Atzinums

No minētās normas izriet, ka līdz nepareizi iemaksātās summas atmaksāšanai vai novirzīšanai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai var paiet seši gadi, ja persona nomirs īsi pirms trīs gadu termiņa notecējuma. LLPA neiebilst, ka nodokļa maksātāja nāves gadījumā mantiniekiem jānodrošina tiesības saņemt pārmaksāto nodokli, tomēr trīs gadu termiņš no mantojuma atklāšanās ir nepamatoti ilgs.
Likumprojekta anotācija ir minēts, ka pašlaik vidējais mantojuma lietas izskatīšanas ilgums Latvijā ir aptuveni trīsarpus mēneši un viens gads no mantojuma atklāšanās ir pietiekams laikposms mantojuma pieņemšanai. LLPA uzskata, ka nepieciešams saīsināt līdz vienam gadam termiņu, kura laikā mantiniekam ir tiesības saņemt mirušā nodokļa maksātāja pārmaksāto nodokli.
 

-

Likuma 24.panta pirmās daļas 4.punkts paredz, ka nodokļu administrācijai uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā.

Līdz šim minētā norma nebija plaši piemērota, tomēr pēdējo pasaules notikumu iespaidā, saistībā gan ar COVID-19 vīrusa izplatību, gan drošības apdraudējumu no Krievijas Federācijas puses, normas piemērošanas aktualitāte ir pieaugusi.
Pašlaik Likums nenosaka kritērijus, kuriem iestājoties, nodokļa maksātājam rastos pamats uz nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu nepārvaramas varas dēļ. Minētais liedz nodrošināt vienveidīgu praksi pagarinājuma piešķiršanā.
LLPA lūdz izvērtēt nepieciešamību iekļaut normā objektīvus kritērijus pagarinājuma piešķiršanai, ja nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā.

Tāpat, būtu lietderīgi papildināt normu ar noteikumu, ka nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās (pēc analoģijas ar 24.panta 1.6daļu) un, ka nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku.
 

-

Likuma 24.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka nodokļu administrācijai uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nodokļu maksājumu samaksu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku.

Minētā panta 1.1daļa nosaka pienākumu nodokļu administrācijai, izskatot šā panta pirmās daļas 1., 3. un 11.punktā, kā arī 1.4 daļā minēto iesniegumu, izvērtēt nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli. Valsts ieņēmumu dienestam ir pieejama informācija par nodokļa maksātāja faktisko finansiālo stāvokli, savukārt Pārvalde, lai ievērotu likuma prasības, šobrīd atsevišķi pieprasa juridiskām personām iesniegt aktuālu gada pārskatu, pievienojot bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Lai paātrinātu iesnieguma izskatīšanas laiku un neprasītu no juridiskām personām papildu dokumentāciju, nepieciešams papildināt Likuma 24.panta pirmās daļas 1.punktu (pēc analoģijas ar minētā panta 14.daļu) ar šādu teikumu: “Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem”.
 

-

Likuma 24.panta 1.2 daļas Valsts ieņēmumu dienesta piedāvātā redakcija paredz, ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos samaksas termiņus, vai neveic pilnā apmērā kārtējos nodokļu maksājumus nodokļu likumos noteiktajos termiņos, vai noteiktajos termiņos neveic nokavētos nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu.
No Likuma 24.panta 1.2 daļas spēkā esošas un piedāvātas redakcijas izriet, ka nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu tikai pilnībā, neņemot vērā, ka jau ir samaksāta pamatparāda daļa, un aprēķinot nokavējuma naudu par visu parādu (tai skaitā samaksāto) kavējuma periodā.
Tomēr citās tiesību normās ir paredzēts savādāks regulējums attiecībā uz nesamaksāto pamatparāda daļu. Proti, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 4.panta piektā daļa nosaka, ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā. Likuma 24.panta septītā daļa paredz, ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis šajā pantā noteiktajā kārtībā, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā. Tāpat Likuma 26.pamta vienpadsmitajā daļā noteikts, ja nodokļu administrācija saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu ir atcēlusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nesamaksātajam pamatparādam tiek atjaunota nokavējuma nauda pilnā apmērā no dienas, kad pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Tādējādi minētās normas paredz nodokļu administrācijas lēmuma atcelšanas gadījumā nokavējuma naudu rēķināt tikai par parāda nesamaksāto daļu.

