Atzinums

Lūdzam precizēt projekta ievaddaļu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 196. punktam.

-

Lūdzam precizēt projekta 3. pantu atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, proti, Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 74. punktam. Ja Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100. pants tiek izteikts jaunā redakcijā, tad netiek veidotas prim daļas. Attiecīgi ir precizējams arī projekta 4. pants un anotācija.

-

Atbilstoši Datu regulas 15. pantam datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai attiecībā uz datu subjektu tiek vai netiek apstrādāti personas dati, un, ja tiek, datu subjektam ir tiesības piekļūt attiecīgajiem datiem un saņemt Datu regulas 15. panta 1. un 2. punktā noteikto informāciju. Līdzīgi arī personas datu pārlūkošanas pakalpojums nodrošina iespēju izgūt datus no valsts informācijas sistēmām par informācijas pieprasītāju un personām, kuru likumiskais pārstāvis tas ir. Ņemot vērā minēto, lūdzam paskaidrot, vai tiek plānots, ka, izmantojot personas datu pārlūkošanas pakalpojumu, datu subjekts vienlaikus varēs izmantot Datu regulas 15. pantā noteiktā datu subjekta piekļuves tiesības, vai arī minēto tiesību izmantošanai tiek paredzēta cita kārtība.

-

Ievērojot, ka par personas datu apstrādes atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) ir atbildīgs pārzinis, pārzinim katrā konkrētā gadījumā būtu jāvērtē, vai pastāv tiesisks pamats un mērķis plānotajai personas datu apstrādei. Tāpat pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību datu aizsardzības pamatprincipiem. Vēršam uzmanību, ka, lai gan projektā un tā anotācijā ir aprakstīts personas datu pārlūkošanas pakalpojums, norādot, kādas darbības un pakalpojumus tā ietvaros būs iespēja veikt un saņemt, projektā un tā anotācijā nav norādīts personas datu apstrādes mērķis, proti, kāds ir datu apstrādes nolūks, ieviešot šādu jaunu personas datu pārlūkošanas pakalpojumu, vai šāda personas datu apstrāde būtu samērīga, kā arī, kā tiks nodrošināta personas datu apstrādes atbilstība datu aizsardzības pamatprincipiem. Ņemot vērā minēto, kā arī Datu regulas 6. panta 3. punktu, kas noteic, ka personas datu apstrādes nolūkam pietiekami skaidri un konkrēti ir jābūt noformulētam normatīvajā aktā, lūdzam atbilstoši precizēt projektu kopumā.

-

Lūdzam svītrot nodaļas nosaukumu, jo likuma pārejas noteikumus neraksta kā atsevišķu nodaļu grozījumu likumprojektā.

-

Lūdzam precizēt projekta 4. pantu, jo tajā ietvertais regulējums ir pretrunīgs. Vēršam uzmanību, ka sākotnēji tiek noteikts, ka līdz 2022. gada 31. decembrim ir jāizdod attiecīgi noteikumi, bet tālāk noteikts, ka attiecīgā panta daļa stājās spēkā daudz vēlāk. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc noteikumi ir izdodami līdz 2022. gada 31. decembrim, bet pašas likuma normas stājas spēkā tikai 2023. gada beigās un 2025. gadā. Minētais nav skaidrots arī anotācijā. Līdz ar to lūdzam papildināt anotācijas 1.2. apakšpunktu ar pamatojumu projekta 4. pantā paredzētiem citiem spēkā stāšanās nosacījumiem.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka projektā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100. pants tiek izteikts jaunā redakcijā. Līdz ar to lūdzam precizēt projektā paredzēto pārejas noteikumu 30. un 32. punktu, kur ir runa par 100. panta papildināšanu.  
Papildus lūdzam izvērtēt nepieciešamību saskaņot projektā paredzētā regulējuma spēkā stāšanos ar likumprojekta "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā" pārejas noteikumu 10. punktā paredzētajiem termiņiem.

-

Anotācijas 1.2. apakšpunktā ir sniegta informācija, ka projekta izstrādes mērķis ir paplašināt valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv tvērumu, nosakot, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālā var nodrošināt pakalpojumu pieejamību arī privātpersonas, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, proti, komersanti. Lūdzam izvērtēt projektā ietvertā regulējuma atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 3. panta otrajai daļai, kas paredz, ka šā likuma noteikumi attiecas arī uz privātpersonu, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā tai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus.

