Atzinums

Likumprojekta 2.punkts paredz papildināt Konkurences likumu ar jaunu 45.pantu, kas regulē tiesas dokumentu nosūtīšanu, nosakot, ka tiesa pēc prasības pieteikuma pieņemšanas un lietas ierosināšanas par Digitālo tirgu akta pārkāpumu, nosūta Konkurences padomei gan lēmumu par lietas ierosināšanu, gan prasības pieteikumu. Tāpat arī tiesai jānosūta pieņemtais spriedums lietā par Digitālo tirgu akta pārkāpumu Konkurences padomei un Eiropas Komisijai.
Savukārt Likumprojekta Anotācijas 1.3. sadaļā pie risinājuma apraksta ir norādīts, ka šādi grozījumu nepieciešami "lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta 39.panta prasības par tiesas spriedumu nosūtīšanu Komisijai [..]. Šīs normas ir veidotas atbilstoši analogām normām Konkurences likuma 20.¹ pantā, kas jau paredz kārtību, kādā Komisija tiek informēta par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu."
Lūdzam Ekonomikas ministriju skaidrot, par kādu tiesu (tiesu, kas skata civillietas vai administratīvās lietas) konkrētajā pantā ir runa. Norādām, ka analogā norma, uz ko Ekonomikas ministrija atsaucas savā anotācijā, proti, Konkurences likuma 20.¹ pants (pēc kuras parauga ir izstrādāts jaunais 45.pants) ir iekļauts Konkurences likuma VI nodaļā  "Konkurences tiesību piemērošana civilprasībās", kas regulē lietas par zaudējuma atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem. Tātad Konkurences likuma 20.¹ pants attiecas uz civillietām par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem.  Tāpat jaunajā 45.pantā tiek izmantota civillietām raksturīga terminoloģija – piemēram, "prasības pieteikums" - norādām, ka šāda terminoloģija, netiek izmantota Administratīvā procesa likumā. Līdz ar to šobrīd nav saprotams,vai Ekonomikas ministrijas ieskatā lietas par Digitālo tirgu aktu pārkāpumiem tiks izskatītas kā civillietas. 


 

-

Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra regulas (ES) Nr. 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (turpmāk – Digitālo tirgu akts) 23. panta 9. punkts paredz:  “Ja saskaņā ar valsts noteikumiem šā panta 8. punktā paredzētās palīdzības nodrošināšanai ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, Komisija vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai minēto iestāžu pilnvarotas amatpersonas to pieprasa. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.” Attiecīgi lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai un kā tieši likumprojekta 2. pantā izteiktajā likuma 44. panta trešajā daļā ir pilnībā ieviesta minētā regulas norma, īpaši attiecībā uz subjektiem, kas var prasīt tiesu iestādes atļauju. Proti, lūdzam skaidrot, vai no likuma 44. panta trešajā daļā ietvertās normas izriet, ka tiesneša lēmumu pieprasīt var tikai Eiropas Komisija ("Pēc Eiropas Komisijas lūguma Konkurences padome [..]") (salīdzinājumam lūdzam sk. Konkurences likuma 32. pantu). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un sniegt skaidrojumu. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt projektu.
Lūdzam arī izvērtēt un anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā norādīt, kāda regulas norma vēl ir ieviesta likuma 44. panta trešajā daļā, ņemot vērā, ka tajā ir runa ne tikai par tiesneša lēmuma nepieciešamību kā tādu, bet arī darbību veikšanu (proti: “Pēc Eiropas Komisijas lūguma Konkurences padome, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, veic šā likuma 9.panta piektās daļas 4.punktā minētās darbības.”). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt tabulu vai sniegt skaidrojumu. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt projektu.

