Atzinums

Par 10. lpp 2.2. punktā norādīto attiecībā uz koledžām: "2022. gada grozījumi Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā paredz skaidrāku koledžu lomu augstākās izglītības sistēmā, tādēļ, pārejot uz ciklisku institucionālo akreditāciju, ir nepieciešams regulējums, kas paredz  vērtēšanas kritērijus atkarībā no iestādes tipa". Vai vērtēšanas kritēriji atšķirsies koledžām un augstskolām, ja koledžas kā augstākās izglītības iestādes, šobrīd īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību, kas ir Augstskolu likuma kārtībā.

4. lpp. ir nosaukti vērtēšanas kritēriji saskaņā ar ESG, tad kas ir šie kritēriji katram tipam, tajā skaitā koledžai? ESG neparedz šādu kārtību, ka augstākajā izglītībā atšķirtos prasības. Prasību pazemināšana attiecībā uz koledžu īstenoto īsā cikla profesionālo augstāko izglītību, radīs tās devalvāciju un risku, ka koledžas “izkrīt” no augstākās izglītības telpas. Ja attiecībā uz kādiem kritērijiem ir paredzēta atvieglotāka prasību vērtēšana koledžām, tad loģiskāka būtu kritēriju gradācija vai pakāpe, kas jāsasniedz augstskolai un kas koledžai katrā konkrētajā kritērijā. Jo savādāk pazūd novērtēšanas salīdzināmība AI telpā. Vēršam uzmanību, ka koledžas īsteno pirmā cikla augstākās izglītības daļu, līdz ar to, pēctecībai pirmajā ciklā būtu jānodrošina vienota izpratne par kvalitātes kritērijiem ESG ietvaros.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam sniegt skaidrojumu izziņā un papildināt konceptuālā ziņojuma projektu, lai nodrošinātu vienotu izpratni kvalitātes kritērijiem ESG ietvaros.

-

Veselības ministrija ir lūgusi Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžai sniegt viedokli par koneptuālā ziņojuma projektu un saņēmusi šādu viedokli:

Konceptuālā ziņojuma kopsavilkuma 1.punktā 4.lpp tiek norādīts, ka Cikliskas institucionālās akreditācijas procesā paredzēti trīs posmi – atbilstības vērtēšana, kvalitātes vērtēšana un akreditācijas lēmuma pieņemšana. Tieši kvalitātes vērtēšana, mūsuprāt, ir neskaidri aprakstīta. Tātad "Cikliskas institucionālās akreditācijas ietvaros tiks vērtēta augstskolu un koledžu darbība kopumā, iekļaujot tādus darbības aspektus kā pārvaldība, resursi, kvalitātes sistēma (kvalitātes kultūra), studijas, pētniecība, darbības ietekme (devums sabiedrībai, tai skaitā mūžizglītība). Augstskolu un koledžu darbības aspektu izvērtēšanā tiks ietverta izvērtēšana arī izglītības kvalitātes koncepcijā noteiktajās jomas – atbilstība mērķiem, iekļaujoša vide, izglītības un pētniecības kvalitāte, kā arī laba pārvaldība. Tās ir definētas Izglītības kvalitātes un monitoringa sistēmas un monitoringa rīku apraksta papildinātajā versijā, aptverot ESG 1. daļas standartu". (Boldējums un slīpraksta izcēlumi koledžas norādes un neskaidrību tekstā).

Tātad, kvalitāti vērtēs ar starptautiski noteiktajiem un līdzšinēji izmantotiem ESG kritērijiem, līdztekus, tos pašus kritērijus vērtēs arī balstoties kādā vārdā nenosauktā "izglītības kvalitātes koncepcijā’’. Būtu nepieciešams pamatojums – kāpēc pētniecības un pārvaldības kvalitātes vērtēšana jādublē, jo šādi tiek veicināti papildus lieki birokrātiski apraksti. ESG standarti un vadlīnijas ir apstiprinātas Boloņas procesa ietvarā, un ir saistoši (līdz ar to vienādi vērtēšanas kritēriji) visām Eiropas valstīm, kuras pievienojušās Boloņas procesam augstākajā izglītībā.  Līdztekus, ja akreditējamā koledža vai augstskola savā darbībā jau izmanto starptautiski akreditētu kvalitātes vadības sistēmu, vai tas arī nav vērā ņemami un  nebūtu jāparedz kā iespēja samazināt ekspertu darba un aizpildāmo aprakstu apjomu? Jo savādāk, kritērijā “kvalitātes sistēma”, pēc šobrīd Projektā aprakstītā, akreditācijas ietvaros kādi citi ārvalstu eksperti vērtēs šo starptautiski novērtēto kvalitātes sistēmu? Respektīvi, ar divām (ESG un izglītības kvalitātes koncepciju) vēlreiz vērtēs koledžās vai augstskolās esošās starptautiskās un regulāri sertificētās kvalitātes vadības sistēmas? Un, tērēs valsts budžeta dotācijas līdzekļus par to šiem ekspertiem?

Koledžas ierosinājums: ja koledžā vai augstskolā jau ir ieviesta starptautiski sertificēta kvalitātes vadības sistēma, akreditācijas laikā tas tiek ņemts vērā jau pirmajā posmā – dokumentu izvērtēšanā un eksperti pievēršas citu kritēriju novērtēšanai.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam izvērtēt RSU SKMK sniegto priekšlikumu un veikt nepieciešamos precizējumus akreditācijas procesa aprakstā, lai tas būtu skaidrāks, vai sniegt skaidrojumu izziņā.

-