Ņemot vērā, ka ir nepamatoti atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu pilnībā, neņemot vērā jau samaksāto pamatparāda daļu, LLPA izsaka priekšlikumu papildināt Likuma 24.panta 1.2 daļu ar jaunu teikumu: “Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā”.
 

-

Likuma 25.panta ceturtā daļa nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests vai attiecīgā pašvaldība reizi ceturksnī publicē savā tīmekļvietnē informāciju par nodokļu parādu dzēšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Pirmo reizi pienākums atbildīgai institūcijai publicēt informāciju par nodokļu parādu dzēšanu tika ieviests ar 1998.gada 22.oktobra grozījumiem Likumā. Laika gaitā mainījās atbildīgās institūcijas un publikācijas vieta (iepriekš tā bija laikraksts “Latvijas vēstnesis”), tomēr vispārējs pienākums publicēt informāciju tika saglabāts. 
Iepazīstoties ar Valsts ieņēmumu dienesta un pašvaldību tīmekļvietnēs pieejamo informāciju secināms, ka tiek publicēta kopēja dzēsto parādu summa pa ceturkšņiem, tomēr nav saprotams, kādam mērķim šāda vispārīga informācijas kalpo un kādus secinājumus no tās var izdarīt, jo statistikas datu pieejamību var nodrošināt arī Latvijas Atvērto datu portālā.

Ņemot vērā minēto, LLPA ieskatā šī novecojusi tiesību norma ir dzēšama no Likuma.
 

-

Likuma 25.panta pirmā daļa uzskaita gadījumus, kuros Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības dzēš nodokļu parādus, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 31.marta sprieduma lietā Nr. SKA–75/2015 tēzē secināts, ka “gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienests trīs gadu laikā kopš administratīvā akta spēkā stāšanās nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un šādu lēmumu vairs nav iespējams pieņemt, jo ir iestājies noilguma termiņš administratīvā akta piespiedu izpildei, ir pielīdzināms gadījumam, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, jo triju gadu laikā nav izpildīts piedziņas neiespējamības dēļ. Pretējā gadījumā nodokļu maksātāja tiesības tiktu nepamatoti ierobežotas nodokļu administrācijas kļūdas dēļ. Tātad abos gadījumos sekām vajadzētu būt vienādām – parāds būtu dzēšams.”.

LLPA izsaka priekšlikumu attiecīgi papildināt Likuma 25.panta pirmajā daļā uzskaitītos gadījumus ar jaunu punktu, ka nodokļu parādi ir dzēšami, ja ir iestājies noilguma termiņš nodokļa parāda piedziņai.
 

-

Likuma 26.panta vienpadsmitā daļa nosaka, ka nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi (turpmāk - LLI), nosakot nodokļu maksātājam termiņus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, labprātīgai tādu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai, kuri tiek piedzīti ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu […].

Nodokļu maksātājam ir ierobežota iespēja iesniegt iesniegumu par LLI izdošanu, proti, to var izdarīt tikai sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izdošanas. Ja termiņš ir nokavēts, parādnieks nevar izmantot Likuma 26.panta vienpadsmitajā daļā paredzēto iespēju.
LLPA uzskata, ka nav pamatoti šādos gadījumos atteikt personai, kas vēlas labprātīgi dzēst savas saistības un saskaņot nokavēto maksājumu atmaksas grafiku, tikai tā iemesla dēļ, ka ir nokavēts iesnieguma iesniegšanas termiņš. Parādnieka aktīva pozīcija un vēlme samazināt parāda apmēru ir atbalstāma, nevis noraidāma.  Nav pieļaujama parādnieka stāvokļa pasliktināšana, kad pašvaldība ir spiesta nevis vienoties ar nodokļu maksātāju, bet veikt piedziņas procesu, kura rezultātā nodokļu maksātājs var zaudēt savu nekustamo īpašumu.
Ja nodokļu administrācija ņem vērā personas vēlmi labprātīgi izpildīt savas saistības, parāda atmaksas regularitāti un apmēru, un gatava nevērst piedziņu uz parādnieka mantu, Likums neparedz citu mehānismu ārpus Likuma 26.panta vienpadsmitās daļas, lai to realizētu, kā arī kontrole sājā gadījumā ir iespējama tikai manuāli.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LLPA izsaka priekšlikumu svītrot sešu mēnešu ierobežojumu no Likuma 26.panta vienpadsmitās daļas.

