Atzinums

Nav paskaidrots, kādos gadījumos patvertnes konstrukcijas tiek uzskatītas par pakļautām triecienviļņa slodzēm. Piemēram: Ja patvertne atrodas sabiedriskas ēkas pagrabstāvā un neviena konstrukcija nav atklāta ārējai videi, tad vai ir jāizmanto pilna triecienviļņa slodze? Realitātē nē, jo atkarībā no augstāk esošām konstrukcijām, trieciena vilņā enerģija tiks daļēji vai pilnībā absorbēta un novadīta projām ar esošajām konstrukcijām, tās sagraujot. Tieši tāpat ar pazemē esošām patvertnēm vai virszemes patvertnēm ar zemes aizsargvaļņiem

Līdz ar to dotais slodžu formulējums ir derīgs tikai atsevišķi stāvošām patvertnēm.

Mūsdienās aprēķinu iespējas ir daudz plašākas un ir iespējams izmantot analītiskās metodes, lai noteiktu slodzes uz ēkām piemēram atbilstoši - Calculation of Blast Loads for Application to Structural Components JRC 32253-2011. Kā arī veikt skaitlisko modelēšanu (CFD - computation fluid dymanics) ar triecienviļņa izplatību un tā radītajām slodzēm.

Calculation of Blast Loads for Application to Structural Components JRC 32253-2011 dod metodiku kā izrēķināt slodzes uz ēku atbilstoši W_e - TNT ekvivalentam kg un attālumam R (attālums no detonācijas centra līdz apskatāmam punktam) metros.

Kategorijas I un II būtu pareizāk nodefinēt pēc W_e (TNT ekvivalentam kg) un attāluma.
Piemēram II kategorijai būtu jāpasargā no  Krievijas KAB 1500 aviobumbas W_e = 1500kg un attālums R var tik noteikts atbilsoši ēkas konstruktīvai situācijai. Ja patvertne atrodas ēkas pirmajā stāvā un līdz ārējām norobežojošām konstukcijām ir minimums 10m, tad attālums R var tik pieņemts 10m. Rezultējošās slodzes uz konstrukcijām var būt gan mazākas, gan lielākas kā šobrīd definētās atkarībā no konstrukcijas veida.
Piemēram I kategorijai būtu jāpasargā no  Krievijas KAB 3000 aviobumbas W_e = 3000kg. KAB3000 ir lielākās jaudas konvenciālais ierocis apdraudējuma gadījumā. Ja kategorijai I jāpasargā arī no specialziētiem ieročiem, kas paredzēti bunkuru vai patvertņu sagraušanai, tad būtu jāizvirza papildus prasības uz lokālās caurspiešanas slodzēm.

Šāda pieeja pie maziem attālumiem R palielinātu lokālās iedarbes un samazinātu globālās iedarbes uz ēku un nodrošinātu labāku atbilstību potenciālajiem draudiem.

Piezīme, termobarisko ieroču darbības mehānisms (mazāks pīķa spiediens, bet ilgāka iedarbe) var dot būtiski lielākas statiskās slodzes nekā TNT ekvivalenta pieeja.

Ieroču kategoru draudi būtu jādefinē NBS, jo šobrīd izvēlētiem slodžu līmeņiem nav sasaistes ar reālām konvenciālo ieroču iedarbēm.

 

-

Apgalvojums bez pamatojuma, jo dinamiskie efekti ir atkarīgi no apskatāmās konstrukcijas pašsvārstību frekvences. Ja sprādziena implusa slodzes ilgums ir vienāds vai garāks kā 1/4 no konstrukcijas pašsvārstību perioda, tad slodze uzskatāma par statisku.

Piemēram:
1000kg TNT ekvivalents 6m attālumā rada triecienvilni ar spiedienu apmēram 20MPa, kas ilgs 1ms. Ja konstrukcijas periods ir 4ms (250Hz), tad 20MPa (20 000kN/m2) būs statiskā slodze.

-

Nav skaidrs vai ir domāts tika pamatu dzelzsbetona konstrukcijas vai arī ģeotehniskā nespēja. Nav skaidrs kāpēc tiek ignorēta horizontālā slodze uz pamatiem, kas var būt daudz būtiskāka nekā vertikālā pēc tās radītajiem efektiem.

Konvencionāla ieroča sprādzienam ir lokalizēts efekts uz lielām ēkām un līdz ar to patiesā iedarbe uz pamatiem globālā mērogā būtu maza. To vajadzētu ņemt vērā, lai izvairītos no pārlieku dārgu pamatu būvniecbas, bez īsta pamatojuma.

-

Viss būvniecībā izmantotais stiegrojums B500 atbilsts šim punktam un jau ir noteikts Eirokodeksos un līdz ar to nav vajadzīgs.

Izņemt punktu kā nevajadzīgu.

Eirokodekss jau reglamentē aizsargslāņa biezumu un nav nepieciešams šads punkts. Turklāt esošā redakcija ir neskaidra pēc būtības, jo 150 vai 300mm nestiegrota betona slānis kā aizsargslānis šobrīd nebūtu pieļaujams pēc EC.

Izņemt punktu.

Tēraudbetona (konstrukcija, kas satāv no divām tērauda plāksnēm un pa vidu aizpildīts ar betonu), tērauda fibrbetona un to kombinācijas konstrukcijas ir labāk piemērotas triecienslodzēm un būtu jāiekļauj normatīvā.

Piemērs tēraudbetona konstrukcijām no Eiropas Schedule (Steel Concrete High Efficiency Demonstration eUropean coLlaborative Experience) projekta atomelektrostaciju būvniecībai.
https://www.youtube.com/watch?v=xgZdsDEwW2U&t=123s
 

Patvertnes būvē no dzelzsbetona, tēraudbetona vai tērauda fibrbetona konstrukcijām, vai to kombinācijām.
 

Visa sadaļa būtu izņemama, jo ir lieka pēc būtības, jo projektēšanas prasības ir noteiktas Eirokodeksā un 15. punkts jau pasaka, kam jāseko.
Vai jāpapildina ar prasībām tēraudbetonam, fibrbetonam u.c., kas prasītu lielu darba apjomu un izpēti.

Tas kas nav pateikts ir pieļaujamiem bojājumi un remontdarbu pakāpe pēc sprādziena iedarbes.

-

Izņem punktu kā nevajadzīgu, jo pēc būtības neko nepasaka. Pašsaprotami, ka durvis nevar būt brīvi stāvošas, ja paredzēts tām uzņemt slodzi.

-