Projekta ID
22-TA-2496Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
12.09.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtajai daļai normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Projekta 4. punkts paredz, ka atbalsta periods ir no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Projekta anotācijā norādīts, ka šāds atbalsta periods izvēlēts atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada 24. marta paziņojuma "Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (2022/C 131 I/01) 2.4. sadaļā "Atbalsts attiecībā uz papildu izmaksām, kas radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu" noteiktajam termiņam. Paskaidrojam, ka projekta 4. punktā atbalsta perioda noteikšana ar atpakaļejošu spēku ir pieļaujama tikai gadījumā, ja tas izriet no likuma. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 4. punktu, nepieciešamības gadījumā precizējot arī projekta 6. punktu, vai papildināt projekta anotāciju, norādot likumu, kas paredz noteikt atbalsta periodu ar atpakaļejošu spēku.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Anotācijā, skaidrojot noteikumu projekta 8. punktu, ietverta norāde: "Vienlaikus Būvniecības valsts kontroles biroja pienākums ir veikt pēcuzraudzību arī par pārējiem pieteikumiem, atbilstoši tās iekšējai kārtībai." Taču šāda vispārīga uzraudzības norma par visiem iesniegumiem neizriet no noteikumu projekta. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un, ja nepieciešams, precizēt projektu. Vēršam uzmanību, ka, īpaši ņemot vērā anotācijā izteikto piebildi, nav skaidrs, kā izpaudīsies uzraudzība par atbalstu (piemēram, izlases kārtībā tiks veiktas pārbaudes v.tml.). Vēršam uzmanību, ka privātpersonām saistošas tiesību normas iekļaujamas ārējā normatīvajā tiesību aktā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
Atkārtoti lūdzam svītrot vārdu "nacionālajiem" noteikumu projekta 10. punktā un 13.4.1. apakšpunktā. Papildus lūdzam anotācijā skaidrot, kas ar minētajiem normatīvajiem aktiem ir saprotams (tostarp lūdzam skaidrot, vai šādi normatīvie akti jau ir izdoti).
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Iebildums
Informējam, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 56. panta 1.2 daļai iesniegumu iestāde var atstāt bez izskatīšanas vienīgi tad, ja iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs. APL 63. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod administratīvo aktu, ar kuru pilnībā vai daļēji atteikts izdot iesniedzējam labvēlīgu administratīvo aktu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata vai tā nav lietderīga. Administratīvā akta izdošanai nav pamata, ja tiesību norma izsmeļoši uzskaita tiesiskos apstākļus, kuriem iestājoties administratīvais akts ir izdodams, bet konkrētajā lietā šādu apstākļu iestāšanās nav konstatēta vai konstatēts kāds apstāklis, kas nepieļauj administratīvā akta izdošanu (sk. J. Briede. Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Tiesu namu aģentūra, 2013. 597.-598. lpp.). Tādējādi, ja komersants iesniedz iesniegumu par atbalsta piešķiršanu pēc projekta 11. punktā noteiktā termiņa, Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk – birojs) atbilstoši APL 63. panta pirmās daļas 3. punktam ir tiesības atteikt izdot administratīvo aktu.
Papildus skaidrojam, ka tiesību teorijā tiek izšķirtas divu veidu tiesības – materiālās un procesuālās tiesības. Līdz ar to tiek izšķirti divu veidu termiņi – materiāltiesiskie un procesuālie. Materiāltiesisks termiņš nosaka materiālās tiesības pastāvēšanas un īstenošanas iespējas ilgumu. Tāpēc gadījumā, ja šāda termiņa tecējuma laikā minētās tiesības netiek izlietotas, personas prasījums par šādu tiesību realizāciju ir noraidāms. Savukārt procesuāls termiņš nosaka kādas procesuālas darbības veikšanas termiņu, kuru neievērojot zūd tikai tiesības veikt šo procesuālo darbību (sk. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 449. lpp.).