-

Anotācijas 1.3. apakšpunktā ir sniegta informācija, ka ņemot vērā pieaugošo nepieciešamību pēc droša, ātra un efektīva informācijas apmaiņas veida ne tikai attiecībā uz vispārpieejamas informācijas un informācijas, kas satur personas datus apriti, bet arī attiecībā uz informāciju dienesta vajadzībām, konstatēts, ka spēkā esošie normatīvie akti neparedz vienotu kārtību, kādā iestādes savstarpēji elektroniskā veidā var apmainīties ar informāciju dienesta vajadzībām. Lai nodrošinātu  vienotu un drošu elektronisko dokumentu dienesta vajadzībām kārtību, nepieciešams paplašināt spēkā esošo deleģējumu Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta sestajā daļā, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka kārtību elektroniskai dokumentu apritei starp iestādēm,  kas satur informāciju dienesta vajadzībām.
Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, par kādiem normatīvajiem aktiem ir runa. Ierosinām precizēt minēto informāciju, piemēram, atsaucoties arī uz Informācijas atklātības likuma 2. panta ceturto daļu un Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām".
Tāpat no projekta un anotācijas nav saprotams, kādā termiņā attiecīgs regulējums ir izstrādājams un kas to nodrošinās. Lūdzam precizēt projekta 4. pantu un anotācijas 4. sadaļu.

 

-

Lūdzam pārstrukturēt anotācijas 1.3. apakšpunktā sniegto informāciju, minot problēmu un tad risinājumu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd pie problēmas ir sniegta arī aprakstoša esošā un plānotā situācija. Savukārt, pie risinājuma ir sniegts arī problēmas apraksts.

-

Anotācijas 1.3. apakšpunktā ir sniegta informācija, ka projekta 100. pants paredz, ka Ministru kabinets nosaka privātpersonu sniegto pakalpojumu jomas un pakalpojumu sniedzēju loku atbilstoši valsts pārvaldes pakalpojumu portāla lietotāju vajadzībām. Minētā deleģējuma ietvaros kā pakalpojumu joma varētu būt "sabiedriskie pakalpojumi", atbilstoši sniedzēju loks - "sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji"  vai, piemēram, "veselības nozares reglamentēto profesiju pārstāvji" kā privātā sektora pakalpojumu sniedzēji un kā pakalpojumu joma - "veselības nozares pakalpojumi".  
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2. 1.§ 2.1. un 2.4. apakšpunktam, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi ir jāizvērtē nākotnes regulējuma saturs, kā arī likumprojekta anotācijā ir jāizskaidro likumdevēja dotā pilnvarojuma apjoms, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijā (savlaicīgi jāplāno regulējuma saturs). Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju, sniedzot skaidrojumu par likumdevēja dotā pilnvarojuma apjomu, lai tas nebalstītos tikai uz pieņēmumiem.

-

Lūdzam būtiski papildināt anotācijas 2.2.3. apakšpunktu atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteiktajām prasībām. Vēršam uzmanību, ka šobrīd esošā informācija ir vispārīga.

-

Lūdzam būtiski papildināt anotācijas 2.2.4. apakšpunktu atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteiktajām prasībām, veicot arī mazo un vidējo uzņēmumu testu (turpmāk - MVU tests) Vēršam uzmanību, ka šobrīd esošā informācija ir vispārīga.

-

Lūdzam anotācijas 4.1. apakšpunktā sniegt informāciju par visiem saistītiem projektiem, kas minēti projekta 4. pantā (tai skaita arī par projekta 1. pantā paredzēto).

-

Lūdzam izvērtēt sabiedrības līdzdalības pietiekamību projekta izstrādē. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"  7. punktam sākotnējās ietekmes izvērtēšanas procesā ievēro normatīvos aktus par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, nodrošinot mērķtiecīgu sabiedrības līdzdalību un, ja iespējams, izvērtēšanā iesaistot to sabiedrības grupu pārstāvjus, kuras ietekmēs projekts, vai šo sabiedrības grupu intereses pārstāvošās biedrības un nodibinājumus. Arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septīto daļu un 48. panta otro daļu valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību; tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. 
Tāpat vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā paredz, ja tiek veikts MVU tests, tad tam jāsastāv no četrām galvenām pamatdarbībām un viena no tām ir konsultācijas ar MVU pārstāvošām organizācijām.



 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 6.2. apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts.

-

Lūdzam būtiski precizēt 4. punktā sniegto informāciju, jo tā ir vispārīga. Lūdzam minēt konkrētas funkcijas un uzdevumus, kā arī, vai tās tiks paplašinātas vai sašaurinātas. Tāpat lūdzam sniegt informāciju, vai administratīvais slogs paliks nemainīgs, palielināsies vai samazināsies. Vēršam uzmanību, ka administratīvo izmaksu novērtējumu valsts un pašvaldību institūcijai aprēķina, sākot no 1 euro.
Savukārt ietekmi uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras cilvēkresursiem lūdzam norādīt anotācijas 3. sadaļā.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.1. apakšpunktu, jo projektam ir ietekme uz pakalpojumu attīstību.