-

Regulas 23. panta 7. punkts paredz, ka tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, amatpersonas un minētās kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas, pēc minētās iestādes vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tām ir šā panta 2. un 4. punktā noteiktās pilnvaras. Savukārt Regulas 38. panta septītais punkts paredz, ka, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai ir kompetence un izpētes pilnvaras, dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, var pēc savas iniciatīvas veikt izpēti saistībā ar iespējamu šīs Regulas 5., 6. un 7. panta neievērošanu tās teritorijā.

Projekts paredz Konkurences padomei ne tikai Regulā minētās pilnvaras, kuras ietvertas Regulas 23. panta 2. punktā (iekļūt uzņēmumu telpās, īpašumos, transportlīdzekļos, pārbaudīt dokumentus, paņemt vai iegūt dokumentu vai dokumentu kopijas, izvilkumus, prasīt piekļuvi un paskaidrojumus par tā organizāciju, darbību, IT sistēmu u.tml., aizzīmogot telpas un prasīt paskaidrojumus), bet arī citas pilnvaras, kas minētas Konkurences likumā attiecībā uz citiem konkurences pārkāpumiem, bet, kas šobrīd nav attiecinātas uz Regulas tvērumu (digitālo tirgus akta neatbilstību), piemēram, telpu atvēršana, nenodarot būtiskus bojājumus, aizliegums apskates vietā personām pārvietoties, sarunāties, izņemt mantas un dokumentus u.tml (Konkurences likuma 9. panta piektās daļas 4. punkts).
Attiecīgi lūdzam izvērtēt projektā ietvertā regulējuma atbilstību Regulas prasībām, izvērtējot, vai minētais regulējums potenciāli nepaplašina vai nesašaurina Regulas tvērumu. Piemēram, iespējama mantu izņemšana potenciāli paplašina Regulas 23. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētās pilnvaras pieprasīt dokumentu kopijas vai izvilkumus. Vēršam uzmanību, ka dalībvalstīm nav tiesību sašaurināt vai paplašināt regulas saturu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu, regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā ir nepieciešams nodrošināt to tiešu piemērošanu katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.
Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai pieņemt nacionālo tiesību aktu, atsevišķos gadījumos var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (piemēram, skatīt Eiropas Savienības tiesas lietu Nr. 272/83 Komisija pret Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.
 

-

Projekts paredz Konkurences padomei ne tikai Regulas 23. panta 2. punktā minētās pilnvaras (iekļūt uzņēmumu telpās, īpašumos, transportlīdzekļos, pārbaudīt dokumentus, paņemt vai iegūt dokumentu vai dokumentu kopijas, izvilkumus, prasīt piekļuvi un paskaidrojumus par tā organizāciju, darbību, IT sistēmu u.tml., aizzīmogot telpas un prasīt paskaidrojumus), bet arī citas pilnvaras, kas minētas Konkurences likumā attiecībā uz citiem konkurences pārkāpumiem, bet, kas šobrīd nav paredzētas uz Regulas tvērumu (Digitālo tirgus akta neatbilstību), piemēram, telpu atvēršana, nenodarot būtiskus bojājumus, aizliegums apskates vietā personām pārvietoties, sarunāties, izņemt mantas un dokumentus u.tml (Konkurences likuma 9. panta piektās daļas 4. punkts).
1. Ievērojot, ka minētās darbības saturiski atbilst vairāk kriminālprocesam vai administratīvā pārkāpuma procesam, lūdzam anotācijā pamatot, kādā veidā projektā paredzētais regulējums nodrošinās šādās situācijās nepieciešamo personas pamattiesību aizsardzības līmeni (tiesības uz aizstāvību, tiesības neliecināt pret sevi, tiesības uz taisnīgu tiesu utt.).
2. Vienlaikus, ja projektā ir paredzēts regulējums, kas ierobežo personas pamattiesības, tad anotācijā jānorāda šā ierobežojuma attaisnojamības izvērtējums (t. i., jāidentificē konkrētas pamattiesības ierobežojums, jānorāda ierobežojuma leģitīmais mērķis un jāpamato tā atbilstība samērīguma principam).
 

