Projekta ID
24-TA-2670Atzinuma sniedzējs
SIA Bolt Services LV
Atzinums iesniegts
31.01.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Bolt ir iepazinies ar Zemkopības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.545 “Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā” (turpmāk - Grozījumi) un noteikumu projekta saskaņošanas ietvaros norāda uz sekojošo:
1. Uz piegādes kurjeriem nav attiecināmi Grozījumi.
Higiēnas apmācību prasības nekad iepriekš nav tikušas piemērotas kurjeriem, kuri sniedz tikai piegādes pakalpojumus, lai gan noteikumi Nr. 545 “Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā” ir spēkā jau kopš 2015. gada.
Pamatojums: kurjeri netiek uzskatīti par pārtikas apritē iesaistītajām personām, jo atbilstoši noteikumu Nr. 545 3.2. punktam viņi ietilpst izņēmuma kategorijā:
3.2. punkts nosaka: “Mācības pārtikas higiēnas jomā nav nepieciešamas, ja darbinieks nodarbināts tikai fasētu pārtikas produktu uzglabāšanas, pārvadāšanas un izplatīšanas jomā un produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu.
Šādu nostāju pauda arī PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, uzsverot, ka “kurjers piegādā ēdināšanas uzņēmumā iesaiņotu pārtiku vai ēdienu, [tāpēc] sevišķi riski patērētāju veselībai iepriekš netika identificēti” (https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/zemkopibas-ministrs-armands-krauze-partikas-piegades-kurjeriem-bus-jaregistrejas-partikas-un-veterinaraja-dienesta).
2. Kaimiņvalstīs šādu prasību nav.
Šādu prasību nav ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne Polijā - tuvākās valstis, kurās darbojas Bolt Food platforma.
Piemēram, Igaunijas Pārtikas likuma 29.pantā ir noteikts, ka pārtikas apritē iesaistītajām personām (piemēram, restorānam vai transporta uzņēmumam) pašām ir jāapmāca savi darbinieki par pārtikas drošību. Savukārt 27. panta 3. punktā teikts, ka “darbiniekam, kurš tieši neapstrādā pārtiku, jāzina un jāievēro pārtikas higiēnas prasības tādā apjomā, kāds nepieciešams pārtikas drošības nodrošināšanai”.
Proti, Igaunijas piemērs parāda pieeju, kas ievēro proporcionalitātes un samērīguma principu, dodot iespēju pārtikas nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem pašiem izvērtēt, kādā apmērā higiēnas apmācības ir nepieciešamas mērķa sasniegšanai un kā tās labāk organizēt.
3. Grozījumi ir pretrunā ES proporcionalitātes principam.
Ir nesamērīgi noteikt piegādes kurjeriem tādas pašas apmācības kā pārtikas apstrādātājiem (piemēram, pavāriem vai restorānu personālam), jo šāda prasība pārsniegtu nepieciešamo risku pārvaldību, ko rada kurjeru darbība. Piegādes kurjeru uzdevumi nav saistīti ar ēdiena sagatavošanu, pasniegšanu vai iepakošanu, kas ir paaugstināta riska darbības un prasa speciālas apmācības.
Restorāniem jau šobrīd ir pienākums ievērot stingras pārtikas drošības un higiēnas prasības, iesaiņojot pārtiku tā, lai tās saturu nevarētu mainīt, neatverot vai nebojājot iepakojumu. Tādējādi restorāni efektīvi samazina ar pārtikas transportēšanu saistītos riskus.
Kurjerus var uzskatīt drīzāk par “loģistikas operatoriem” nekā par pārtikas apstrādātājiem, jo viņi pārvadā aizzīmogotu vai iepakotu pārtiku, neradot būtisku risku pārtikas drošībai. Turklāt patērētāji var viegli pamanīt, vai piegādātās pārtikas iepakojums ir atvērts vai bojāts.
Tādējādi prasība kurjeriem iziet tādas pašas apmācības un kārtot testus kā pārtikas apstrādātājiem pārkāptu proporcionalitātes principu, kas ir viens no ES pamatprincipiem, jo tā:
a) ir nesamērīga – tā uzliek kurjeriem nepamatotu ekonomisko un administratīvo slogu;
b) nav nepieciešama mērķa sasniegšanai, jo ar pārtikas drošību saistītos riskus jau novērš restorāni.
