Atzinums

Lūdzam svītrot plāna projekta IV sadaļas “Pasākumi mērķa sasniegšanai” 1.1.1.pasākumu, jo atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā paredzētajam no 01.01.2025. jau ir izveidots apvienotais sabiedriskais medijs - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Sabiedriskais medijs".

-

Lūdzam svītrot plāna projekta IV sadaļas “Pasākumi mērķa sasniegšanai” 1.1.2.pasākumu “Sabiedriskā medija finansējuma apmēra tuvināšana Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansēšanas apjomam”, jo finansējuma apmērs nevar būt pašmērķis sasniedzamo rezultatīvo rādītāju definēšanai.

-

Lūdzam svītrot no plāna projekta 3.4.pasākumu “Mainīt sabiedriskā medija finansēšanas modeli, nodrošinot finansējuma izaugsmes prognozējamību”. Atzīmējam, ka jau šobrīd sabiedrisko mediju finansējums ir neatkarīgs, caurskatāms un prognozējams, kā arī esošā budžeta veidošanas sistēma nosaka, ka papildu finansējums var tikt piešķirts, izvērtējot nozaru iesniegtos prioritāros pasākumus, pie nosacījuma, ka ir pieejama papildu fiskālā telpa. Finansējuma sasaiste ar ekonomikas izaugsmi pēc būtības paredz, ka finansējums un tā pieaugums tiktu noteikts automātiski nevis tiktu izvērtēts kontekstā ar vidējā termiņā pieejamiem resursiem un attiecīgā perioda valdības prioritātēm. Tādā veidā noteiktais algoritms finansējuma izmaiņām sistemātiski ietekmētu pieejamo fiskālo telpu citām nozarēm, pārkāpjot solidaritātes principu. Visu nozaru finansējuma proporcijas kopsummā rezultējas uz 100%, tāpēc visas nozares jāvērtē kopskatā, nosakot prioritātes. Valsts budžeta sastādīšanā Ministru kabinetam jāievēro saimnieciskums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Ministru kabineta pienākums iesniegt Saeimai valsts budžeta projektu neaprobežojas tikai ar noteikta satura dokumentu iesniegšanu Saeimā. No Satversmes 66. panta otrās daļas izriet secinājums, ka valsts budžeta likuma projektam pēc iespējas ir jāatbilst faktiskajai valsts ekonomiskajai situācijai (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 15.1. punktu). Tātad valsts budžeta patiesuma princips aizliedz Ministru kabinetam – valsts budžeta sagatavotājam– un Saeimai – valsts budžeta apstiprinātājai – apzināti iekļaut budžetā tādus plānotos ienākumus un paredzamos izdevumus, kuri balstīti uz acīmredzami kļūdainiem pieņēmumiem (prognozēm) vai aprēķiniem, t. i., ar faktisko situāciju nesaistītiem aprēķiniem.
Arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 1. panta otrā daļa noteic, ka, budžetu izstrādājot, jāņem vērā tas, lai izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi, un jāņem vērā arī nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam ir jāievēro un jānodrošina likumos noteikto pienākumu izpildei nepieciešamais finansējums, bet tā, lai netiktu iedragāts valsts ekonomiskais līdzsvars.
Papildus Finanšu ministrija norāda, ka 2024. gada 30. aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi). Saskaņā ar tiem 2025. gada 21. janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028. gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izpildes procesā.
Š. g. 15. aprīlī MK  izskatīja “Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025. – 2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojumu”, kurā ir norādītas Finanšu ministrijas aktualizētās fiskālās prognozes, t.sk. fiskālās telpas prognozes, kas ir negatīvas vidējā termiņā. Attiecīgi balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā arī plānošanas dokumentu izstrādē.
 

-

Lūdzam svītrot Ministru kabineta rīkojuma projekta 2.punktā vārdus “par līdzatbildīgajām institūcijām”, jo tie ir minēti divas reizes.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai IV.sadaļas "Pasākumi mērķa sasniegšanai" 1.2.6. un 1.2.7.punktā kā izpildes termiņš nav jānorāda 2026.gada 1.pusgads, jo saskaņā ar Atveseļošanas fonda 2.2.1.5.i. investīcijas "Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana" pasākumu īstenošanas MK noteikumiem projektu gala termiņš paredzēts 2026. gada 30. jūnijs.

-

Ņemot vērā, ka Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns 2025.–2027. gadam (turpmāk – Plāns) paredz īstenot pasākumus, kuru ietvaros varētu tikt piešķirts publiskais finansējums saimnieciskās darbības veicējiem, kas potenciāli var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts, piem., Mediju nozares digitālā transformācija, Stiprināt mediju nozares speciālistu digitālo kompetenci, Nodrošināt Medija atbalsta fonda programmas u.c., lūdzam Plānā ietvert informāciju, ka, izstrādājot plānotos pasākumus, tie tiks izvērtēti atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm un komercdarbības atbalsta gadījumā tiks ieviesti, ievērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu.
 

-