Atzinums

Vilkam pielīdzināma lielo plēsēju suga ar līdzīgām ekoloģiskām funkcijām ir zeltainais šakālis, kas arī ir iekļauta Latvijas medījamo sugu sarakstā ar vilkam pielīdzinātiem medību termiņiem. GNP noteikumi nparedz nekādus šīs sugas aizsardzības pasākumus. Šo lielo plēsēju medības nevar būt attaisnojamas, ja no cilvēku (lauksaimnieku) puses nav veikti mājdzīvnieku aizsardzības preventīvie pasākumi, kas nodrošinātu līdzāspastāvēšanu.

13.29.2.
vilkus Canis lupus un šakāļus Canis aureus, izņemot trakumsērgas saslimšanas vai aizdomu gadījumā vai, ja tie nodara būtisku kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem, vietās kur ir veikti preventīvie pasākumi. 

Medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu Nacionālajā parkā nav atbalstāmas, t.sk. postījumu novēršanai. Medības ar dzinējiem ir būtisks traucējums Parka apmeklētājiem un nemedījamām sugām. Postījumi ir novēršami ar gaides medībām postījumu vietās. Medību metodēm Parkā ir jābūt selektīvām. Paredzētā medību kārtība ir pretrunā ar stingru aizsardzības režīmu, kam pēc piekritības būtu jābūt dabas lieguma un stingrās aizsardzības zonās.

13.30. organizēt medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu, izņemot gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi, un par tiem ziņots Valsts meža dienestam. Valsts meža dienests par plānotajām medībām informē Dabas aizsardzības pārvaldi;

1) Būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi stingrā režīma zonas pieguļošajām lauksaimniecības zemēm nevar būt par iemeslu medībām pašā stingrā režīma zonā (un arī dabas lieguma zonā, ja tai ir paredzēts stingras aizsardzības statuss Eiropas Komisijas izpratnē). Postījumi ir jānovērš tajās platībās un ar tiem paņēmieniem, kas teritorijai ir atbilstoši.
2) Medības stingrā režīma zonā nav attaisnojamas arī kā epizootiju prevencija, kā arī nav līdzeklis epizootiju likvidēšanai.
3) Dzīvnieku dzīšana (izdzīšana, aizdzīšana, pārdzīšana) veicina epizootiju izplatīšanos, pie tam, vienlaikus tiek dzīti arī nemedījamo sugu dzīvnieki.
4) zoonozes nevar būt par iemeslu medībām, jo šīs grupas slimības dabā ir plaši izplatītas, ar tām slimo dažādu sugu dzīvnieki. Lai izveirītos no zoonozes, ir jāievēro virkne citu piesardzības pasākumu, nevis jāorganizē medības.

 

27. Stingrā režīma zonā medības ir aizliegtas, izņemot, lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) izplatīšanos.

1) Noteikumi neparedz medību aizliegumu dabas lieguma zonā. Tur joprojām ir paredzēta medību saimnieciskā darbība, nevis medības kā galējas nepieciešamības pasākums. 2) Lai Latvija līdz 2030.gadam spētu nodrošināt ĪADT tīklu ar stingru aizsardzības režīnu 10% valsts platībā, kā to paredz Dabas atjaunošanas regula (EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1991), ir jāsāk šādas platības izveidot pietiekamā daudzumā. Medības neatbilst EK skaidrojumam par cilvēka neiejaukšanos dabas atjaunošanās procesos (ar izņēmumiem biotopu atjaunošanas nolūkos).
3) Medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi stingrā aizsardzības režīma zonai pieguļošās zemēs nevar būt par iemeslu medībām pašā stingras aizsardzības režīma zonā (šajā gadījumā, dabas lieguma zonā). Postījumi ir jānovērš ar tiem paņēmieniem, kas konkrētās (postījumu) teritorijas statusam ir atbilstoši.

Papildināt sadaļu ar jaunu punktu:
30.22. Dabas lieguma zonā medības ir aizliegtas, izņemot, lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) izplatīšanos.