Atzinums

Projekta ID
23-TA-2159
Atzinuma sniedzējs
Ārlietu ministrija
Atzinums iesniegts
07.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
Priekšlikums
Aicinām papildināt sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma 1.sadaļu ar informāciju, ka konkrētais tiesību akta projekts neskar pie mazākumtautībām piederošu bērnu tiesības apgūt savu dzimto mazākumtautības valodu. Proti, aicinām paskaidrot, ka mācību priekšmets “otrā svešvaloda” ir paredzēts, lai skolēns varētu apgūt svešvalodu, nevis pilnveidot savas dzimtās (mazākumtautības) valodas prasmes. Vienlaikus, ņemot vērā sabiedriskās apspriedes laikā izvirzītos apsvērumus, aicinām norādīt, ka pie mazākumtautībām piederošiem bērniem ir nodrošināta iespēja apgūt savu dzimto valodu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās, pamatojoties uz Izglītības likuma 47.3 pantu, kas noteic, ka pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Tāpat sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā būtu jānorāda, ka 2023.gada 1.septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.494 “Noteikumi par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām”, kas noteic mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Aicinām papildināt sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma 1.3.sadaļu “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi”, iekļaujot tajā atsauces uz Satversmes tiesas spriedumiem, kuros uzsvērta nepieciešamība veicināt ES valodu apguvi un secināts, ka Latvijas mērķis stiprināt ES valodu apguvi, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties vienotas Eiropas veidošanas procesos, izriet no Satversmes ievada un starptautiskajās tiesībās pastāvošā labas ticības principa (Satversmes tiesas  2019.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.2018-12-01 21.2.punkts; Satversmes tiesas 2019 gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.2018-22-01 23.2.punkts).
Piedāvātā redakcija
-