina ar sadaļu par Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem,  
lai novērtētu piedāvāto izmaiņu ietekmi uz valsts budžetu vidējā termiņā, nepieciešams prognozēt finansējumu turpmākajiem trim gadiem izmantojot noteikumu projektā noteiktos parametrus, ievērojot plānotās izmaiņas sākot ar 2023.gadu (noteikumu projekta 9., 12.6., 26.1 un 26.2.punkts);

Papildināt noteikumu projekta anotāciju ar aprēķiniem Par tiesību projekta ietekmi uz pašvaldību un valsts budžetu.

Nepieciešams nodrošināt jaunā modeļa izstrādes atklātību, nosūtot  valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs veiktos aprēķinus visām iesaistītajām pusēm.

Nepieciešams nodrošināt jaunā modeļa izstrādes atklātību, nosūtot  valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs veiktos aprēķinus visām iesaistītajām pusēm.

Lai saprastu kopējo ietekmi uz finansējumu vispārējai izglītībai noteikumu projekts ir skatāms vienlaicīgi ar sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020.gada 25.augusta noteikumos Nr.538 "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs".

Lai saprastu kopējo ietekmi uz finansējumu vispārējai izglītībai noteikumu projekts ir skatāms vienlaicīgi ar sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020.gada 25.augusta noteikumos Nr.538 "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs".

2018.gada 11.septembra MK noteikumos Nr. 583 "Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē"  ir 4.3.2.punkts par to, ka Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas pierobežas joslā skolām vidējas izglītības posmā (10.-12.klasei) ir mazāks kritērijs minimālajam izglītojamo skaitam - 25 izglītojamie 10.-12.klasē kopā. 
Savukārt MK noteikumu projekta 6.punktā nav paredzēts atsevišķs reģionālo koeficientu kritērijs Eiropas Savienības pierobežas teritorijai. Eiropas Savienības pierobežas teritorijai, ņemot vērā, ka pamatkritērijs finansējuma sadalei ir izglītojamo skaits un noteikta summa uz vienu izglītojamo, ir būtiski noteikt augstāku koeficientu.

 

Latvijas Pašvaldību savienība lūdz papildināt 6.punktu ar 6.6.apakšpunktu, izdalot atsevišķu reģionālo koeficientu Eiropas Savienības ārējās robežas pierobežas teritorijām, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pierobežu teritorijām pietiekamu finansējumu pedagogu darba samaksai arī situācijās, kad ir pieļaujams mazāks minimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības posmā saskaņā ar MK noteikumiem Nr.583,  piemērojot koeficientu 1.54.