Proporcionalitātes princips paredz, ka valsts vai ES regulējumiem jābūt nepieciešamiem un samērīgiem ar izvirzīto mērķi, un, ja iespējams, jāļauj uzņēmumiem pašiem noteikt atbilstošus risinājumus, nepārmērīgi ierobežojot to darbību. Proti, tiesību normās paredzētie ierobežojumi ir attaisnojami tikai tad, ja tie ir proporcionāli mērķim un ja nav iespējams sasniegt šo mērķi ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
4. Bolt ieviestās apmācības kurjeriem un tālākās sadarbības ierosinājumi.
Bolt kā atbildīgs uzņēmums jau ir ieviesis kurjeriem paredzētas apmācības un ir atvērts turpmākai sadarbībai ar atbildīgajām iestādēm, piemēram, lai pilnveidotu apmācību materiālus un nodrošinātu to efektivitāti. Bolt sadarbībā ar PVD izveidoja apmācības kurjeriem, kas ir pievienotas pie kurjeru reģistrācijas formas, kā arī ieviesta nepieciešamība kurjeriem apstiprināt, ka piekrīt izlasītajam. Tāpat tiek nodrošinātas kurjeru apmācības klientu sūdzību gadījumos, piemēram, izlijuša dzēriena gadījumā kurjers saņem informāciju kā pareizi dzērienus novietot. Šādi rīkojamies pie katra gadījuma un visas prasības tiek atgādinātas kurjeriem sadarbības gaitā. Papildu - rūpējamies par somas tīrīšanas līdzekļu pieejamību visos Bolt Market veikalos, lai būtu iespēja izmantot gadījumos, ja mājās tas nav izdevies vai arī starp piegādēm.
Ir būtiski saglabāt uzņēmuma pašnoteikšanās tiesības šajā jautājumā. Saglabājot uzņēmumu pašnoteikšanās tiesības, mērķa sasniegšana tiktu panākta ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas būtu efektīvāki un elastīgāki.
5. Negatīvas sekas visam sektoram.
Turklāt apmācību un testu ieviešana piegādes kurjeriem radītu nelabvēlīgas sekas visai pārtikas piegādes industrijai. Papildu slogs kurjeriem atturētu cilvēkus no reģistrēšanās par piegādes kurjeriem. Tas savukārt kaitētu patērētājiem, jo samazinātos kurjeru skaits, piegādes kļūtu ilgākas un dārgākas, kas varētu atturēt patērētājus no ēdiena pasūtīšanas platformās. Tādējādi samazinātos naudas aprite ēdiena piegādes sektorā, kā rezultātā samazinātos nodokļu ieņēmumi valsts budžetā.
1. Uz piegādes kurjeriem nav attiecināmi Grozījumi.
Higiēnas apmācību prasības nekad iepriekš nav tikušas piemērotas kurjeriem, kuri sniedz tikai piegādes pakalpojumus, lai gan noteikumi Nr. 545 “Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā” ir spēkā jau kopš 2015. gada.
Pamatojums: kurjeri netiek uzskatīti par pārtikas apritē iesaistītajām personām, jo atbilstoši noteikumu Nr. 545 3.2. punktam viņi ietilpst izņēmuma kategorijā:
3.2. punkts nosaka: “Mācības pārtikas higiēnas jomā nav nepieciešamas, ja darbinieks nodarbināts tikai fasētu pārtikas produktu uzglabāšanas, pārvadāšanas un izplatīšanas jomā un produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu.
Šādu nostāju pauda arī PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, uzsverot, ka “kurjers piegādā ēdināšanas uzņēmumā iesaiņotu pārtiku vai ēdienu, [tāpēc] sevišķi riski patērētāju veselībai iepriekš netika identificēti” (https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/zemkopibas-ministrs-armands-krauze-partikas-piegades-kurjeriem-bus-jaregistrejas-partikas-un-veterinaraja-dienesta).
2. Kaimiņvalstīs šādu prasību nav.
Šādu prasību nav ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne Polijā - tuvākās valstis, kurās darbojas Bolt Food platforma.
Piemēram, Igaunijas Pārtikas likuma 29.pantā ir noteikts, ka pārtikas apritē iesaistītajām personām (piemēram, restorānam vai transporta uzņēmumam) pašām ir jāapmāca savi darbinieki par pārtikas drošību. Savukārt 27. panta 3. punktā teikts, ka “darbiniekam, kurš tieši neapstrādā pārtiku, jāzina un jāievēro pārtikas higiēnas prasības tādā apjomā, kāds nepieciešams pārtikas drošības nodrošināšanai”.
Proti, Igaunijas piemērs parāda pieeju, kas ievēro proporcionalitātes un samērīguma principu, dodot iespēju pārtikas nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem pašiem izvērtēt, kādā apmērā higiēnas apmācības ir nepieciešamas mērķa sasniegšanai un kā tās labāk organizēt.
