Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir iepazinusies ar Veselības ministrijas precizēto “Informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību”, kurā tiek aplūkota zāļu finansiālās pieejamības uzlabošana Latvijas iedzīvotājiem, piedāvāti pasākumi zāļu finansiālās pieejamības risināšanai un uzlabošanai valstī. Ziņojumā norādīts: zāļu patēriņa dati liecina, ka Latvijā biežāk sastopamajās zāļu grupās zāļu patēriņš ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, savukārt izdevumi par zāļu iegādi ir lielāki, kas norāda uz vidēji augstākām zāļu cenām iedzīvotājiem. Vienlaikus ziņojumā skaidri norādīts, ka piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem ES valstu vidū un vismaz par 34% ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Tāpēc Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauta virkne medikamentu, kuri ir pieejami pacientiem Igaunijā un Lietuvā. No minētā skaidri izriet, ka Latvija veselības aprūpē, līdz ar to arī zāļu kompensācijā iegulda mazāk, un tās iedzīvotājiem lielāka daļa veselības aprūpes, t.sk. zāļu izmaksu jāsedz no saviem līdzekļiem. Igaunija un Lietuva veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) tērē vairāk un lielāko izdevumu daļu sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Proti, valsts ieguldījums Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpē, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir būtiski mazāks, un tas jāņem vērā pieņemot nozarei būtiskus lēmumus.
Kopumā, izvērtējot vairākus ziņojums aspektus, bet lielākoties to, ka aptieku, it īpaši reģionālo, pastāvēšana ir apdraudēta, LTRK uztur iepriekš paustos iebildumus:
 
 

Piedāvātā redakcija
1) LTRK iebilst pret Projekta 5.1. punktu, kas paredz, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai, kuras nav pakļautas individuālajai kompensācijai konkrētajam pacientam, tiek piemērota 5%  kompensācija iegādājoties zāles aptiekā.
- aicinām veikt plašāku aprēķinu par piedāvātā risinājuma ietekmi uz pacienta līdzmaksājumu apmēru (vidēji ietaupītā summa vienam iedzīvotājam), lai varētu izvērtēt, vai ieguldītais valsts finansējums ir samērīgs attiecībā uz prognozēto pirktspējas palielināšanu iedzīvotājiem;
- vēršam uzmanību, ka piemērotā 5% kompensācija nekompensējamām zālēm būtiski nepalielinās medikamentu pieejamību pacientiem, jo kvalitatīvu un dārgu medikamentu cena ir augsta; piemērojot kompensāciju, nevis metodiski iekļaujot kompensējamo zāļu sarakstā šādu zāļu cena nemazināsies un netiks sasniegts mērķis palielināt zāļu finansiālo pieejamību;
 – aicinām VM analizēt līdz ar šo ieceri paredzēto finansiālo un administratīvo slogu aptiekām, farmaceitiem un nozares uzņēmējdarbībai.

2) LTRK iebilst pret Projekta ziņojuma III nodaļas Valsts īstenotā zāļu politika punktu par PVN samazinājumu.
VM ziņojumā piedāvātajos risinājumos attiecībā uz kompensējamajiem medikamentiem piemērojamo PVN ir norādīts, ka VM kopā ar FM izvērtēs PVN likmes pārskatīšanu. Proti, ziņojumā norādīts, ka līdz 2024. gada 1. jūlijam VM sadarbībā ar FM izvērtēs iespēju "Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam" izstrādes procesā pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa likmi tikai recepšu zālēm, nosakot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi. Nekas vairāk nav norādīts – ne konkrēts laika periods likmes ieviešanai, ne arī par PVN likmes apmērs. Šobrīd Latvijā šai medikamentu grupai tiek piemērota PVN likme 12%, vienlaikus Igaunijā tā ir zemāka – 9% visiem medikamentiem un Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem, pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta likme – 21%. Pasaules Veselības organizācijas 2021.gada ziņojumā „Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā” norādīja, ka Latvijas salīdzinoši augstā PVN likme zālēm (gan recepšu, gan bezrecepšu) ir faktors, kas veicina ievērojamus pacientu personīgos maksājumus, t.sk. ņemot vērā mazāku valsts līdzdalību zāļu kompensēšanā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 

