Atzinums

Faktiski konkrētā rīkojuma projekta mērķis ir divu dažādu darbību veikšana, kas Tieslietu ministrijas ieskatā, šajā redakcijā netiek korekti nodalītas, proti, nav skaidra rīcība ar nekustamā īpašuma objektiem katrā no zemāk minētajiem gadījumiem. Tajā skaitā, arī rīkojuma projekta nosaukums “Par Ogres novada pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošo nekustamo īpašumu nodošanu Zemkopības ministrijas valdījumā” pilnībā neatspoguļo plānoto rīcību, jo tajā plānota arī pašvaldībai piederoša īpašuma nodošana valstij bez atlīdzības. Piedāvājam rīkojuma projekta nosaukumu izteikt šādā redakcijā: “Par valsts nekustamo īpašumu tiesiskā valdītāja maiņu un Ogres novada pašvaldības nekustamā īpašuma pārņemšanu valsts īpašumā”.
Tātad rīkojuma projektā norādītās plānotās darbības ir jāiedala divās atsevišķās darbībās. Pirmkārt, tiek plānots (rīkojuma projekta 1. punkts) pašvaldībai piederošu būvi nodot īpašumā valstij bez atlīdzības – šai darbībai ir piemērojama Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta otrā daļa, tajā skaitā, īpašuma atpakaļdošanas pienākums, ja tas vairs netiek izmantots valsts funkcijas veikšanai (par pašvaldībai piederošās būves nodošanu valstij bez atlīdzības, ietverot atpakaļdošanas pienākumu, lēmusi arī Ogres novada pašvaldība savā 2023. gada 20. jūlija lēmumā (protokols Nr. 12., 8.§) "Par zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 7401 006 0970, Ogre, Ogres nov. un 7494 015 0948, Tīnūžu pag., Ogres nov., nodošanu bez atlīdzības Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā". Rīkojuma projektā šāds atpakaļdošanas pienākums attiecībā uz pašvaldībai piederošo būvi vairs nav ietverts, kas neatbilst Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam un pašvaldības nolemtajam.
Otra plānotā darbība (rīkojuma projekta 2. punkts) ir valstij piederošu un pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošu nekustamo īpašumu (zemes vienību) tiesiskā valdītāja maiņa no pašvaldības uz Zemkopības ministriju. Šai darbībai nav piemērojams Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Minētajā rīkojuma punktā noteikts pienākums nodot Zemkopības ministrijas valdījumā nekustamos īpašumus - zemes vienības un inženierbūvi. Šeit jānorāda, ka Ministru kabinets kā sākotnējās publiskās personas orgāns nevar uzlikt pienākumu atvasinātai publiskai personai – proti, tas nevar uzlikt pienākumu pašvaldībai nodot īpašumus valstij, bet gan pienākumu Zemkopības ministrijai tos pārņemt tiesiskajā valdījumā no pašvaldības. Papildus tam nav saprotams, kādēļ rīcība ar pašvaldībai piederošo būvi ir paredzēta gan rīkojuma projekta 1. punktā (uz kuru attiecas Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumi), gan arī 2. punktā (uz kuru Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumi neattiecas, jo īpašuma tiesības nepāriet citai personai).
Rīkojuma projekta 4. punkts paredz, ka Zemkopības ministrija nostiprinās zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem. Nav saprotams, vai šis punkts attiecināms uz visiem nekustamajiem īpašumiem – gan zemes vienībām, gan būvi. Ņemot vērā Zemkopības ministrijas rīkojuma projektā norādīto, ka ne inženierbūve, ne zemes vienības nav ierakstāmas zemesgrāmatā, lūdzam skaidrot, vai gan būve, gan zemes vienības plānots ierakstīt zemesgrāmatā, kā arī to, vai konkrētais rīkojuma projekts, vispār rada nepieciešamību zemes vienību reģistrācijai zemesgrāmatā.
Papildus tam lūdzam skaidrot, uz kuriem nekustamajiem īpašumiem paredzēts attiecināt rīkojuma projekta 4. un 5. punktu – aizlieguma noteikšana rīcībā ar nekustamajiem īpašumiem tiek noteikta gadījumos, kad nekustamie īpašumi tiek nodoti “ārpus” publiskas personas – klasiskā gadījumā, kad valsts nodot īpašumu pašvaldībai vai otrādāk – ar mērķi nepasliktināt īpašuma stāvokli un vērtību, kamēr tas atrodas citas publiskas personas īpašumā funkciju izpildes laikā. Ņemot vērā, ka zemes vienības jau pieder valstij, lūdzam skaidrot, vai šajos punktos noteiktos ierobežojumus paredzēts attiecināt arī uz valstij piederošajām zemes vienībām, kurām netiek mainīts īpašnieks (nepieciešamības gadījumā precizējot arī rīkojuma projektu). 
 

