Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Aizsardzības ministrijas precizētais Ministru kabineta noteikumu projekts “Izņēmumu piemērošanas kārtība pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā, iedzīvotāju mobilizācijai, zemessargu mobilizācijai un pakļaušanai paaugstinātas gatavības režīmam” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 1. punktu saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.108) 100.2. apakšpunktu nepieciešams izteikt precīzi atbilstoši Mobilizācijas likuma 14.¹ panta trešajā daļā un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.¹ panta trešajā daļā noteiktajam pilnvarojumam. Vēršam uzmanību, ka abos likumos noteiktie pilnvarojumi ir atšķirīgi un attiecināmi uz dažādām personu grupām – mobilizējamām personām un zemessargiem. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija piedāvā projekta 1. punktu veidot ar diviem apakšpunktiem un attiecīgi arī projekta tekstā tiesiskais regulējums par vispārīgiem mobilizācijas gadījumiem un zemessargiem būtu jānodala.
Piedāvājam projekta 1.punktu izteikt šādi:
 

“1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:
1.1. piemēro izņēmumus Ministru kabineta lēmumā noteikto pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai, kā arī kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienību informē par personām, kuras nav pakļautas mobilizācijai;
1.2. piemēro izņēmumus Ministru kabineta lēmumā noteiktiem zemessargiem attiecībā uz mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, kā arī kārtību, kādā Zemessardze tiek informēta par zemessargiem, kuriem ir mobilizācijas un pakļaušanas paaugstinātas gatavības režīmam izņēmumi.”
 

Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmā daļa likuma līmenī paredz noteiktās procedūrās identificējamas personas, kuras nav pakļautas mobilizācijai, bet otrā daļa nosaka Ministru kabineta tiesības ar atsevišķu lēmumu noteikt papildus personu loku, kuras nav pakļautas mobilizācijai. Tādējādi projektā atbilstoši likuma pilnvarojumam vispirms jābūt regulējumam par personām, kuras nebūs pakļautas mobilizācijai saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu, proti, personu atlase un sarakstu veidošana, virzība uz Ministru kabinetu lēmuma pieņemšanai, jo tikai tad šie saraksti kļūs saistoši. Projektā kopumā un II nodaļā esošais tiesiskais regulējums šobrīd neparedz Ministru kabineta kompetenci minētā lēmuma pieņemšanā. Papildus norādām, ka Ministru kabinets lēmumu var pieņemt “atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura” un attiecīgi šie lēmuma pieņemšanas nosacījumi ir iekļaujami projektā. Savukārt pēc minētā regulējuma var secīgi veidot regulējumu par informācijas sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībām gan par likumā, gan Ministru kabineta lēmumā noteiktām amatpersonām un darbiniekiem. Līdzīgi, bet atsevišķi piedāvājam veidot regulējumu par zemessargiem. Ievērojot minēto, projektu nepieciešams izteikt precīzi atbilstoši abos likumos noteiktajiem pilnvarojumiem.

 

-

Lūdzam projekta anotācijā norādīt kritiskā personāla sarakstā iekļaujamo personu datu apstrādes nolūku. Norādām, ka  Latvijas Republikas Satversmes 96. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību tvērumā ietilpst personas tiesības uz savu datu aizsardzību. Tas nozīmē, ka tiesības uz datu aizsardzību neapšaubāmi ir aplūkojamas pamattiesību kontekstā. Pamattiesības nav absolūtas un noteiktos gadījumos tās var tikt ierobežotas. Pamattiesību ierobežojums ir pieļaujams, ja tas ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi. Ņemot vērā minēto, aicinām projekta anotācijā paskaidrot ar kādu mērķi Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienība apstrādās kritiskā personāla sarakstā iekļaujamo personu identifikācijas datus. 
 

-