-

1. Svītrot 12. panta pirmās daļas 1. punktu 

2. 54. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Iestādes, savstarpēji vienojoties un nepārkāpjot savas kompetences ietvarus, sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Sadarbojoties iestādes vai publiskas personas var slēgt vienošanos par sadarbību (58.–60. pants). Vienošanos par sadarbību publiskas personas vārdā slēdz tās orgāns vai piekritīgā iestāde. Normatīvajā aktā var paredzēt citu iestāžu sadarbības formu."

izslēgt piekto daļu.

3. Izslēgt 55. pantu.

4. Izteikt 58. un 59. pantu šādā redakcijā:
"58. Vienošanās par sadarbību
(1) Vienošanās par sadarbību tekstā norāda:
1) līdzējus;
2) funkcijas un uzdevumus, kuru veikšanai slēdz vienošanos;
3) sadarbības priekšmetu;
4) sadarbības termiņu un kārtību;
5) citus būtiskus vienošanās nosacījumus.
(2) Ar vienošanos par sadarbību nevar deleģēt vai mainīt normatīvajos aktos noteikto iestāžu kompetenci, kā arī nevar skart hierarhiskās attiecības starp dažādām publiskām personām un to iestādēm.

59. pants Vienošanās par sadarbību izpilde
(1) Vienošanos par sadarbību iestāde saskaņo ar augstāku iestādi vai amatpersonu, ja normatīvajā aktā nav noteikts vai augstāka iestāde vai amatpersona nav noteikusi, ka šāda saskaņošana nav nepieciešama. 
(2) Ja vienošanās par sadarbību netiek pienācīgi pildīta, iestāde par to informē tās iestādes augstāku iestādi, kura vienošanos nepilda.
(3) Iestāde nevar prasīt no otras iestādes vienošanās par sadarbību izpildi, ja tās nepildīšana ir augstākas iestādes rīcības sekas.
(4) Par vienošanos par sadarbību nepildīšanu, kā arī par zaudējumu atlīdzību iestādes, kuras pieder pie vienas publiskas personas, nevar celt prasību tiesā.
(5) Iestādes, kuras pieder pie dažādām publiskām personām, vienošanās par sadarbību tekstā var paredzēt strīda izskatīšanu tiesā, ja vienošanās par sadarbību priekšmets ir pārvaldes uzdevums, kas ietilpst atvasinātas publiskas personas autonomā kompetencē (5. panta otrā daļa). Ja tas nav paredzēts vienošanās par sadarbību vai normatīvajā aktā noteikts citādi, iestādes nevar celt prasību tiesā."

5. 60. pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"Vienošanās par sadarbību izbeigšanās";

aizstāt vārdus "starpresoru vienošanās" ar vārdiem "vienošanās par sadarbību";

papildināt pantu ar 41. punktu šādā redakcijā:
"41) vienas iestādes augstāka iestāde pieprasa izbeigt vienošanos".

6. Izslēgt 61. pantu.

7. 75. pantā:
izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Instrukcijas vai ieteikumu projektu saskaņo ar funkcionāli augstāku iestādi."

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "ar augstāku amatpersonu" ar vārdiem "ar augstāku iestādi (amatpersonu)"

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 25. punktu šādā redakcijā:
"Starpresoru vienošanās un sadarbības līgumi, kas noslēgti līdz [šā likuma spēkā stāšanās dienas datums], paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai citam brīdim, kad tie zaudē spēku."

-

Ņemot vērā grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likuma 99. panta otrajā daļā, ierosinām izvērtēt, vai attiecīgs grozījums nav veicams arī panta nosaukumā.

-

Ierosināms papildināt projekta izstrādes mērķi ar pamatojumu iestāžu sadarbības noteikumu regulējuma izmaiņām.

Tāpat likumprojekta mērķis ir precizēt iekšējo normatīvo aktu saskaņošanas nosacījumus, kā arī precizēt un vienkāršot iestāžu sadarbības noteikumus, ļaujot slēgt vienošanos par sadarbību ne tikai starp publiskām personām vai starp Ministru kabineta loceklim padotībā esošām iestādēm, bet arī starp vienas publiskās personas iestādēm, kas nav padotas Ministru kabinetam, iestādēm, kuras ir viena Ministru kabineta locekļa padotībā u. tml. 


