Atzinums

Noteikumu projekta 9.punktā iekļautā tiesību norma nav pietiekami skaidra šādu apsvērumu dēļ: (a) siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi saskaņā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto kārtību netiek apstiprināti pilsētām, bet individuāli katram konkrētam energoapgādes komersantam; (b) no normas satura nav viennozīmīgi skaidrs, kāda energoapgādes komersanta ražošanas tarifs tiek izmantots, vai saskaņā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto kārtību apstiprinātie siltumenerģijas ražotāju ražošanas tarifi vai centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoriem apstiprinātie ražošanas tarifi. Regulators uzsver, ka ar lietotājiem par sniegtajiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem konkrētajā administratīvajā teritorijā norēķinās energoapgādes komersants – centralizētās siltumapgādes sistēmas operators, kura darbības zonā atrodas konkrētā administratīvā teritorija un kas norēķinos ar lietotājiem piemēro saskaņā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto kārtību apstiprinātos siltumenerģijas gala tarifu, nevis ražošanas tarifu.
Regulators izprot, ka noteikt kritērijus, kas ņemami vērā, lai konstatētu, vai centralizētās siltumapgādes pakalpojumu noteiktais cenu (tarifu) slieksnis ir pārsniegts par 30%, ietilpst par enerģētikas politiku atbildīgās ministrijas kompetencē. Vienlaikus, lai pārliecinātos, ka Noteikumu projekta 9.punktā noteiktie kritēriji, kas ņemami vērā, lai konstatētu, vai slieksnis ir pārsniegts, ir vienlīdz taisnīgi pret visiem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu lietotājiem visās Latvijas administratīvajās teritorijās, Regulators aicina tos pārvērtēt. Regulatora vērtējumā, par pamatu ņemt statistiski lielāko pilsētu siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem apstiprinātos tarifus, pēc būtības nozīmē salīdzināt vidējos rādītājus un izmaksas starp energoapgādes komersantiem ar lietotājiem nodotajiem lielākajiem siltumenerģijas apjomiem. Lietotājiem nodotajam siltumenerģijas apjomam uz siltumenerģijas tarifa apmēru ir samazinoša ietekme. Savukārt centralizētajās siltumapgādes sistēmās, kas atrodas mazākās administratīvās teritorijās ar mazāku lietotāju skaitu, attiecīgi mazāku nodoto siltumenerģijas apjomu lietotājiem, siltumenerģijas tarifi ir lielāki. Turklāt savstarpēji salīdzināt tikai dažu energoapgādes komersantu siltumenerģijas tarifus, konstatējot no tiem vidējo tarifu vērtību (mediānu), iespējams, nav objektīva pieeja. Regulators akcentē, ka katram siltumapgādes komersantam ir saimnieciskās darbības individuāli apstākļi ar ietekmi uz tarifa izmaksām un tarifa apmēru. Dažādās apdzīvotajās vietās tarifi atšķiras, un šīs atšķirības nosaka pakalpojumu sniegšanas nosacījumi – izvēlētie siltumapgādes sistēmas tehnoloģiskie risinājumi, siltumapgādes sistēmas kompaktums un tās tehniskais stāvoklis, kā arī katras apdzīvotās vietas ģeogrāfiskās u.c. īpatnības (reljefs, apbūves blīvums, siltumapgādes lietotāju daudzums utt.). Siltumenerģijas ražošanas daļā vērā ņemamu ietekmi uz tarifu veido kurināmā pozīcija un par tā iegādi noslēgto līgumu noteikumi, tostarp līgumu noslēgšanas un darbības termiņi. Minētie nosacījumi būtiski ietekmē katra energoapgādes komersanta siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai varētu nodrošināt nepārtrauktus pakalpojumus  nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā. Vērā ņemama ir arī faktiskā situācija, kad energoapgādes komersanti pārskata savu kurināmā bilanci, piemēram, joprojām aktuāla tendence ir siltumenerģijas ražošanas avotus, kuros izmanto kā kurināmo dabasgāzi, aizvietot ar siltumenerģijas ražošanas avotiem, kuros izmanto šķeldu. Šie mainīgie apstākļi siltumenerģijas ražošanas tirgus daļā būtu arī izvērtējami saistībā ar Noteikumu projekta anotācijā minēto, ka “aptuveni 50% siltumenerģijas Latvijā tiek ražota, izmantojot dabasgāzi”.
Ņemot vērā minēto, Regulatora ieskatā, centralizētās siltumapgādes pakalpojumu noteikto cenu (tarifu) sliekšņa pārsniegšanas noteikšanā pamatotāk ir ņemt vērā vai nu katram siltumapgādes pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto siltumenerģijas gala tarifa vērtību, vai jāizvēlas citi risinājumi, kas nodrošina pēc būtības pamatotu un taisnīgu pieeju pret visiem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu lietotājiem (mājsaimniecībām) visās Latvijas administratīvajās teritorijās. Noteikumu projekta mērķis ir aizsargāt zema un vidēja ienākumu līmeņa mājsaimniecības. Ja centralizētās siltumapgādes pakalpojumu cenu (tarifu) sliekšņa pārsniegšanas kritēriju noteikšanā netiks ņemts vērā, ka ārpus Latvijas statistiski lielāko pilsētu administratīvajām teritorijām bieži siltumapgādes pakalpojumu tarifi ir lielāki nekā Latvijas statistiski lielākajās pilsētās, Noteikumu projekta mērķis var tik nesasniegts, proti, daļa no mērķgrupas paliks ārpus radītā tiesiskā mehānisma pretendēt uz valsts atbalstu maksājumu samazinājumam par patērēto centralizēto siltumapgādi.
Papildus aicinām pārvērtēt, vai Noteikumu projekta 9.punktā pie kritērijiem, kas ņemami vērā, lai konstatētu, vai slieksnis ir pārsniegts, ir izmantojami saskaņā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto kārtību apstiprinātie ražošanas tarifi, vai tomēr centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoriem apstiprinātie siltumenerģijas gala tarifi, kas ietver arī siltumenerģijas tirdzniecības izmaksas un centralizētās siltumapgādes sistēmas pārvades un sadales izmaksas, kas pie katra konkrētā energoapgādes komersanta saimnieciskajiem apstākļiem arī var veidot vērā ņemamu ietekmi uz tarifa izmaksām. Regulators atkārtoti akcentē, ka centralizētās siltumapgādes sistēmas operators ar lietotājiem norēķinās pēc siltumenerģijas gala tarifa, nevis ražošanas tarifa.
Ja pārvērtējot Noteikumu projekta 9.punktā piedāvātos kritērijus, kas ņemami vērā, lai konstatētu, vai noteiktais slieksnis ir pārsniegts, Noteikumu projekta 9.punktā piedāvātais regulējums netiek mainīts un siltumenerģijas ražošanas tarifs kā kritērijs tiek atstāts, nepieciešams Noteikumu projekta anotācijā papildu paskaidrojums, kādēļ siltumenerģijas pārvades un sadales izmaksas (tarifs) un siltumenerģijas tirdzniecības izmaksas (tarifs) netiek ņemtas vērā pie atbalsta maksājuma samazinājuma par patērēto centralizēto siltumapgādi.
 