Tāpat norma paredz, ka LLI pieņem tikai attiecībā uz tādiem nokavēto nodokļu maksājumiem, kuri tiek piedzīti ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Tādējādi pirms LLI saskaņošanas vienmēr jāizdod lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta otro daļu noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši Likumam un Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL) noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai.
Tādējādi, ja ir saņemts personas iesniegums ar lūgumu izdot LLI, bet lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu vēl nav izdots, lai izskatītu iesniegumu pēc būtības nodokļu administrācijai vispirms jāizdod lēmums par bezstrīdu piedziņu, turklāt pašvaldībai, administrējot nekustamā īpašuma nodokli, ir saistošs APL noteiktais pienākums vispirms personu brīdināt. Līdz ar to LLPA ieskatā nav samērīgi un pamatoti LLI pieņemt tikai attiecībā uz tādiem nokavēto nodokļu maksājumiem, kuri tiek piedzīti ar lēmumu par bezstrīdu piedziņu, bet Likuma 26.panta vienpadsmitā daļa būtu attiecināma arī uz situācijām, kad lēmums par bezstrīdu piedziņu vēl nav izdots.

Ņemot vērā 10.1. un 10.2.apakšpunktā minēto LLPA uzskata, ka 26.panta vienpadsmitajā daļā nepieciešams svītrot vārdus “labprātīgai tādu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai, kuri tiek piedzīti ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu”.
 

-

Likuma 26.panta trešās daļas 3.punkts paredz, ka piedziņas vēršanu uz mantu Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.
Novirzot pārmaksas un nosūtot rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, praktiski nerodas izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, bet tie rodas tad, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu tiek nosūtīts zvērinātam tiesu izpildītājam Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, lai vērstu piedziņu uz nekustamo īpašumu. Līdz ar to nav pamatots Likuma 26.panta trešās daļas 3.punkta priekšnoteikums uzsākt piedziņas vēršanu uz mantu tikai tad, ja nav izdevies segt izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, jo šajā brīdī izdevumi vēl nav radušies.
Ņemot vērā minēto, LLPA izsaka priekšlikumu svītrot no Likuma 26.panta trešās daļas 3.punktā vārdus “un izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā”.
 

-

Likuma 26.panta trešās daļas 2.punkts paredz, ka nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, tai skaitā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņemot skaidro naudu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas. Ministru kabineta 2018.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.193 “Kārtība, kādā skaidro naudu izņem no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas skaidrās naudas glabāšanas vietas” nosaka kārtību, kādā piemēro Likuma 26.panta trešās daļas 2.punktu. Likuma 26.panta trešās daļas 3.punkts paredz, ka piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.
Likuma 26.panta ceturtā daļa paredz, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem, savukārt piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar pārdodamo kustamo mantu nevar segt visu nokavēto nodokļu maksājumu.
Tādējādi pirms vēršanās pie zvērināta tiesu izpildītāja Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, lai vērstu piedziņu uz nekustamo īpašumu, nodokļu administrācijai obligāti jāizņem skaidrā nauda no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas.
LLPA lūdz izvērtēt nepieciešamību saglabāt Likumā nosacījumu, ka  piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk tikai pēc skaidrās naudas izņemšanas.
 

-

Likuma 29.panta ceturtajā daļā paredzēts noteikt, ka parādnieka nāves gadījumā (t.i., ar mantojuma atklāšanos, ņemot vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 655.pantu mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi vai ar viņa izsludināšanu par mirušu ar tiesas lēmumu) nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta un atjaunota ar dienu, kad noteikts parādnieka tiesību pārņēmējs, vai gadījumos, ja šāds tiesību pārņēmējs nav noteikts gada laikā – ar nākamo dienu pēc minētā termiņa iestāšanās (t.i., nākamajā dienā, kad gada termiņš ir notecējis).

