Atzinums

Likumprojekta 2., 3. un 4. pants redakcionāli precizējams, lai grozījumi būtu saskaņoti ar esošo panta redakciju. Tāpat visos gadījumos jābūt precīzi saprotamam, kuriem subjektiem piemērojams papildsods, kā arī jānorāda papildsoda maksimālais ilgums.

-

Likumprojekta anotācijā nav ietverts pamatojums, kāpēc to ir pieļaujams iesniegt Saeimā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Likumprojektam nav ciešas saiknes ar finanšu līdzekļu izlietojumu konkrētajā saimnieciskajā gadā.
Likumdevējam ir tiesības un arī pienākums valsts budžeta likumā un to pavadošo likumu paketē iekļaut vienīgi tādus jautājumus, kas, pirmkārt, attiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un, otrkārt, ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu (Satversmes tiesas 2011.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr.2011-03-01 18.punkts; Satversmes tiesas 2019.gada 6.marta sprieduma lietā Nr.2018-11-01 18.2.punkts). Likumprojekts uzskatāms par attiecināmu uz konkrētu saimniecisko gadu, ja tas paredz tādu regulējumu, kas ietekmē valsts finansiālo darbību attiecīgajā saimnieciskajā gadā (Satversmes tiesas 2019.gada 6.marta sprieduma lietā Nr.2018-11-01 18.2.punkts). Konkrētajā gadījumā likumprojekts neatbilst šīm prasībām.
Ikvienas valsts funkcijas izpilde var prasīt zināmus finanšu līdzekļus vai var būt saistīta ar ieņēmumiem valsts budžetā. Saeimas rīcības brīvība valsts budžeta jautājumos ir liela. Taču starp rīcības brīvību un patvaļu pastāv smalka robeža (Satversmes tiesas tiesnešu Inetas Ziemeles, Sanitas Osipovas un Daigas Rezevskas atsevišķās domas lietā Nr.2017-03-01 5.punkts). Gadu no gada iespējams vērot ierastu praksi, budžeta paketē iekļaujot līdz galam nepārdomātas, juridiski vāji izstrādātas un diskutablas reformas, kuru pieņemšanu Saeimā nodrošina budžeta procedūras konstitucionālā specifika. Budžeta pakete kalpo kā sava veida postmoderns Latvijas Republikas Satversmes 81.pants, kas izpildvaras institūcijām ļauj ātri un efektīvi izdzīt cauri Saeimai sev vēlamo regulējumu (Valsts prezidenta 2020.gada 11.decembra paziņojums Nr.17 "Par valsts budžeta likumu paketi 2021.gadam". Latvijas Vēstnesis, 11.12.2020., Nr. 240A).

-

Projekta anotācijā nav pietiekama pamatojuma papildsoda apmēra izvēlei. Projekta anotācijā ir atrodamas tāda veida norādes kā, piemēram: "Lai pārlieku nelabvēlīgi neietekmētu komersantu tiesības veikt komercdarbību, attiecībā uz tiesību ierobežojumu – izmantot pārkāpumā iesaistīto transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos, nav izvēlēts maksimālais iespējamais laika periods, ko šādos gadījumos varētu noteikt saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 17. pantu." Pamatojums – "lai pārlieku nelabvēlīgi neietekmētu" – ir gaužām abstrakts, turklāt tas nekādā veidā nepamatoto, kāpēc ir izvēlēts tieši projektā paredzētais papildsoda ilgums (nevis, piemēram, viens gads, seši mēneši vai četri gadi). Līdzīgi apsvērumi attiecināmi arī uz citiem papildsodiem. Saistībā ar katru pārkāpumu projekta anotācijā jāpamato, kāpēc ir paredzēts tieši tāds pamatsoda ilgums.
Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots. 
Likumprojekts turklāt attiecas uz dažāda smaguma pārkāpumiem (it īpaši grozāmā likuma 140. pantā ir paredzēti ļoti atšķirīga smaguma pārkāpumi), taču paredzētā papildsoda ilgumu tas nav ietekmējis.

-

Projekta anotācijā nav ietverts pamatojums, kāpēc konkrētajā gadījumā ir izvēlēta tieši tiesību atņemšana kā papildsods ("atņemot fiziskajai  vai juridiskajai personai, kas veic pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru vai vieglo automobili, tiesības izmantot konkrēto transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā"). Tiesību atņemšana ir smagāks papildsods nekā tiesību izmantošanas aizliegums. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka tiesību izmantošanas aizlieguma gadījumā, notekot papildsoda termiņam, persona var atsākt izmantot savas tiesības bez īpašu formalitāšu kārtošanas. Savukārt tiesību atņemšanas gadījumā, notekot papildsoda termiņam, personai netiek atjaunotas iepriekš iegūtās tiesības. Personai šādas tiesības ir jāiegūst no jauna atbilstoši kārtībai, ko paredz attiecīgās nozares tiesību normas (Smiltēna A. 3. nodaļa. Administratīvais sods. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 126.-127. lpp.). Piemēram, šajā gadījumā nepieciešams pamatot, kāpēc licences kartītes darbība nevarētu tikt atjaunota automātiski.

-