Atzinums

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)  uztur iepriekš izteikto iebildumu un rosina noteikumu projekta 2.1. punktā noteikt attiecību starp vidējo darba samaksu un minimālo algu 50% apmērā. LBAS norāda, ka kopš iepriekšējo iebildumu iesniegšanas sociālie partneri - LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir panākusi vienošanos par minimālās algas noteikšanu 50% apmērā no vidējās darba samaksas par atskaites vērtību izmantojot 12 mēnešu vidējo algu sākot ar T-1 gada 1. ceturksni (ieskaitot - T-2 gada 4.ceturksni, 3.ceturksni, 2.ceturksni). 

Vienošanās starp sociālajiem partneriem tika panākta Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, dialogā par darbaspēku nodokļu reformu un ir cieši saistīta ar fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu un minimālās algas, un neapliekamā minimuma pieauguma grafika noteikšanu ar mērķi pārskatāmā nākotnē sasniegt minimālās algas attiecības pret vidējo darba samaksu 50% apmērā, vienlaikus nosakot neapliekamo minimumu 80% apmērā no minimālās algas.

Ņemot vērā iepriekš minēto sociālo partneru vienošanos par minimālās algas noteikšanas kritērijiem un to sasaisti ar fiksēta neapliekamā minimuma piesaisti minimālajai algai, kā arī kopējo darbaspēka nodokļu reformas paketi,  LBAS norāda, ka noteikumu projektā ir nepieciešams iestrādāt pārejas noteikumus, kas nosaka minimālās algas pārejas grafiku līdz tiek sasniegti 2.1. punktā noteiktie kritēriji.

Lai novērstu interpretāciju, kas ļautu noteikumu projekta 2.1. punktā noteiktos kritērijus piemērot jau ar 2025. gadu, LBAS rosina  papildināt noteikumu projektu ar jaunu "Pārejas noteikumu" sadaļu un punktu 10.1., kas paredz minimālās algas proporciju un apmēru 2025. gadā:

10.1. 2025. gadā minimālā alga tiek noteikta 47 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par 2.1. punktā noteikto periodu un sastāda 740 eiro mēnesī;

Papildināt noteikumu projektu ar pārejas noteikumiem un punktu 10.2., kas nosaka 2.1. punkta kritēriju sasniegšanas grafiku:

10.2. Sākot ar 2026. gadu minimālās algas apmērs turpina pieaugt par 0,5 procentpunktiem līdz tiek sasniegts 2.1. punktā noteiktais apmērs.

Lai novērstu situāciju, kurā minimālā alga tiek pēc noklusējuma noteikta zemāka, kā iepriekšējā gadā, ekonomisko un darba tirgus šoku rezultātā, balstoties uz noteikumu projekta 2.1. punktā noteiktajiem kritērijiem, LBAS rosina noteikumu projektā iestrādāt regulējumu, kas ļauj samazināt minimālās algas apmēru tikai gadījumā, ja par to vienošanos panāk sociālie partneri (LBAS un LDDK).

Papildināt noteikumu projektu ar jaunu punktu:
 

Ja atbilstoši 2.1. punktam minimālās algas aprēķinātais apmērs ir zemāks kā iepriekšējā gadā noteiktā minimālā alga, minimālās algas apmērs nākamajam gadam tiek noteikts iepriekšējā gada apmērā, ja sociālie partneri nevienojas savādāk.
 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)  uztur iepriekš izteikto iebildumu un rosina noteikumu projekta 2.1. punktā noteikt attiecību starp vidējo darba samaksu un minimālo algu 50% apmērā. LBAS norāda, ka kopš iepriekšējo iebildumu iesniegšanas sociālie partneri - LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir panākusi vienošanos par minimālās algas noteikšanu 50% apmērā no vidējās darba samaksas par atskaites vērtību izmantojot 12 mēnešu vidējo algu sākot ar T-1 gada 1. ceturksni (ieskaitot - T-2 gada 4.ceturksni, 3.ceturksni, 2.ceturksni). 

Vienošanās starp sociālajiem partneriem tika panākta Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, dialogā par darbaspēku nodokļu reformu un ir cieši saistīta ar fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu un minimālās algas, un neapliekamā minimuma pieauguma grafika noteikšanu ar mērķi pārskatāmā nākotnē sasniegt minimālās algas attiecības pret vidējo darba samaksu 50% apmērā, vienlaikus nosakot neapliekamo minimumu 80% apmērā no minimālās algas.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” regulēs minimālās algas noteikšanas kritērijus, LBAS norāda, ka ir būtiski noteikumu projektā iestrādāt minimālās algas noteikšanas kritērijus atbilstoši sociālo partneru vienošanās kritērijiem.

Balstoties uz iepriekš minēto LBAS rosina izteikt noteikumu projekta 2.1. punktu sekojošā redakcijā:
 

atsauces vērtību, kas tiek noteikta 50 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par 12 mēnešu vidējo algu sākot ar T-1 gada 1. ceturksni (ieskaitot - T-2 gada 4.ceturksni, 3.ceturksni, 2.ceturksni);

Anotācija (ex-ante)
Izziņas 14.punkts

LBAS uztur iebildumu, jo netika sniegta atbilde pēc būtības. Savā atbildē Labklājības ministrija skaidro, kā notiek lēmuma pieņemšanas process NTSP un tās apakš padomēs. Savukārt, LBAS lūdz skaidrot, kā notiek lēmuma pieņemšana, gadījumā, ja NTSP sēdē vienošanās netika panākta. NTSP nolikuma 26. punkts paredz, ka NTSP lēmumus pieņem visām trim dalībpusēm vienojoties. Lūdzam skaidrot, kas procesuāli notiek ar lēmumu par Labklājības ministrijas sagatavoto priekšlikumu par minimālās algas apmēru gadījumā, ja NTSP sēdē visām trim pusēm neizdodas panākt vienošanos.
 