 

Spēkā stāšanās pamatojumā ir sniegta informācija, ka līdz 2023. gada 1. janvārim ir jāveic sistēmas pielāgošana. Ierosinām precizēt minēto informāciju, jo nav saprotams, kāda tieši sistēma ir jāpielāgo. Attiecīgi lūdzam anotācijā sniegt informāciju, vai sistēmas pielāgošanai ir nepieciešams finansējums.

-

Papildināt 1.3. sadaļu ar informāciju par iestāžu sadarbības situācijas aprakstu un piedāvāto risinājumu.

Problēmas apraksts:
Valsts kontrole 2017. gada 9. jūnija revīzijas ziņojumā "Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju" norādīja, ka valsts pārvaldē nav standartizēta un vienota pieeja līgumu izstrādē, informācijas aprites pamatošanā un saskaņošanā, lai gan kopumā valsts pārvaldē šādu sadarbības līgumu skaits ir ļoti liels. Vidēji vienas starpresoru vienošanās noslēgšana prasa sešus līdz 12 mēnešus.
Viens no Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 rīcības virzieniem ir "Procesu vienkāršošana un lieku darbību atcelšana sadarbībā starp resoriem/to institūcijām kopīgu pakalpojumu sniegšanā".
Šā brīža likuma regulējums paredz birokrātisku starpresoru vienošanās noslēgšanas procedūru pat standarta vienošanās gadījumos (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 59. pants paredz pienākumu saskaņot starpresoru vienošanās projektu pirms parakstīšanas ar augstāku iestādi. Vienlaikus sadarbības līguma (61. pants) saskaņošana likumā nav paredzēta. Tādējādi pastāv būtiski atšķirīgs regulējums pēc būtības līdzīgām situācijām – sadarbībai starp publiskām institūcijām).
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 58. pantam starpresoru vienošanos slēdz iestādes, kas atrodas dažādu Ministru kabineta locekļu padotībā (pieder pie dažādiem resoriem). Savukārt atbilstoši 61. pantam sadarbības līgumu slēdz publiskās personas. Gan starpresoru vienošanās, gan sadarbības līgumu slēdz, lai efektīvāk veiktu institūcijas funkcijas un uzdevumus. Tātad būtisku atšķirību starp abiem dokumentu veidiem, izņemot slēdzēju tiesisko statusu, nav.
Valsts pārvaldes iekārtas likums neparedz konkrētu formu, kādā sadarbojas viena Ministru kabineta locekļa padotībā esošās iestādes. Praksē iestāžu, kas atrodas viena Ministru kabineta locekļa padotībā, sadarbību regulē attiecīgā Ministru kabineta locekļa izdots iekšējais normatīvais akts. Tādējādi līdzīgos gadījumos (piemēram, sadarbojoties informācijas apmaiņā) tiek izmantota atšķirīga forma, kādā regulē sadarbības kārtību, arī vienas publiskas personas ietvaros.

Piedāvātais risinājums:
Atteikties no divu veidu dokumentu (starpresoru vienošanās un sadarbības līgums) institūtiem, aizstājot tos ar viena veida sadarbību regulējoša dokumenta veidu – vienošanās par sadarbību –, paredzot vienotas un mazāk birokrātiskas prasības tās sagatavošanai, saskaņošanas noteikumiem, izpildes noteikumiem un izbeigšanas noteikumiem.

Problēmas apraksts:
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 75. panta trešajā daļā noteikts, ka instrukciju un ieteikumus saskaņo ar augstāku iestādi, bet, ja tādas nav, – ar attiecīgo Ministru kabineta locekli.
Ņemot vērā to, kādus jautājumus regulē instrukcijas un ieteikumi (liekuma 73. panta 2. un 3. punkts), secināms, ka pašreizējā likuma redakcijā iestāde, kas ir institucionāli, bet ne funkcionāli augstāka iestāde, var būtiski ietekmēt jautājumu, kas nav tās kompetencē, izlemšanu institucionāli zemākā iestādē.

Piedāvātais risinājums:
Paredzēt, ka instrukcijas un ieteikumu saskaņošana nepieciešama ar funkcionāli augstāku iestādi, tas ir, tādu, kurai ir kompetence pēc būtības izlemt attiecīgu jautājumu.

Lūdzam aktualizēt informāciju par likumprojektu "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā", jo tas ir pieņemts Saeimā 3. lasījumā.

-

Ierosinām anotācijas 4.1.1. apakšpunktā sniegt informāciju, ka attiecīgais likumprojekts ir pieņemts Saeimā 3. lasījumā.

-