APL 46. panta pirmā daļa paredz, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Tādējādi, ja projekta 11. punktā noteiktais termiņš ir procesuāls termiņš, komersantam ir tiesības lūgt atjaunot nokavēto termiņu un birojam ir pienākums komersanta lūgumu vērtēt un pieņemt lēmumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu.
Savukārt, ja projekta 11. punktā noteiktais termiņš iesnieguma par atbalsta piešķiršanu uzskatāms par materiāltiesisku termiņu, tad pēc tā iestāšanās birojs atsaka administratīvā akta izdošanu. Proti, izbeidzoties materiāltiesiskajam termiņam, zūd arī pašas tiesības, līdz ar to materiāltiesisko termiņu nevar ne atjaunot, ne pagarināt, izņemot, ja ir konstatējami īpaši apstākļi (piemēram, tiek pārkāpti vispārējie tiesību principi vai termiņa neievērošana ir attaisnojama).
Ievērojot visu iepriekš minēto, lūdzam vērtēt nepieciešamību svītrot projekta 16. punkta otro teikumu un papildināt projekta anotācijas 1.3. sadaļu ar skaidrojumu, vai projekta 11. punktā minētais termiņš uzskatāms par procesuālu vai materiāltiesisku termiņu.
Papildus skaidrojam, ka tiesību teorijā tiek izšķirtas divu veidu tiesības – materiālās un procesuālās tiesības. Līdz ar to tiek izšķirti divu veidu termiņi – materiāltiesiskie un procesuālie. Materiāltiesisks termiņš nosaka materiālās tiesības pastāvēšanas un īstenošanas iespējas ilgumu. Tāpēc gadījumā, ja šāda termiņa tecējuma laikā minētās tiesības netiek izlietotas, personas prasījums par šādu tiesību realizāciju ir noraidāms. Savukārt procesuāls termiņš nosaka kādas procesuālas darbības veikšanas termiņu, kuru neievērojot zūd tikai tiesības veikt šo procesuālo darbību (sk. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 449. lpp.).
APL 46. panta pirmā daļa paredz, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Tādējādi, ja projekta 11. punktā noteiktais termiņš ir procesuāls termiņš, komersantam ir tiesības lūgt atjaunot nokavēto termiņu un birojam ir pienākums komersanta lūgumu vērtēt un pieņemt lēmumu par procesuālā termiņa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu.
Savukārt, ja projekta 11. punktā noteiktais termiņš iesnieguma par atbalsta piešķiršanu uzskatāms par materiāltiesisku termiņu, tad pēc tā iestāšanās birojs atsaka administratīvā akta izdošanu. Proti, izbeidzoties materiāltiesiskajam termiņam, zūd arī pašas tiesības, līdz ar to materiāltiesisko termiņu nevar ne atjaunot, ne pagarināt, izņemot, ja ir konstatējami īpaši apstākļi (piemēram, tiek pārkāpti vispārējie tiesību principi vai termiņa neievērošana ir attaisnojama).
Ievērojot visu iepriekš minēto, lūdzam vērtēt nepieciešamību svītrot projekta 16. punkta otro teikumu un papildināt projekta anotācijas 1.3. sadaļu ar skaidrojumu, vai projekta 11. punktā minētais termiņš uzskatāms par procesuālu vai materiāltiesisku termiņu.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Iebildums
Krimināltiesību departaments savas kompetences ietvaros ir izvērtējis Ekonomikas ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) un tā anotāciju un saskaņo to, izsakot šādus iebildumus.
Noteikumu projekta 25.3. punkts noteic ierobežojumu komersantam saņemt atbalstu, ja komersanta interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un komersantam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Vienlaikus Noteikumu projekta anotācijā ir uzskaitīti atsevišķi Krimināllikumā paredzētie noziedzīgie nodarījumi (Krimināllikuma 89., 192., 193., 193.¹, 194., 194.¹, 195., 195.¹,195.², 196., 198. un 199. pants), par kuru izdarīšanu tiek paredzēts piemērot Noteikumu projektā noteikto ierobežojumu atbalsta saņemšanai.