3) LTRK iebilst pret Projekta V nodaļas formulējumu.
VM ir norādījusi, ka Latvijā netiek regulētas aptieku īpašuma tiesības un ir atļauta arī t.s. vertikālā integrācija, kur zāļu lieltirgotājam var piederēt aptiekas. Jāvērš uzmanība, ka vertikālā integrācija pastāv arī Lietuvā un citās valstīs.
VM secina, ka preču klāsts lieltirgotavām piederošajās aptiekās tiek veidots atbilstoši to komerciālam izdevīgumam, kā arī lieltirgotava primāri ir ieinteresēta apkalpot un nodrošināt zāļu pieejamību sev piederošā aptiekā. Gan lieltirgotavas, gan aptiekas ir ieinteresētas nodrošināt pēc iespējas plašāku preču klāstu un nepieciešamās zāles, uztura bagātinātājus un citas preces visiem tirgus dalībniekiem, lai veicināt savu izaugsmi.
Tāpat VM secina, ka vertikālā integrācija var izdarīt spiedienu uz zāļu cenas paaugstināšanu, jo zāļu ražotājiem, kuri piešķir finansiālus labumus lieltirgotavām, šie piešķirtie finansiālie labumi ir jākompensē ar zāļu cenu. Jebkurš zāļu ražotājs var izvēlēties, ar kuru lieltirgotavu slēgt līgumus, un neizdevīgu sadarbības nosacījumu gadījumā izbeigt šādu sadarbības līgumu un pārdot preces aptiekām caur citu lieltirgotavu.

4) LTRK iebilst pret Projekta II nodaļas punktā norādītājiem termiņiem pasākumiem zāļu cenu kompensācijas jomā, nosakot, ka līdz 2024.gada 1.jūlijam Veselības ministrijai izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos.Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai, kuras nav pakļautas individuālajai kompensācijai konkrētajam pacientam, tiek piemērota 5%  kompensācija iegādājoties zāles aptiekā;kompensējamām zālēm 50% kompensācijas apmērs tiek palielināts uz 75%.
Šādi termiņi nav saskaņoti ar nozari un tirgus dalībniekiem. VM ir jāņem vērā, ka šādas izmaiņas nozīmē, ka jāveic ar IT saistītas izmaiņas NVD uzturētajā E-veselības sistēmā, un tālāk tās prasīs virkni citu tehnisku izmaiņu aptieku kases sistēmās, grāmatvedības sistēmās, integrācijās ar E-veselību. Ņemot vērā biežos sarežģījumus ar E-veselības sistēmu, VM ļoti savlaicīgi jāplāno šādu pasākumu tehniskā ieviešana, dodot pietiekami daudz laika arī tirgus dalībniekiem kvalitatīvi tehniski sagatavoties šādām izmaiņām, kā arī jāņem vērā, ka tas ir papildus finansiālais slogs.

5) LTRK iebilst pret Projekta ziņojuma III nodaļas punktiem, nosakot, ka Līdz 2025.gada 1.janvārim Veselības ministrijai jākoordinē priekšlikumu izstrāde un jāizstrādā ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, nosakot:
7.1. aptiekām ar tirgus daļu >10% veidot un uzturēt sistēmu, lai sabiedrībai interneta vidē būtu pieejami zāļu krājumi aptiekā;7.2. informācijas apmaiņas uzlabošanu par aktuālajām zāļu piegādēm, piegāžu pārtraukumiem un citu līdzvērtīgas efektivitātes zāļu pieejamību.
LTRK lūdz skaidrot, kas ir domāts ar aptiekām ar tirgus daļu virs 10%. Attiecībā uz zāļu pieejamību, tās var būt aptiekas ar tirgus daļu tieši zāļu izplatīšanā, taču šobrīd šāda zāļu tirgus daļa netiek aprēķināta, nav skaidrs, kāda būtu šīs daļas mainība un kas šo daļu aprēķinās un noteiks.
Tāpat nav skaidrs, ko nozīmē “interneta vidē”, vai tā būs VM veidota sistēma, kas prasīto uzturēs, kas nodrošinās datu apstrādi, kurš segs izdevumus par sistēmu pielāgošanu un integrāciju u.c..
Šobrīd pastāv kārtība, ka zāļu lieltirgotavām katru darba dienu jāsniedz atskaites par to krājumos esošajām zālēm. Realitātē situācija ir tāda, ka zāļu lieltirgotava iesniedz atskaiti no rīta, bet dienas laikā notiek zāļu aprite, šīs zāles tiek pasūtītas un vairs nav pieejamas, attiecīgi vakarā šie dati jau ir novecojuši. Sadarbības attiecībās starp lieltirgotavu un aptieku informācijas aprite par zāļu pieejamību notiek, veicot pasūtījumus.