3. Grozījumi ir pretrunā ES proporcionalitātes principam.
Ir nesamērīgi noteikt piegādes kurjeriem tādas pašas apmācības kā pārtikas apstrādātājiem (piemēram, pavāriem vai restorānu personālam), jo šāda prasība pārsniegtu nepieciešamo risku pārvaldību, ko rada kurjeru darbība. Piegādes kurjeru uzdevumi nav saistīti ar ēdiena sagatavošanu, pasniegšanu vai iepakošanu, kas ir paaugstināta riska darbības un prasa speciālas apmācības.
Restorāniem jau šobrīd ir pienākums ievērot stingras pārtikas drošības un higiēnas prasības, iesaiņojot pārtiku tā, lai tās saturu nevarētu mainīt, neatverot vai nebojājot iepakojumu. Tādējādi restorāni efektīvi samazina ar pārtikas transportēšanu saistītos riskus.
Kurjerus var uzskatīt drīzāk par “loģistikas operatoriem” nekā par pārtikas apstrādātājiem, jo viņi pārvadā aizzīmogotu vai iepakotu pārtiku, neradot būtisku risku pārtikas drošībai. Turklāt patērētāji var viegli pamanīt, vai piegādātās pārtikas iepakojums ir atvērts vai bojāts.
Tādējādi prasība kurjeriem iziet tādas pašas apmācības un kārtot testus kā pārtikas apstrādātājiem pārkāptu proporcionalitātes principu, kas ir viens no ES pamatprincipiem, jo tā:
a) ir nesamērīga – tā uzliek kurjeriem nepamatotu ekonomisko un administratīvo slogu;
b) nav nepieciešama mērķa sasniegšanai, jo ar pārtikas drošību saistītos riskus jau novērš restorāni.
Proporcionalitātes princips paredz, ka valsts vai ES regulējumiem jābūt nepieciešamiem un samērīgiem ar izvirzīto mērķi, un, ja iespējams, jāļauj uzņēmumiem pašiem noteikt atbilstošus risinājumus, nepārmērīgi ierobežojot to darbību. Proti, tiesību normās paredzētie ierobežojumi ir attaisnojami tikai tad, ja tie ir proporcionāli mērķim un ja nav iespējams sasniegt šo mērķi ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
4. Bolt ieviestās apmācības kurjeriem un tālākās sadarbības ierosinājumi.
Bolt kā atbildīgs uzņēmums jau ir ieviesis kurjeriem paredzētas apmācības un ir atvērts turpmākai sadarbībai ar atbildīgajām iestādēm, piemēram, lai pilnveidotu apmācību materiālus un nodrošinātu to efektivitāti. Bolt sadarbībā ar PVD izveidoja apmācības kurjeriem, kas ir pievienotas pie kurjeru reģistrācijas formas, kā arī ieviesta nepieciešamība kurjeriem apstiprināt, ka piekrīt izlasītajam. Tāpat tiek nodrošinātas kurjeru apmācības klientu sūdzību gadījumos, piemēram, izlijuša dzēriena gadījumā kurjers saņem informāciju kā pareizi dzērienus novietot. Šādi rīkojamies pie katra gadījuma un visas prasības tiek atgādinātas kurjeriem sadarbības gaitā. Papildu - rūpējamies par somas tīrīšanas līdzekļu pieejamību visos Bolt Market veikalos, lai būtu iespēja izmantot gadījumos, ja mājās tas nav izdevies vai arī starp piegādēm.
Ir būtiski saglabāt uzņēmuma pašnoteikšanās tiesības šajā jautājumā. Saglabājot uzņēmumu pašnoteikšanās tiesības, mērķa sasniegšana tiktu panākta ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas būtu efektīvāki un elastīgāki.
5. Negatīvas sekas visam sektoram.
Turklāt apmācību un testu ieviešana piegādes kurjeriem radītu nelabvēlīgas sekas visai pārtikas piegādes industrijai. Papildu slogs kurjeriem atturētu cilvēkus no reģistrēšanās par piegādes kurjeriem. Tas savukārt kaitētu patērētājiem, jo samazinātos kurjeru skaits, piegādes kļūtu ilgākas un dārgākas, kas varētu atturēt patērētājus no ēdiena pasūtīšanas platformās. Tādējādi samazinātos naudas aprite ēdiena piegādes sektorā, kā rezultātā samazinātos nodokļu ieņēmumi valsts budžetā.
Piedāvātā redakcija
Precizēta anotācija