Atzinums

Projekta ID
23-TA-1419
Atzinuma sniedzējs
Nodibinājums "Akadēmiskās informācijas centrs"
Atzinums iesniegts
24.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Nodibinājums “Akadēmiskās informācijas centrs” (turpmāk – Centrs) ir izskatījis Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumos Nr. 240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu"” (Nr. 23-TA-1419, turpmāk – Projekts) un neatbalsta tā tālāku virzību, izsakot šādu iebildumu:
Projekta 10. Punkts un 20.punkts paredz grozīt Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumu Nr. 240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” 12. un 22. punktu (paredz gan ietvert 21.1 punktu), kas nosaka akadēmiskā bakalaura un akadēmiskā maģistra grāda piešķiršanu, paredzot, ka attiecīgo grādu piešķir “[..] atbilstoši Latvijas zinātnes nozaru grupai, zinātnes nozarei, apakšnozarei vai Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajai izglītības tematiskajai jomai (izglītības programmu grupai vai kopai) vai starpdisciplinārai studiju jomai, kurā studiju programma klasificēta, vai starptautiskai praksei atbilstošam grāda nosaukumam”. Par minēto norādām, ka nav būtisku iebildumu par teikuma daļu līdz vārdiem [starpdisciplinārai studiju jomai, kurā studiju programma klasificēta, vai starptautiskai praksei atbilstošam grāda nosaukumam], taču tālākā normas redakcija ir nesaprotama un rada būtiskus riskus tās piemērošanā turpmāk minēto iemeslu dēļ.
1) Vārdi “starpdisciplinārai studiju jomai, kurā studiju programma klasificēta” faktiski dublē jau iepriekš minēto grādu veidošanas principu atbilstoši izglītības tematiskajai jomai, tā kā starpdisciplinārā studiju jomā, kurā studiju programma klasificēta pašlaik nav normatīvajos aktos noteiks jēdziens, bet, ja ar to saprot plānotos grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 2. tabulā, papildinot izglītības tematiskās jomas ar starpdisciplinārajām programmām un kvalifikācijām, ņemot vērā Starptautiskās standartizētās izglītības un mācību nozaru klasifikācijas (ISCED-F 2013) kodus, tad tas dublētu jau iepriekš minēto normas redakciju.  Tāpat nav saprotams kā veidotos attiecīgā grāda nosaukums šajā gadījumā, jo grāda nosaukumā būtu jānorāda, ka tas ir grāds starpdisciplinārā jomā, kas ietver konkrētās zinātnes, piem., izglītības zinātni, sociālās zinātnes, uzņēmējdarbību un  informācijas un komunikācijas zinātnes u.tml. Savukārt tas nedod pilnīgi nekādu iespēju identificēt to konkrēto izglītības jomas tematiku, kurās persona ir guvusi zināšanas, prasmes un kompetences, kurā grāds piešķirts, kā arī veido sarežģītu grāda nosaukuma konstrukciju.
2) Tāpat nav saprotami un praktiski neiespējami piemērot būtu normas daļu, kas paredz, ka grādu var piešķirt atbilstoši starptautiskai praksei atbilstošam grāda nosaukumam. Pirmkārt, akadēmisko grādu veidošanā pastāv atšķirības gan reģionāli, gan vēsturiskās tradīcijās, gan ievērojot konkrētās valsts normatīvajā regulējumā noteikto, kā arī jāņem vērā iespējamās atšķirības izglītības sistēmās, jo normas redakcija nepasaka, ka ar starptautisko pieredzi būtu jāsaprot Eiropas augstākās izglītības telpa, kas pieļauj grāda nosaukumu veidot arī atbilstoši piem., Ķīnā vai Krievijā lietotajiem grādu nosaukumiem, un juridiski tam nebūs pamata iebilst. Otrkārt, šāda iespēja radītu risku strīdiem par atbilstošāko grāda nosaukumu, katram atsaucoties uz savu starptautisko pieredzi un piemēru, un kurš būs kompetents noteikt, ka vienas kompetentas personas starptautiskās pieredzes paraugs ir nozīmīgāks par citas personas sniegto piemēru. Tomēr grāda nosaukuma veidošanā būtu jāievēro noteikti, visiem saprotami, principi, kas nerada riskus iespējamiem juridiskajiem strīdiem, pamatojoties uz katra personīgajiem piemēriem un pieredzi, respektīvi normai ir jābūt konkrētai un vienādi piemērojamai visos līdzīgos gadījumos, neradot plašas interpretācijas iespējas.
 
Piedāvātā redakcija
Centrs norāda, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam[1] studiju programma ir izstrādāta un paredzēta grāda un/vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, nosakot studiju programmas mērķi un uzdevumus un prasības attiecībā uz studiju programmas saturu, sasniedzamajiem studiju rezultātiem u.tml.  Savukārt grādu/profesionālo kvalifikāciju piešķir par šādi izstrādātas un akreditētas studiju programmas apgūšanu[2]. Ievērojot minēto, studiju programmas nosaukumam, saturam un tā apguves rezultātā iegūstamā grāda/ profesionālās kvalifikācijas nosaukumam ir jābūt savstarpēji saistītiem un izrietošiem no studiju programmas satura un studējošo apgūstamajām zināšanām, kompetencēm un prasmēm studiju programmas ietvaros, tie nedrīkst maldināt ne potenciālos studējošos, ne potenciālos darba devējus par iegūstamās izglītības būtību un saturu.
Ievērojot minēto, Centrs izsaka priekšlikumu, ka akadēmiskā grāda nosaukumu varētu veidot  ņemot vērā sasniedzamos studiju rezultātus (zināšanām, prasmēm un kompetencēm), kuri ir jāsasniedz studiju programmā, kas ir klasificēta kādā no izglītības tematiskajām jomām (izglītības grupām vai kopām). Respektīvi, jebkura studiju programma ir klasificējama kādā konkrētā izglītības programmu grupā, piešķirot tai kodu Latvija izglītības klasifikācijā un šo izglītības programmu grupu nosaka pēc studiju programmas sasniedzamajiem rezultātiem, respektīvi satura, kas veido šo studiju programmu. Attiecīgi, ja studiju programma piem., klasificēta izglītības programmu grupā “Vadība un administrēšana”, bet sasniedzamie rezultāti, kas augstākās izglītības iestādei jāspēj definēt un norādīt dokumentos, iesniedzot studiju programmu licencēšanai vai akreditācijai, liecina, ka studiju programmas saturs ir piem., izglītības vadība vai sporta vadība, vai starptautiska uzņēmuma vadība, tad attiecīgi var akceptēt šāda piešķiramā grāda nosaukumu, kas vienlaikus atbilstu gan attiecīgas studiju programmas kodam Latvijas izglītības klasifikācijā, gan vienlaikus ņemtu vērā studiju programmas sasniedzamos rezultātus un ļauj  veidot grāda nosaukumu atbilstoši šiem sasniedzamajiem rezultātiem. Tādējādi, augstskolām būtu nodrošināta akadēmiskā brīvība akadēmisko grādu nosaukumu veidošanā, kas ir pozitīvi vērtējams, taču vienlaikus būtu noteikti konkrēti principi grādu veidošana, t.i. sasaistot grāda nosaukumu ar studiju programmas sasniedzamiem studiju rezultātiem.


[1] Augstskolu likuma 55. panta pirmā daļa

[2] Augstskolu likuma 59. panta pirmā daļa
 
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk