Atzinums

Satiksmes ministrija jau iepriekš tika vērsusi uzmanību uz konceptuālā ziņojuma projekta VI sadaļas 20.punktā atspoguļojamajiem kritērijiem, lai stingri izslēgtu iespēju, kad sankciju subjekti mēģina apiet vai izvairīties no sankcijām, lai nodrošinātu precīzu un vienveidīgu regulas normu izpratni un piemērošanu atbilstoši arī Eiropas Komisijas skaidrojumam,[1] kā arī mazinātu kompetento iestāžu administratīvo slogu, saskaroties ar šādiem gadījumiem (piemēram, persona atkārtoti prasa iestādei(ēm) pamatot pēc būtības, kāpēc tā neatbilst regulas mērķiem gadījumos, kas vispār nav izņēmumu tvērumā, strīdas par izņēmuma atļaujas izsniegšanu vai tiesājas ar iestādēm par izņēmuma nepiešķiršanu, tādējādi radot nepamatotu administratīvo slogu). Satiksmes ministrijas ieskatā konceptuālā ziņojumā nepieciešams vēl vairāk uzsvērt, ka attiecībā uz pieļautajiem izņēmumiem (piemēram, aviācijas jomā) iestādēm (atbilstoši kompetences jomai) nav pienākuma izdot atļauju, bet ir diskrecionāra vara to darīt, konstatējot kādu ES tiesību aktu noteikto pieļāvumu (skat. piemēram, Regulas Nr. 833/2014 3. d panta 3. punkta gramatisko redakciju), un tikai konstatējot, ka gadījums vispār pirmšķietami var būt sankciju izņēmuma tvērumā (tam atbilst), var būt vērtējami izņēmuma izdarīšanas lietdedrības apsvērumi u.c.
Uzskatām, ka aviācijas jomā pieļautie izņēmuma gadījumi pēc būtības ir strikti un šauri interpretējami, lidojumiem būtībā piemīt neatliekamības, ārkārtas (neskarot jau, piemēram, Regulas 833/2014 3.d panta 2. punktā tieši noteiktos ārkārtas izņēmumus) neregulāra daba un tos nevar īstenot ar citiem līdzekļiem, tie nepieciešami, jo skar sabiedrības intereses kopumā, vai gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt starptautisko tiesību principus.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt konceptuālā ziņojuma VI sadaļas 20.punkta pirmo kritēriju šādā redakcijā:
"1) izņēmumu piemērošana un atļauju izsniegšana ir ES tiesību aktos ietverta valsts prerogatīva un lielākajā daļā gadījumu balstās uz plašākas sabiedrības un valsts interešu aizsardzību, tādēļ, ja iestādes kompetences ietvaros pirmšķietami konstatējušas gadījumu, kad ES tiesību akti pieļautu sankciju izņēmumu, un izmanto šādos ES tiesību aktos piešķirto diskrecionāro varu lemt par izņēmuma noteikšanu, pieņemot lēmumu, pagaidu kompetentajām iestādēm jāveic samērīguma izvērtējums, balstoties uz sankciju subjekta iesniegto informāciju, dokumentiem un citiem pierādījumiem. Izņēmumu piemērošana tiek veikta tikai un vienīgi īpašos gadījumos;".

[1] Eiropas Komisijas skaidrojums par sankciju aviācijas jomā piemērošanu. Pieejams:  https://finance.ec.europa.eu/publications/aviation_en

-

Attiecībā uz konceptuālā ziņojuma 2.pielikuma (11.lpp.) 3.ea panta 5.a apakšpunktu un 5.pielikuma (17.lpp.) 1.cz. panta 4.aapakšpunktu, kur Satiksmes ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju ir norādīta kā iespējamā iestāde
Latvijā atļaujām un izņēmumiem attiecībā uz dabasgāzes un naftas, ieskaitot naftas pārstrādes produktu, titāna, alumīnija, vara, niķeļa, pallādija un dzelzsrūdas, kā arī noteiktu XXIV pielikumā uzskaitītu ķīmisku un dzelzs produktu iegādi, importu vai transportēšanu Savienībā norādām, ka Satiksmes ministrijas kompetencē nav uzskaitīto energoresursu iegādes, importa vai transportēšanas regulēšana.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot Satiksmes ministriju kā iespējamo iestādi Latvijā atļaujām un izņēmumiem attiecībā uz dabasgāzes un naftas, ieskaitot naftas pārstrādes produktu, titāna, alumīnija, vara, niķeļa, pallādija un dzelzsrūdas.

-

Konceptuālā ziņojuma 15.lpp. atkārtoti iebilstam iv.apakšpunktā Satiksmes ministrijas kā kompetentās iestādes norādīšanai attiecībā uz energoresursiem, lai nodrošinātu satiksmes kustību un ar to saistītos jautājumus, telekomunikācijas u.c. Satiksmes ministrijas kompetencē esošus jautājumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu 242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.4.apakšpunktu Satiksmes ministrija ir tikai kā koordinējošā institūcija vienotās transporta sistēmas (ieskaitot maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu transportu) darbībā. Satiksmes ministrijai nav kompetences enerģētikas politikas (kas cita starpā ietver arī energoresursus) pārraudzībā. Satiksmes ministrija neizstrādā enerģētikas politiku. Par enerģētikas politiku šobrīd atbild Ekonomikas ministrija, bet Satiksmes ministrijai pat nav instrumentu, kā nodrošināt izņēmumu izvērtējumu un piemērošanu energoresursiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot Satiksmes ministriju kā kompetento iestādi, kura nosakāma atbilstoši iestāžu nolikumiem vai citiem normatīvajiem aktiem.

-

Lūdzam rīkojuma projekta 2.punktā norādīt, līdz kuram datumam Ārlietu ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

-

Kā norādīts konceptuālajā ziņojumā, lai nodrošinātu sistēmas lietderību, ilgtspējību un efektivitāti, attiecībā uz ES tiesību aktos pieļauto izņēmumu un atļauju piemērošanu visefektīvākais risinājums būtu Ārlietu ministrijas paspārnē izveidot komiteju, kas būtu kompetenta pieņemt lēmumus par izņēmumu piemērošanu un atļauju sniegšanu.
ES 2022.gadā noteica plašas sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, tiek pieņemtas aizvien jaunas sankciju pakotnes, palielinās izņēmumu un atļauju klāsts, līdz ar to, Latvijā pastāvošā sistēma ar atsevišķām iestādēm nepieciešamo lēmumu pieņemšanai vairs nav pilnībā piemērota spēkā esošo sankciju ieviešanai.
Tādējādi Satiksmes ministrijas uzskata, ka koleģiāla starpinstitucionāla iestāde būtu jāizveido līdz 2023.gada aprīļa beigām. Grozījumi Sankciju likumā un koleģiālas komitejas projekts būtu sagatavojami prioritāri, lai koleģiālā komiteja varētu uzsākt pildīt savus nolikumā un Sankciju likumā ietvertos pienākumus, jau sākot ar 2023.gada 1.maiju.

-