Vēlamies vērst uzmanību, ka nedz Noteikumu projekts, nedz arī Noteikumu projekta anotācija nesniedz skaidrojumu, kādēļ tieši par Noteikumu projekta anotācijā uzskaitītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem komersants nevar pretendēt uz piekļuves tiesībām informācijas sistēmai. Šajā sakarā vēlamies vērst uzmanību, ka ikviens Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar lielu sabiedriskās bīstamības pakāpi un tie vienādi skar vai rada potenciālus draudus sabiedrībai vai valsts drošībai kopumā. Līdz ar to lūdzam Noteikumu projekta anotācijā ietvert detalizētu skaidrojumu, kādēļ tieši par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem komersantam būtu jānoteic ierobežojums saņemt atbalstu.
Vienlaikus atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt pietiekoši skaidrai un saprotamai, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Tādējādi, ņemot vērā minēto, noziedzīgo nodarījumu uzskaitījums, par kuru izdarīšanu komersantam tiek paredzēts piemērot Noteikumu projektā noteikto ierobežojumu atbalsta saņemšanai, būtu jāietver Noteikumu projekta tekstā, nevis tā anotācijā.
Noteikumu projekta 25.3. punkts noteic ierobežojumu komersantam saņemt atbalstu, ja komersanta interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un komersantam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Vienlaikus Noteikumu projekta anotācijā ir uzskaitīti atsevišķi Krimināllikumā paredzētie noziedzīgie nodarījumi (Krimināllikuma 89., 192., 193., 193.¹, 194., 194.¹, 195., 195.¹,195.², 196., 198. un 199. pants), par kuru izdarīšanu tiek paredzēts piemērot Noteikumu projektā noteikto ierobežojumu atbalsta saņemšanai.
Vēlamies vērst uzmanību, ka nedz Noteikumu projekts, nedz arī Noteikumu projekta anotācija nesniedz skaidrojumu, kādēļ tieši par Noteikumu projekta anotācijā uzskaitītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem komersants nevar pretendēt uz piekļuves tiesībām informācijas sistēmai. Šajā sakarā vēlamies vērst uzmanību, ka ikviens Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir ar lielu sabiedriskās bīstamības pakāpi un tie vienādi skar vai rada potenciālus draudus sabiedrībai vai valsts drošībai kopumā. Līdz ar to lūdzam Noteikumu projekta anotācijā ietvert detalizētu skaidrojumu, kādēļ tieši par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem komersantam būtu jānoteic ierobežojums saņemt atbalstu.
Vienlaikus atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt pietiekoši skaidrai un saprotamai, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Tādējādi, ņemot vērā minēto, noziedzīgo nodarījumu uzskaitījums, par kuru izdarīšanu komersantam tiek paredzēts piemērot Noteikumu projektā noteikto ierobežojumu atbalsta saņemšanai, būtu jāietver Noteikumu projekta tekstā, nevis tā anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Atkārtoti norādām, ka anotācijā nav sniegts pamatots skaidrojums, kādēļ noteikumu projektā lietotas atsauces uz Eiropas Komisijas lēmumiem. Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju un ietvert pamatotu skaidrojumu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam papildināt anotāciju ar izziņā ietverto skaidrojumu par noteikumu projekta satura, kas skar uzraudzības normas, atbilstību likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam pārskatīt anotāciju un salāgot tajā minēto informāciju ar noteikumu projekta regulējumu. Piemēram: 1) anotācijā tiek lietots vārds "pēcuzraudzība", kas netiek lietots noteikumu projektā; 2) ietverta norāde: "Noteiktā prasība attiecas tikai iesniegšanai Ekonomikas ministrijā noteikumos noteikto prasību izpildīšanai, lai Būvniecības valsts kontroles birojs var pārliecināties sniegtās informācijas atbilstību.", kaut nav paredzēts apliecinājumu iesniegt Ekonomikas ministrijā u.tml.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam aizstāt projekta 18. punktā vārdus "tiks veikta" ar vārdiem "tiek veikta".
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Lūdzam precizēt projekta 26.9. apakšpunktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 132. punktā noteiktajam.
Piedāvātā redakcija
-