-

Noteikumu projekta 33.punktā vārdu salikumu “Regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu mediānu” var izprast vismaz divās nozīmēs, pirmkārt, ka Regulators apstiprina siltumenerģijas tarifu mediānu, otrkārt, ka mediānu aprēķina no Regulatora apstiprinātajiem siltumenerģijas tarifiem. Saskaņā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto deleģējumu Regulators nosaka sabiedrisko pakalpojumu tarifus, nevis tarifu mediānu. Līdz ar to ar mērķi uzlabot Noteikumu projekta regulējuma uztveramību un nodrošināt tā nepārprotamību, nepieciešams Noteikumu projekta 33.punktā aiz vārda “mediānu” papildināt ar teikuma daļu “kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu”.
Vienlaikus Regulators norāda arī uz Noteikumu projekta 33.punktā ietverto neskaidro vārdu salikumu “apstiprināto siltumenerģijas tarifu esošajā apkures sezonā”, uzsverot, ka energoapgādes komersantam siltumenerģijas tarifi netiek apstiprināti apkures sezonai. Spēkā stājušos siltumenerģijas tarifus energoapgādes komersanti piemēro katru mēnesi līdz spēkā stājas jauni siltumenerģijas tarifi konkrētajam energoapgādes komersantam. Tādējādi apkures sezonas laikā ir iespējama situācija, ka konkrētajam energoapgādes komersantam katru mēnesi (no oktobra līdz aprīlim) mainās siltumenerģijas tarifi, it īpaši gadījumos, ja energoapgādes komersantam, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 6.panta 3.¹daļu, ir izsniegta atļauja pašam noteikt siltumenerģijas tarifus. Nav arī skaidrs, vai šajā vārdu salikumā ir domāts siltumenerģijas ražošanas tarifs kā Noteikumu projekta 9.punktā, vai siltumenerģijas gala tarifs, ko energoapgādes komersants piemēro norēķinos ar lietotājiem.
 