-

Lūdzam anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā norādīt, kurā likuma 45. panta daļā ieviests Digitālo tirgu akta 39. panta 2. punkts, kā arī sniegt izvērstāku skaidrojumu par likuma 45. panta otrajā daļā noteikto termiņu. Proti, tabulā attiecībā uz minētās regulas normas ieviešanu norādīts, ka ir noteiktas stingrākas prasības un ka “Digitālo tirgu akts nespecificē termiņus un kārtību”, tomēr vēršam uzmanību, ka Digitālo tirgu akta 39. panta 2. punkts noteic, ka: “Dalībvalstis nosūta Komisijai visu to valstu tiesu rakstisko spriedumu kopijas, kuras pieņem nolēmumus par šīs regulas piemērošanu. Šādas kopijas nosūta nekavējoties pēc tam, kad pusēm ir paziņots pilnais rakstiskais spriedums.” Attiecīgi lūdzam precizēt skaidrojumu. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt projektu. 
Papildus aicinām norādīt korektu vienību, kurā ieviestas attiecīgā regulas vienība, piemēram, šādi: “Likumprojekta 2. pants (likuma 44.panta pirmā daļa)”).

-

Aicinām izvērtēt, vai, ņemot vērā Digitālo tirgu aktā izmantoto terminoloģiju (proti, pārsvarā izmantots formulējums "dalībvalsts kompetentā iestāde"), nav precizējams likumprojekta 1. pantā izmantotais formulējums "dalībvalsts konkurences iestādei", salāgojot to ar Digitālo tirgu aktā lietoto terminoloģiju.

-

Norādām, ka likumprojekta 2. pantā vismaz daļa no paredzētajām jaunajām Konkurences likuma X. nodaļas normām saturiski ir ļoti līdzīgas jau esošajā Konkurences likuma VIII nodaļā “Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošana” ietvertajām normām (piemēram, 33. pants, izņemot atsauces uz dažādām regulām un to normām, ir būtībā identisks likumprojekta 2. pantā ietvertajam 44. pantam). Attiecīgi aicinām izvērtēt nepieciešamību veidot atsevišķu nodaļu (turklāt novietojot to aiz IX. nodaļas, nevis VIII. nodaļas) un tās un tajā ietverto normu sistēmisku iekļaušanos Konkurences likumā. Nepieciešamības gadījumā precizējot projektu.

-

Anotācijā attiecībā uz likuma spēkā stāšanās laiku norādīts: "Atbilstoši Digitālo tirgu akta 3.pantā noteiktajai kārtībai Eiropas Komisija noteiks uzņēmumiem vārtziņu statusu līdz 2023.gada septembrim. Vārtziņiem jānodrošina Digitālo tirgu aktā noteikto pienākumu un aizliegumu izpildi sešu mēnešu laikā pēc statusa noteikšanas. Līdz ar to likumprojekts ir jāpieņem savlaicīgi pirms vārtziņi sāk izpildīt Digitālo tirgu akta noteikumus." Aicinām izvērstāk pamatot likuma spēkā stāšanās dienu, ņemot vērā jau iepriekš anotācijā minēto, ka Komisija noteiks vārtziņa statusu līdz 2023.gada septembrim (attiecīgi pastāv iespēja, ka to var noteikt agrāk), kā arī ka vārtziņiem jānodrošina Digitālo tirgu aktā noteikto pienākumu un aizliegumu izpilde sešu mēnešu laikā pēc statusa noteikšanas (attiecīgi, šķiet, pastāv iespēja, ka pienākumi un aizliegumi tiek izpildīti ātrāk), kā arī ņemot vērā, ka Digitālo tirgu akta 54. pants paredz, ka regulu (ar atsevišķiem izņēmumiem attiecībā uz konkrētām normām) piemēro no 2023. gada 2. maija.

-