-

Anotācijas 5.4.1.tabula “Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem” (Konkordances tabula) attiecībā uz Direktīvas 2022/2041 9.panta pārņemšanu

Izziņas 16.punkts

LBAS uztur iebildumu, ņemot vērā to, ka iebildums nav ņemts vērā pēc būtības. LBAS pateicās Labklājības ministrijai, ka anotācijas 5.4.1.tabulā “Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem” attiecībā uz Direktīvas 2022/2041 9.panta pārņemšanu ir norādīts, ka Direktīvas 2022/2041 9.pants ir jāpārņem. Vienlaikus tabulā ir norādīts, ka Direktīvas 2022/2041 9.pants ir pārņemts pilnībā. Sava atskaidrojumā Labklājības ministrija, atsaucoties uz Finanšu ministrijas skaidrojumu, norāda, ka nav konstatējams, ka Direktīvas 2022/2041 9.pants izvirzītu kādas jaunas papildu prasības, kuras būtu nepieciešams transponēt nacionālajos tiesību aktos, ja Direktīvu 2014/23/ES, 2014/24/ES, 2014/25/ES regulējums jau ir pārņemts nacionālajos tiesību aktos.

LBAS uzsver, ka Direktīvas 2022/2041 9.pantu ES likumdevējs ietvēra direktīvā 2022/2041  ar mērķi atbalstīt publiskā iepirkuma izmantošanu, lai veicinātu darba koplīgumu slēgšanu  un, piešķirot un izpildot publisko iepirkumu līgumus, nodrošināt atbilstību likumos un koplīgumos noteiktajām algām. Ar šo ES likumdevējs vēlreiz apliecināja Direktīvā 2014/24/ES paredzēto, lai valsts budžeta nauda tiktu novirzīta uzņēmumiem (un to apakšuzņēmējiem), kas ievēro darbinieku un arodbiedrību tiesības un kas ved pārrunas ar arodbiedrībām un uz kuru darbiniekiem attiecas koplīgumi, kā arī izslēgt no dalības konkursos vai lauzt līgumus ar uzņēmumiem, kuri pārkāpj koplīgumu pārrunu tiesības vai neievēro koplīguma normas.

Šobrīd Publisko iepirkumu likums paredz tikai prasību ievērot noslēgto koplīgumu normas, vienlaikus nav bijušas diskusijas par to, kā Publisko iepirkumu likums var veicināt un stiprināt koplīgumu pārrunās, piemēram, paredzot koplīgumu kā priekšrocību publisko iepirkumu konkursā.

Papildus norādām, ka Finanšu ministrija ierosinājusi dzēst Publisko iepirkumu likuma 51.pantā septītajā daļā noteikto pasūtītāja tiesību (nevis pienākumu) noteikt koplīgumu kā izšķirošo (nevis obligāto) kritēriju publisko iepirkumu konkursā (TAP 22-TA-435 - Grozījumi Publisko iepirkumu likumā). LBAS ieskatā, atsauces uz koplīgumu dzēšana parāda valsts gatavības trūkumu veicināt koplīguma pārrunas un norāda ne tikai uz neatbilstošu Direktīvas 2022/2041 9.panta ieviešanu  Latvijas tiesību aktos, bet arī norāda uz direktīvā  2022/2041 noteikto pienākumu nepildīšanu, par ko potenciāli var iestāties pārkāpuma procedūra.
Līdz ar to LBAS iebilst pret Anotācijas 5.4.1.tabulā norādīto, ka Direktīvas 2022/2041 9.pants ir pārņemts pilnībā, jo nav bijušas nevienas diskusijas ar sociālajiem partneriem par minētā panta ieviešanu Latvijas tiesību aktos. Papildus Publisko iepirkumu likums šobrīd neveicina koplīgumu pārrunas un koplīgumu kā kvalitatīva un prasmīga darba spēka atzīšanas instrumentu, kā arī Finanšu ministrijās iniciatīva dzēst Publisko iepirkumu likuma 51.pantā septītajā daļā noteikto pasūtītāja tiesību noteikt koplīgumu kā izšķirošo kritēriju norāda uz neatbilstošu Direktīvas 2022/2041 9.panta ieviešanu  Latvijas tiesību aktos.

-

Papildināt noteikumu projekta Anotācijas “Problēmas un risinājumi” sadaļu ar sekojošu informāciju:

Sākot ar 2025. gadu Latvijas Republikā tiek noteikts fiksēts neapliekamais minimums 510 eiro apmērā, vienlaikus valdības un sociālo partneru vienošanās, kā arī saskaņā ar sociālo partneru vienošanos Sociālās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomē 2024.gada 17.aprīlī paredz neapliekamā minimuma pakāpenisku paaugstināšanu līdz 80% no minimālās algas.

Latvijas normatīvajos aktos ir jāparedz vienošanās izpilde un jāiestrādā grafiks, kas nosaka minimālās algas un neapliekamā minimuma noteiktās proporcijas sasniegšanu.