Atzinums

Ņemot vērā to, ka MK 01.02.2011. noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” (turpmāk – MKN 109 ) 9.5.apakšpunktā ir nepieciešams veikt tehnisku precizējumu, un lai samazinātu normatīvo aktu skaitu, lūgums noteikumu (grozījumu) projektā iekļaut šādu tehnisku precizējumu MKN 109 9.5. apakšpunktā.

Izteikt MKN 109 9.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

“9.5. atsavinātājam, kas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts, atbilstoši minētā likuma prasībām nav iesniegti pārbaudei nepieciešamie dokumenti.”

Pamatojums iekļaušanai anotācijā:
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajai MKN 109 9.5. apakšpunkta redakcijai, publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu atsavināšanas ierosinātājam aptur, ja atsavināšanas ierosinātājs atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Novēršanas likums) prasībām nav iesniedzis naudas līdzekļu izcelsmi pamatojošos dokumentus.
Minētās normas mērķis bija noteikt legālu/ tiesisku instrumentu kā nodrošināt Novēršanas likuma prasību izpildi, proti, naudas izcelsmes pierādošo dokumentu iesniegšanu atsavinātājam. Ja publiskas personas mantas atsavinātājs ir Novēršanas likuma subjekts, attiecīgi MKN 109 9.5. apakšpunkts ir piemērojams, jo šādu pienākumu attiecībā uz naudas līdzekļu izcelsmi pārbaudi tam nosaka Novēršanas likums. Līdz ar to ir nepieciešams tehniski precizēt šobrīd spēkā esošo MKN 109 9.5. apakšpunktu, t.i., nosakot, ka norma attiecas uz publiskas personas nekustamā īpašuma atsavinātāju, kas ir Novēršanas likuma subjekts.

Vienlaikus, Novēršanas likuma subjekts piemēro klienta izpētes pasākumus un veidu atbilstošā apjomā un apmērā, ņemot vērā klientam piemītošos riskus. Novēršanas likuma subjekts, veicot klienta izpēti, ņem vērā gan risku paaugstinošos faktorus (Novēršanas likuma 11.¹ panta trešā daļa), gan risku pazeminošus faktorus (Novēršanas likuma 11.¹ panta ceturtā daļa), veicot klienta izpēti. Novēršanas likuma subjekts klienta izpētes ietvaros pieprasa un iegūst no klienta pamatojošu informāciju vai dokumentus, kas ir saistīti ar attiecīgo klienta izpētes mērķi un paredzamo būtību (piemēram, pamato konkrētu darījumu, līdzekļu izcelsmi u.tml.). Līdz ar to katrs veiktais darījums ar klientu ir pirms tam jāizvērtē atbilstoši tam piemītošajiem riskiem, lai piemērotu atbilstošus klientu izpētes pasākumus (tai skaitā, naudas līdzekļu izcelsmes pārbaudi).
Ņemot vērā to, ka naudas līdzekļu izcelsmes pamatojošo dokumentu pārbaude ir viens no klienta izpētes pasākumiem, ko izmanto Novēršanas likuma subjekts, uzsākot gadījuma rakstura darījumu vai darījuma attiecības ar klientu, nepieciešams šobrīd spēkā esošajā MKN 109 9.5. apakšpunktā vārdus “naudas līdzekļu izcelsmi pamatojošos dokumentus” aizstāt ar vārdiem “pārbaudei nepieciešamie dokumenti”, tādējādi nekonkretizējot tikai naudas līdzekļu izcelsmi pamatojošos dokumentus, bet gan vispārināti norādot uz pārbaudei nepieciešamajiem dokumentiem, kuru pārbaudi uzliek par pienākumu veikt Novēršanas likums Novēršanas likuma subjektam.

 

-