LLPA uzskata, ka atbrīvojums no nokavējuma naudas aprēķina pirmā gada laikā pēc parādnieka nāves nemotivēs savlaicīgi sakārtot mantojuma lietu. Tieši pretēji – ja pašlaik vidējais mantojuma lietas izskatīšanas ilgums Latvijā ir aptuveni trīsarpus mēneši, piešķirot atbrīvojumu no nokavējuma naudas aprēķina pirmā gada laikā pēc parādnieka nāves potenciāliem mantiniekiem tiks dots iemesls atlikt vēršanos pie notāra, attiecīgi vēlāk tiks uzsākta mantojuma lieta un pieņemts mantojums.
Tāpat likumprojektā nav norādīts pamatojums tam, kāpēc tieši nodokļa nokavējuma naudas aprēķinam salīdzinājumā ar citām nodokļa maksātāja saistībām (piemēram, civiltiesisko līgumsodu) tiek piešķirti labvēlīgākie nosacījumi.

Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 27.marta spriedumā lietā Nr.A420202416 (SKA-733/2020) ir norādīts, ka mantošanas iesniegums par mantojuma pieņemšanu un/vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās vēl nenozīmē mantinieka automātisku apstiprināšanu mantojuma tiesībās. Tikai ar apstiprināšanu mantojuma tiesībās mantinieks uzzina savu mantojamo daļu, domājamo daļu lielumu un mantojamās mantas sastāvu (Notariāta likuma 318.panta 5. un 6.punkts). Laikā starp mantojuma atklāšanos un tā iegūšanu (notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās) mantojums pastāv kā juridiskā persona, kas atbild tikai ar savu mantu.
Pārvalde vērš uzmanību tam, ka mantojuma atstājēja nāves brīdī jeb brīdī, kad mantojums atklājas, mantojums kļūst par juridisko personu, un turpina pastāvēt līdz tam laikam, kad mantinieki to ir pieņēmuši un ieguvuši, tādējādi pārņemot visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības. Mantojums par juridisko personu kļūst pats par sevi uz likuma pamata, un kā juridiskā persona pastāv laikā starp mantojuma atklāšanos un tā iegūšanu.
Saskaņā ar pašlaik piedāvāto grozījumu redakciju nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta no mantojuma atklāšanās, ja fiziskā persona, kas ir parādnieks, ir mirusi. Lūdzam precizēt, vai nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta gan mirušajai fiziskai personai, kas ir parādnieks, gan juridiskai personai – mantojuma masai, kurai ir pienākums maksāt kārtējos nodokļu maksājumus laikā starp mantojuma atklāšanos un tā iegūšanu.

Nokavējuma naudas aprēķināšanu paredzēts atjaunot ar dienu, kad noteikts parādnieka tiesību pārņēmējs vai, ja parādnieka tiesību pārņēmējs nav noteikts gada laikā no mantojuma atklāšanās – ar nākamo dienu pēc minētā termiņa iestāšanās.
Valsts ieņēmumu dienests likumprojekta anotācijā atsaucās uz likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (VSS-346), kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 15.aprīlī. Minētais likumprojekts nav izskatīts Ministru kabinetā. Pārvalde uzskata, ka ir nepamatoti atsaukties uz šo jauno regulējumu Likuma grozījumu likumprojektā (piemēram, uz plānotiem mantojuma pieņemšanas veidiem), ņemot vērā, ka nevar prognozēt grozījumu Civillikumā tālāko virzību un apstiprināšanas termiņus.
Pārvaldes ieskatā Likuma grozījumu anotācijā nepieciešams precīzi atrunāt, kas ir saprotams ar “mirušā parādnieka tiesību pārņēmēju” saskaņā ar spēkā esošo regulējumu.

LLPA vērš uzmanību tam, ka atbrīvojuma no nokavējuma naudas aprēķina pirmā gada laikā pēc parādnieka nāves ieviešana radīs nepieciešamību atbilstoši pilnveidot pašvaldības nodokļa administrēšanas programmatūru, savukārt likumprojekts neparedz finansējuma avotu šāda veida pilnveidojumiem. Piemēram,  Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde tikai 2021.gadā apstrādāja vairāk kā 3.700 mirušās personas, kurām piederēja virs 8.000 nekustamie īpašumi. Pavisam nekustamo īpašumu skaits, par kuriem nekustamā īpašuma nodoklis tiek rēķināts mantojuma masām, sastāda aptuveni 15.000. Ņemot vērā, ka grozījumus nevarēs administrēt manuāli, bez programmatūras pilnveidošanas, tad nepieciešams paredzēt valsts finansējumu grozījumu ieviešanai, ja tie tiks apstiprināti.

 

-