Atzinums

Būtu izvērtējams jautājums par  Terapeitiskās mājas struktūru, vai ir nepieciešami divi direktora vietnieki, atsevišķa amata vienība juristam un grāmatvedim. Ja šī struktūra atradīsies Tieslietu Ministrijas pakļautībā, šie pakalpojumi varētu būt centralizēti vai pirkti kā ārpakalpojumi. Kopumā tas radītu līdzekļu ekonomiju, kā arī vienlaikus īstenotos uzraudzības funkcija.
Aicinām  atspoguļot orientējošo darba apjomu (pienākumus), piemēram,  diviem direktora vietniekiem, juristam, lietvedei.

 

-

Ievērojot, ka pēc definīcijas ,,Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušas laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas”,  aicinām skaidrot tiesisko pamatojumu plānotajai pakalpojuma sniegšanai pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Iespējams, ka tam izmantojami citi pakalpojuma veidi un atbalsts.
 

-

Terapeitiskās mājas aprobācijas periods būtu samazināms un nosakāms uz diviem gadiem, kas līdzinātos bērna ievietošanas periodam Terapeitiskajā mājā un kam būtu jābūt pietiekošam secinājumu izdarīšanai par Terapeitiskās mājas efektivitāti.
Pie tam uzskatām, ka šajā divu gadu posmā, piemēram, jau pēc viena gada varētu tikts sagatavots starpziņojums (starpizvērtējums) gan par varbūt nepieciešamajām korekcijām pakalpojumos, gan arī citām aktualitātēm.
Kā atzīst vairākas pašvaldības, visveiksmīgākais risinājums būtu veidot vairākas " Terapeitiskās mājas" reģionālajos centros, tā kā šādā gadījumā būtu iespējama specializācija. Vienlaikus, protams, tīklam nevajadzētu būt sadrumstalotam, jo tas ir risks kvalificētas profesionāļu komandas piesaistei.
Tas būtu ietverams starpziņojumā.

-

Aicinām papildināt 3.pielikumu ar plānotajām ārpakalpojuma izmaksām, tai skaitā aicinām papildināt Informatīvo ziņojumu ar to, kā plānots nodrošināt citu speciālistu, ne tikai ģimenes ārsta, piesaisti. Sadarbība ar veselības jomas sektoru ir ļoti būtiska.
Kā norāda  praktiķi no vairākām pašvaldībām, tad speciālistu komandā būtu lietderīgi iekļaut arī ārstu psihiatru un citus speciālistus. Nereti šiem pusaudžiem ir konstatējami kādi intelektuālās, garīgās attīstības traucējumi.
 

-

Kā norāda šīs jomas praktiķi no vairākām pašvaldībām, šajā sociālās korekcijas iecerē svarīgi ir nodrošināt vecāku iesaisti un līdzdarbību, jo konkrētā pusaudža rīcība lielā mērā ir saistīta ar vecāku rīcību un tās ietekmi uz bērna uzvedību. 
Aicinām papildināt  ziņojumu ar informāciju, kā plānota sadarbība ar vecākiem un vecāku iesaiste.
Vecākiem  būtu ne tikai jāiesaistās kopīgās nodarbībās un aktivitātēs, bet arī jāiziet obligātas apmācības, kā pārvarēt grūtības, saprast savu bērnu u.t.t. Kamēr bērns atrodas centrā, vecākiem būtu jāapmeklē tie paši speciālisti. 
Diemžēl pašvaldību organizētās apmācības šie  vecāki nereti  neapmeklē, jo uzskata, ka arī par bērnu pārkāpumiem, audzināšanu, problēmsituāciju  risināšanu ir atbildīga izglītības iestāde un  citas institūcijas.

-

 Informatīvā ziņojuma 7.2.2.apakšpunktā norādīts, ka: "Gadījumā, ja, beidzoties divu gadu termiņam, tiks atzīts, ka bērna atrašanās sabiedrībā joprojām rada augstu kaitējuma risku, "Terapeitiskās mājas" pārstāvji varēs vērsties tiesā ar lūgumu pagarināt piespiedu līdzekļa piemērošanu uz diviem gadiem. Termiņa pagarināšana būs iespējama tikai vienu reizi."
        Aicinām papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par to, kas tālāk notiek ar bērnu, ja ir izmantota šī termiņa pagarināšanas iespēja, bet netiek sasniegts vēlamais rezultāts. Piemēram, ja bērns ievietots "Terapeitiskajā mājā" 12 gadu vecumā uz 2 gadiem un termiņš tiek pagarināts vēl uz 2 gadiem. Bērnam sasniedzot 16 gadu vecumu būtu jāiziet no "Terapeitiskās mājas", bet, ja nav sasniegts vēlamais rezultāts, bērns joprojām ir nepilngadīgs, lūdzam raksturot kādas ir turpmākās darbības, kas vērstas uz bērna problēmu risināšanu.

