Atzinums

Ziņojuma 6. lappusē norādīts: “Vizītes laikā vecmāte izvērtēs dažādus riska faktorus ģimenes dzīvesvietā, novērtēs grūtnieces, māmiņas un jaundzimušā veselības stāvokli un uzklausīs jaunās ģimenes sūdzības, pēc kā aizpildīs vizītes protokolu un, nepieciešamības gadījumā, sniegs rekomendācijas par iespēju piesaistīt citus atbalsta speciālistus.”
Gadījumos, kad sieviete cieš no vardarbības, viņa var nespēt patstāvīgi sazināties ar speciālistiem. Šādās situācijās vecmātei, identificējot iespējamu vardarbību, ir jāveic atbilstoši rīcības soļi, piemēram, jāinformē sociālais dienests vai Valsts policija par konstatētajiem riskiem.
Ja vecmāte ir identificējusi vardarbības riskus pret bērnu, par to nepieciešams ziņot atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. pantam:
"Iedzīvotāju pienākumi bērna tiesību aizsardzībā
(1) Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.
(2) Veselības aprūpes, pedagoģiskie, sociālās sfēras vai policijas darbinieki, kā arī vēlētas valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām kļuvis zināms par bērna tiesību pārkāpšanu un kuras par to nav ziņojušas minētajām institūcijām, par neziņošanu saucamas pie likumā noteiktās atbildības."
Aicinām ietvert konkrētus rīcības soļus, kas vecmātei jāveic pēc risku identificēšanas.
 

-

Progresa ziņojumā Piedāvātā risinājuma sadaļā sniegta informācija - “Nodrošināt pieejamu veselības un sociālo aprūpi, to saistot ar kvalitatīvu dzemdību iznākumu, kā arī paplašinot valsts sniegto atbalstu jaunajiem vecākiem”. Tomēr progresa ziņojumā netiek atspoguļota informācija par to, kā reāli tiks nodrošināta sociālā komponente, kādi atbalsta mehānismi vai pakalpojumi kontekstā ar vajadzību varētu tikt piedāvāti, tikai minēts par speciālistu piesaisti ar LM atbalstu, kas atspoguļojas tikai procesa shēmā, bet nav aprakstīts process. Labklājības ministrijai nav pieejams finansējums psihoemocionālās un sociālās veselības veicināšanas programmu izstrādei vai īstenošanai. Tāpat no progresa ziņojumā sniegtās informācijas nav saprotams, kā tieši tiks nodrošināta citu speciālistu piesaiste ar LM atbalstu, kā šie speciālisti tiks piesaistīti, kāda informācija speciālistiem tiks nodota, kāda būs šo speciālistu atbildība pilotprojekta ietvaros, kāda iegūtā informācija par sievietes/bērna vai ģimenes situāciju speciālistam būs jāsniedz tālāk un kam – ģimenes ārstam, vecmātei? Tāpat nav skaidrs, vai, identificējot potenciālos sociālos riskus ģimenē, kura atbildība būs par tālākas informācijas sniegšanu, vecmātes nodrošinās saziņu, piemēram, ar attiecīgās pašvaldības sociālo dienestu vai citām attiecīgām iestādēm vai tā būs ģimenes ārsta atbildība pēc informācijas saņemšanas no vecmātes vai cita speciālista? 
Lūgums papildināt progresa ziņojumu ar skaidru informāciju par sociālā atbalsta nodrošināšanas mehānismu un plānoto finansējumu topošajiem un jaunajiem vecākiem grūtniecības laikā, dzemdību un pēcdzemdību posmā.

-

Ziņojuma 9. lappusē, vecmātes vizītes mājās aprakstā, minēts, ka vecmāte aizpilda pēcdzemdību vizītes protokolu. Protokolā aicinām ietvert jautājumus, kurus vecmāte var uzdot mātei, lai izvērtētu pastāvošos sociālos, aprūpes kvalitātes un vardarbības riskus.
Lai identificētu šos riskus, protokolā indikatīvi varētu iekļaut šādus jautājumus:
Vai jūtaties droši savās mājās?
Vai ir gadījies, ka kāds Jūsu tuvumā liek Jums justies apdraudētai?
Vai kāds Jūs regulāri kritizē, kontrolē vai pazemo?
Vai esat piedzīvojusi vardarbību grūtniecības vai pēcdzemdību laikā?
Vai Jums ir liegta iespēja sazināties ar draugiem, ģimeni? 
Vai Jums tiek ierobežota iespēja izmantot finanšu līdzekļus?
Vai esat pamanījusi situācijas, kurās kāds Jūsu tuvumā izturējās pret bērnu tā, ka tas Jums lika justies neomulīgi?
Vai ir gadījies, ka kāds bērna tuvumā ir smēķējis, bijis rupjš, dusmīgs vai fiziski vardarbīgs?
Vai kāds Jūsu ģimenē vai mājsaimniecībā ir izrādījis agresiju pret bērnu – arī ja tas šķita kā “joks”?
Vai esat kādreiz jutusies noraizējusies par bērna drošību, kad bērns ir bijis kāda cita aprūpē?

-