Atzinums

Anotācijā paskaidrots, ka  "Konvencija nediferencē, vai tiek pieprasīta vispārpieejama, vai ierobežotas pieejamības informācija, un tieši neparedz personai pienākumu norādīt savu vārdu un uzvārdu, pamatojumu un izmantošanas mērķi informācijas izsniegšanai informācijai, kas nav vispārpieejama. Tieslietu ministrijas ieskatā Konvencijas regulējums pamatā ir attiecināms uz vispārpieejamo informāciju, un valstij nav pienākuma mainīt nosacījumus, kas nacionālajā regulējumā pastāv attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju un citiem klasificētās informācijas veidiem. Ņemot vērā minēto, Latvijā tiks saglabāts pienākums personai norādīt savu identitāti, pamatojumu un izmantošanas mērķi, kad tiks pieprasīta ierobežotas pieejamības informācija." 
Vēršam uzmanību, ka no Konvencijas preambulas regulējuma izriet, ka visi oficiālie dokumenti principā ir publiski un ka tie var netikt atklāti tikai tad, ja tādējādi tiek aizsargātas citas tiesības un likumīgās intereses, proti, visa informācija ir publiski pieejama, jeb vispārpieejama informācija Informācijas atklātības likumā lietotās terminoloģijas izpratnē.
No Konvencijas 1.pantā noteiktā izriet, ka Konvencija paredz minimālās prasības piekļuvei oficiāliem dokumentiem un neliedz valstīm noteikt plašākas tiesības piekļuvei oficiāliem dokumentiem. Konvencijas 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka katra puse garantē ikvienas personas tiesības bez jebkāda veida diskriminācijas pēc pieprasījuma piekļūt oficiāliem dokumentiem, kas ir valsts iestāžu rīcībā. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka katra puse veic nepieciešamos pasākumus savos valsts tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka tiek īstenots šīs konvencijas noteikums par piekļuvi oficiāliem dokumentiem. Savukārt, Konvencijas 2.panta trešajā daļā noteikts, ka šie pasākumi jāveic, vēlākais, brīdī, kad šī konvencija stājas spēkā uz attiecīgo pusi. Secīgi, minētais Konvencijas 2.panta  regulējums noteic pienākumu saskaņot nacionālo regulējumu ar Konvencijas regulējumu. Konvencijas 3.panta pirmajā daļā izsmeļoši uzskaitīti gadījumi, kad valstij ir tiesības ierobežot tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem. Tādējādi no Konvencijas 3.panta regulējuma izriet, ka Konvencijas tvērumā tomēr ietilpst arī ierobežotas pieejamības informācija. Konvencijas 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka pieteikuma iesniedzējam, kas pieprasa piekļuvi oficiālam dokumentam, nav pienākuma pamatot, kāpēc nepieciešama piekļuve oficiālajam dokumentam. Arī Paskaidrojošā ziņojuma par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem Konvencijas noteikumu komentāru 41.punktā paskaidrots, ka personai, kas pieprasa piekļuvi oficiālam dokumentam, nav pienākuma norādīt iemeslus, kādēļ tā vēlas šādam dokumentam piekļūt. Secīgi, no minētajām Konvencijas tiesību normām neizriet, ka Konvencija regulē tikai vispārpieejamas informācijas pieprasīšanu un saņemšanu un nosacījumus ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanai tā neregulē. Tādējādi Konvencijas nosacījumi par to, ka nav nepieciešams pamatot informācijas pieprasījumu, ar kuru pieprasīta Konvencijas 3.pantā minētā informācija, neatbilst Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajai daļai, kas noteic, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt anotāciju, kā arī aicinām Tieslietu ministriju atkārtoti izvērtēt Konvencijas tiesiskā regulējuma tvērumu un nepieciešamību pievienot Konvencijai deklarāciju ar īpašu atrunu par nepieciešamību pamatot ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījumu.
 

-

Anotācijā nav sniegts pilnīgs normatīvo aktu uzskaitījums, kas noteic ierobežojumus informācijas saņemšanai. Lūdzam papildināt normatīvo aktu uzskaitījumu ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21.pantu un likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 19. un 26. pantu.

-