-

Noteikumu projekta 34.punktā vārdu salikumu “Regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu mediānu” var izprast vismaz divās nozīmēs, pirmkārt, ka Regulators apstiprina siltumenerģijas tarifu mediānu, otrkārt, ka mediānu aprēķina no Regulatora apstiprinātajiem siltumenerģijas tarifiem. Saskaņā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto deleģējumu Regulators nosaka sabiedrisko pakalpojumu tarifus, nevis tarifu mediānu. Līdz ar to ar mērķi uzlabot Noteikumu projekta regulējuma uztveramību un nodrošināt tā nepārprotamību, nepieciešams Noteikumu projekta 34.punktā aiz vārda “mediānu” papildināt ar teikuma daļu “kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu”.
 

-

Ņemot vērā Regulatora iebildumus pie Noteikumu projekta 33. un 34.punkta par mērķi  uzlabot Noteikumu projekta regulējuma uztveramību un nodrošināt tā nepārprotamību, Regulators norāda, ka 35.punktu ir nepieciešams precizēt, jo Noteikumu projekta 9.punkts nosaka ne tikai atbalsta piemērošanas periodu, bet arī kritērijus mediānas noteikšanai. Vienlaikus 35.punkts būtu papildināms ar precīzāku termiņu, piemēram, vai katru mēnesi tiks publicēta minētā informācija, vai ik pēc trīs mēnešiem.
 

“35. Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija šo noteikumu 9. punktā norādītajā atbalsta piemērošanas periodā un atbilstoši norādītajiem kritērijiem katru mēnesi publicē savā tīmekļvietnē informāciju par šo noteikumu 33. punktā  un 34. punktā norādīto mediānu.”
 

Regulators ierosina vārdu “glabāšanas” aizstāt ar vārdu “uzglabāšanas” atbilstoši turpmāk teikumā lietotajam jēdzienam.
 

“1.6. energoapgādes izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmā (turpmāk – EIKIS) iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, uzglabāšanas termiņus  un piekļuves noteikumus, kā arī EIKIS auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.”
 

Regulatora ieskatā iekļautais nosacījums par atbilstību noteikumiem par adresāciju ir neko neizsakošs. Būtu nepieciešams šo nosacījumu papildināt, piemēram, “mājsaimniecības, kuru adrese nav atbilstoša noteikumiem par adresāciju attiecībā uz [..]”, jo minētie noteikumi ir pietiekami plaši ar dažādu informāciju, un šī visa informācija nebūtu sasaistāma ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumiem.
 

-

Regulators rosina Noteikumu projekta 6.punktā saīsinājumu “kWh” aizstāt ar “kilovatstundas” atbilstoši pārējā tekstā lietotajam. Regulators lūdz skaidrot anotācijā, kādēļ tieši 208 euro par megavatstundu ir noteikts kā slieksnis, kad tiek noteikts maksas samazinājums par patērētās elektroenerģijas pirmajām 100 kilovatstundām. Tas pats attiecas arī uz Noteikumu projekta 8.punktu – nepieciešams pamatojums, kādēļ tieši 91 euro par megavatstundu ir noteikts kā slieksnis maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi.
 

-

Regulators aicina izvērtēt nepieciešamību regulējumam, kas paredz nepiemērot maksas samazinājumu mājsaimniecības lietotājiem, kuriem ir parādsaistības. Līdzīgs regulējums ir ietverts Noteikumu projekta 26. un 38.punktā. Regulatora ieskatā, parādsaistību esamība liecina par mājsaimniecības lietotāja finansiālām grūtībām un nespēju veikt maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem, līdz ar to arī šādiem lietotājiem būtu nepieciešamība saņemt atbalstu rēķinu apmaksai, vienlaikus nesamazinot jau esošā parāda apmēru. Gadījumā, ja šāds risinājums nav atbalstāms, Regulators lūdz papildināt anotāciju, ietverot šāda regulējuma atbilstību taisnīguma un vienlīdzības principam, kā arī Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktajam.
 

-

Regulators aicina precizēt šā punkta redakciju, papildinot to pēc vārda “kad” ar vārdu “lietotājs”, tādējādi gramatiski norādot teikuma priekšmetu jeb personu, kura ir saņēmusi pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu.
Līdzīgs precizējums būtu jāietver arī Noteikumu projekta 31.punktā.

 

“22. Elektroenerģijas tirgotājs, ar kuru lietotājs noslēdzis elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, pēc tam, kad lietotājs saņēmis pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, piemēro lietotājam šo noteikumu 13. punktā minēto maksājuma samazinājumu par periodu, kurā lietotājs saņēma elektroenerģiju pēdējās garantētās piegādes ietvaros, ja lietotājs to pieprasījis elektroenerģijas tirgotājam.”
 