 

-

   Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā norādīto "Terapeitiskās mājas" mērķgrupu, jāatzīmē, ka šie bērni, kas izdarījuši likumpārkāpumus, lielākā daļa ir no sociāli nelabvēlīgas vides. Viens no "Terapeitiskajā mājā" plānotajiem pieejamiem pakalpojumiem (informatīvā ziņojuma 9.punkts) ir terapija, kura tiks sniegta uz bērna brīvprātību un būs balstīta bērna motivācijā. Vienlaikus jāatzīmē, ka informatīvā ziņojuma analītiskajā daļā pie bērnu psiholoģiskā profila (4.2.punkts) norādīts, ka bērni, kuri ievietoti sociālās korekcijas iestādē, ir bērni, kuri lietoja aizliegtās vielas, piemēram, tabakas izstrādājumus, alkoholu un/vai narkotiskās un psihotropās vielas. Jāpiemin, ka bērnu piespiedu ārstēšana no atkarību izraisošām vielām arī tiek balstīta uz bērna motivāciju un ārstniecības process tiek pārtraukts, ja bērns nav motivēts to darīt.
         Aicinām informatīvajā ziņojumā skaidrot, kā tiks īstenots terapijas pakalpojums, ja bērns nebūs motivēts un atteiksies (brīvprātīgi) piedalīties.
 

-

Informatīvā ziņojuma 7.1. punktā norādīts, ka: "Vienlaikus būtu jāparedz "izslēgšanas kritēriji" (piemēram, bērni ar smagiem intelekta attīstības traucējumiem, fiziskās veselības traucējumiem u.c.), lai "Terapeitiskajā mājā" nonāktu tikai tādi bērni, kuriem "Terapeitiskajā mājā" var sniegt palīdzību.". Tāpat šādi “izslēdzošie”  kritēriji tiek skaidroti 7.2.1. apakšpunktā.
Aicinām skaidrot, kāda alternatīva paredzēta bērniem, ar smagiem intelekta attīstības traucējumiem, fiziskās veselības traucējumiem, saņemt speciālistu atbalstu, likumpārkāpumu izdarīšanas gadījumā? Pārsvarā, bērni, kuri izdara likumpārkāpumus, lieto atkarību izraisošos vielas, kā rezultātā viņiem iespējami veselības traucējumi. Tātad šie jaunieši (ar smagiem intelekta attīstības traucējumiem, fiziskās veselības traucējumiem), kuriem ir atkarības problēmas, kuri neapmeklē izglītības iestādi, ir vardarbīgi un izdara likumpārkāpumus, apdraud sevi un citus, atrodas  ārpus “Terapeitiskās mājas” pakalpojumu sistēmas;
         Aicinām skaidrot, kas notiek vai ko plānots darīt ar bērnu, ja viņam ir konstatēti "Terapeitiskajā mājā" ievietošanai "izslēdzošie kritēriji", bet citādi bērns pēc nodarītā likumpārkāpuma atbilst "Terapeitiskās mājas" ievietošanas nosacījumiem un visi iepriekš veiktie preventīvi veiktie pasākumi un citas metodes ir izsmeltas? Piemēram, cik būtiski šajā gadījumā pie "izslēdzošajiem kritērijiem" ir jābūt fiziskās attīstības traucējumu pakāpei, ja bērnam ir saglabāts intelekts un viņš apzinās savu izdarīto likumpārkāpumu? Vai arī, kādai ir jābūt intelektuālās darbības traucējumu pakāpei, lai bērns būtu klasificējams pie "izslēdzošajiem" kritērijiem?
  
 

-

Mērķauditorijā atsevišķos gadījumos varētu iekļaut arī tādus pusaudžus, kas nav probācijas klienti, jo ir daudz pusaudžu, kuri ir pieļāvuši vairākus administratīvos pārkāpumus. Aicinām vērtēt.
 

-

 Informatīvā ziņojuma 4.1.punktā ir veikta bērnu izdarīto likumpārkāpumu analīze tiesu nolēmumos, kur norādīts, ka: "Vērtējot izdarīto likumpārkāpumu regularitāti un iepriekšējās sodāmības jautājumu, secināms, ka bērni, kas nonāca sociālās korekcijas izglītības iestādē, lielākoties bija izdarījuši vairākus likumpārkāpumus, kā arī iepriekš bija nonākuši Valsts policijas redzeslokā. Atsevišķos gadījumos bērns laikā, kad tika vērtēts jautājums par viņa ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, bija iesaistīts vairākos kriminālprocesos. Tāpat sociālās korekcijas izglītības iestādē tika ievietoti bērni, kuriem jau iepriekš tika piemēroti citi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, bet tie netika pildīti. Tiesu praksē atrodami arī atsevišķi gadījumi, kad bērns pirms ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē iepriekš nav bijis sodīts.".
Aicinām papildināt, veidojot pilnīgu analīzi, jo korekts statistikas datu atspoguļojums ir nozīmīgs atšķirīgu sociālās korekcijas modeļu izvērtēšanai.

 

         Aicinām norādīt arī statistikas datu analīzi par to, cik bērnu pēc pavadītā laika SKII "Naukšēni" atkārtoti izdarīja likumpārkāpumus, tostarp tie bērni, kuri minētajā sociālās korekcijas iestādē nonāca pēc pirmreizēja likumpārkāpuma izdarīšanas.
         Vienlaikus aicinām papildināt informatīvo ziņojumu ar norādi par bērnu turpmākajām gaitām un viņiem sniegtajiem pakalpojumiem pēc SKII "Naukšēni".