Atzinums

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 22.augustā.
Projekta ID
24-TA-1814
Atzinuma sniedzējs
Valsts kanceleja
Atzinums iesniegts
12.08.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK vēstules projekts
Iebildums
Lūdzam izvērtēt vēstules pielikumā "Informatīvais ziņojums Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karte" iekļauto rīcību 1.1.1.1.; 1.2.1.8. un 2.1.1.4. nepieciešamību (šīs rīcības paredz veikt Grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā, nosakot, ka pasākumu programmas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanai tiek apstiprinātas Ministru kabinetā, tādējādi nodrošinot, ka pasākumu programmās iekļautie pasākumi ir saistoši arī trešajām personām, ne tikai vides aizsardzības institūcijām (tādējādi būs jāgatavo informācija (informatīvs ziņojums) MK par programmu īstenošanu.))

Vēršam uzmanību, ka starp Ūdens apsaimniekošanas likuma 7.pantā noteiktajiem ūdens resursu lietotāja pienākumiem ir arī šāds: “3) ievērot apsaimniekošanas plānā un pasākumu programmā paredzētos nosacījumus”.  Attiecīgi, nav skaidrs vai plānotā programmu apstiprināšana MK radīs lielākas  trešo personu saistības, nekā jau noteikts Ūdens apsaimniekošanas likumā, kad minētos upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus/programmas apstiprina VARAM ministrs.

Lūdzam izvērtēt 1.1.1.1.; 1.2.1.8. un 2.1.1.4. rīcību nepieciešamību, ņemot vērā:
- to, ka trešo personu saistības jau regulē likums, kas ir hierarhiski augstāks normatīvais akts nekā MK rīkojums vai sēdes protokollēmums;
- arī šī brīža  upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu (un programmu)  apstiprināšanas kārtība neliedz KEM regulāri sniegt Ministru kabinetā informatīvos ziņojumus;
- nepieciešamību uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, kā arī samazināt birokrātiju [1].

Ja KEM vērtējumā minētās rīcības ir būtiskas un saturiski atbilstošas, lai sasniegtu uzstādīto mērķi, proti, pozitīvi ietekmētu “trešās personas” un atļautu KEM regulāru sagatavot un sniegt MK informatīvos ziņojumus, tad lūdzam ieplānot arī grozījumu veikšanu Ūdens apsaimniekošanas likumā, lai salāgotu upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu (un programmu) statusu, izstrādes procesu un termiņus ar Attīstības plānošanas sistēmas likumu, proti, lai nodrošinātu, ka šie dokumenti tiktu izskatīti MK kā attīstības plānošanas dokumenti.  Vēršam uzmanību, ka attīstības plānošanas sistēma neparedz tādu dokumenta formu kā “programma”. Tāpat šajā gadījumā būtu jāgroza (vai jāatceļ) 2009.gada 25.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.646 “Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām”.


[1] Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35.punkts “Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs”.
 
Piedāvātā redakcija
-