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” 2.5. un 4.4.apakšpunku elektroenerģijas un dabasgāzes apgādē ir nepieciešams regulēt enerģijas tirdzniecību jebkuriem enerģijas lietotājiem, Regulatora ieskatā, Noteikumu projekta 45. un 46.punkts nav nepieciešams, jo neviens cits enerģijas tirgotājs nav tiesīgs sniegt attiecīgos sabiedriskos pakalpojumus.
 

-

Regulators vērš uzmanību, ka Noteikumu projekta 34.punktā minētie komersanti, kuriem tarifu apstiprinājusi attiecīgā pašvaldība, netiek reģistrēti siltumenerģijas pakalpojumu sniedzēju reģistrā atbilstoši vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumiem enerģētikas nozarē.

-

Regulators aicina ievērot konsekvenci attiecībā uz jēdziena “Birojs” lietojumu. Dažbrīd tas tiek lietots ar lielo sākuma burtu, dažbrīd ar mazo.
 

-

Ievērojot, ka ne no attiecīgā punkta ievaddaļas, ne no paša apakšpunkta nav saprotams, kurš veido jauna rēķina sagatavi (birojs vai energoapgādes komersants), Regulators aicina attiecīgi papildināt minēto apakšpunktu.
 

-

Noteikumu projekta 50.6.apakšpunkts (ar apakšpunktiem no 50.6.1. līdz 50.6.6.) jau ietver noteikumus, kas paredz, ka energoapgādes komersants apstiprina rēķinu vienīgi tad, ja birojs nav konstatējis Noteikumu projekta 50.6.4.apakšpunktā norādītajā rēķina sagatavē kļūdu, līdz ar to Regulators aicina izvērtēt Noteikumu 50.6.7.apakšpunkta nepieciešamību vai arī izteikt to citā redakcijā, ievērojami saīsinot un tādējādi padarot uztveramāku Noteikumu tekstu.
 

“50.6.7. ja birojs konstatē, ka šo noteikumu 50.6.3.apakšpunktā norādītā rēķina sagatave ir kļūdaina, kļūdu novēršana tiek veikta saskaņā ar šo noteikumu 50.6.1., 50.6.2. un 50.6.3.apakšpunktu.”
 

Regulators aicina pārskatīt jēdziena “objekts” lietojumu. Viscaur Noteikumu projektā tiek lietots jēdziens “elektrificētais objekts”, kas tā arī netiek skaidrots tiesību aktos – ne Elektroenerģijas tirgus likumā, ne arī Ministru kabineta 2023.gada 7.novembra noteikumos Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” iepretim jēdzienam “gazificēts objekts”, kas tiek definēts Enerģētikas likumā. Tāpat arī, piemēram, 57.punktā, kur runa ir par elektroenerģiju parādās jēdziens “objekts” bez “elektrificētais”. Tas pats attiecas arī uz Noteikumu projekta 87.punktu. Savukārt Noteikumu projekta 88.punktā arī tiek lietots tikai jēdziens “objekts” bez “gazificētais”. Izvērtējot Noteiktumu projektu, tas rada neskaidrību, kuros punktos par kādu objektu tiek runāts.
 

-

Regulators aicina izvērtēt lietderību Noteikumu projekta 60.punktu pēc vārda “EIKIS” papildināt ar vārdu “vai”, tādējādi paredzot abus gadījumus, kuros birojs attiecina un pakalpojumu sniedzējs piemēro (EIKIS vai šo Noteikumu 81.punktā minēto reģistru kļūdas dēļ) nesaņemto maksājuma samazinājumu. Šāds precizējums ļautu saīsināt Noteikumu projekta tekstu, izslēdzot no tā Noteikumu 61.punktu, tādējādi veicinot Noteikumu uztveramību.
 

-

Norādāms, ka viscaur Noteikumu tekstā tiek lietots pilnais nosaukums “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde”, tādēļ aicinām ievērot vienotu pieeju. Papildus Regulators vērš īpašu uzmanību, ka EIKIS ir sistēma nevis persona (tiesību subjekts), līdz ar to ir nepieciešams visā Noteikumu tekstā precizēt tiesību normas, lai izvairītos no regulējuma, kas uzliek noteiktus pienākumus “sistēmai” (skat., piem., Noteikumu projekta 92.punktu – “EIKIS auditē”, 90.punktā – “EIKIS verificē, identificē, nosūta” u.tml.).
 

-

Regulators norāda, ka pēc vārdiem “ kas objektā sniedz” jābūt vārdam “dabasgāzes”, nevis “elektroenerģijas”.
 

-

Noteikumu projekta 90.7., 90.8. un 90.9.apakšpunktā trīs reizes tiek lietoti vārdi “2. punktā punktā”. Tā pati pārrakstīšanās ir novērojama vēl daudzviet, piemēram, 42., 43. un 44.punktā. Lūgums to izlabot.

-