-

Rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka uz valstij piederošām zemes vienībām atrodas pašvaldībai piederoša inženierbūve, kas reģistrēta meliorācijas kadastra informācijas sistēmā un ir iekļauta pašvaldības bilancē. Anotācijā izdarīta atsauce arī uz  likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.pantu, kas regulē gadījumus, kuros būve uzskatāma par patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu (uz citas personas zemes), skaidrojot, ka būve - dambis ir pašvaldībai piederoša un ir uzskatāma par patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu (atrodas uz citai personai piederošas zemes), bet kā inženierbūve nav reģistrējama zemesgrāmatā. Tādēļ būve, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, reģistrēta Meliorācijas kadastrā ar Nr.D40010, tā atrodas Pašvaldības bilancē un Pašvaldības īpašuma tiesības reģistrētas NĪVKIS (īpašuma tiesību statuss – tiesiskais valdītājs).
Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka Civillikuma 968. pantā nostiprināts vispārīgais zemes un ēkas vienotības princips, saskaņā ar kuru uz zemes uzcelta ēka ir zemes daļa.
Dalītais īpašums (piespiedu vai brīvprātīgais) ir izņēmuma stāvoklis no zemes un ēkas vienotības principa, kura izveidošanas pamati noteikti normatīvajos aktos – piespiedu dalītais īpašums regulēts likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta pirmās daļas 1.-4. punktā, brīvprātīgais dalītais īpašums minētās daļas 5. punktā (spēkā līdz 01.01.2017.), kā arī speciālajos nozaru likumos var būt regulēti kādi atsevišķi gadījumi, kuros uz citai personai piederošas zemes iespējama patstāvīgu būvju atrašanās (piemēram, Enerģētikas likums, Ostu likums).
Konkrētajā gadījumā redzams, ka uz valstij piederošas zemes ir uzcelta inženierbūve – dambis, kam pēc vispārīgā principa būtu jāpieder valstij kā zemes īpašniecei, ja vien nepastāv dalītais īpašums. Šobrīd rīkojuma projekta anotācijā trūkst informācijas, lai varētu secināt, ka konkrētajā gadījumā pastāv dalītā īpašuma tiesiskās attiecības starp valsti kā zemes īpašnieci un pašvaldību kā būves īpašnieci. Līdz ar to lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar konkrētu tiesību normu, uz kuras pamata konkrētajā gadījumā ir izveidojies dalītais īpašums. Ja tas ir rīkojuma projekta anotācijā pieminētais likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.pants, tad lūdzam arī norādīt konkrētu pirmās daļas punktu (1., 2., 3., 4. vai 5.), kura nosacījumi konkrētajā gadījumā izpildās un uz kura pamata ir konstatējama dalītā īpašuma pastāvēšana.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ne ieraksts NĪVKIS par pašvaldību kā būves tiesisko valdītāju, ne apstāklis, ka būve pašvaldības grāmatvedības dokumentos ierakstīta pašvaldības bilancē, paši par sevi nav uzskatāmi par tiesisko pamatu, lai konstatētu, ka konkrētajā gadījumā ir izveidojies un pastāv dalītais īpašums. Dalītā īpašuma izveidošanai un pastāvēšanai nepieciešams konkrēts, normatīvajos aktos ietverts pamats.
 

-