Atzinums

LDDK, izvērtētējot Informatīvā ziņojuma par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs iekļauto informāciju, ir vērtējusi konstatēto problēmu apjomu, situācijas izvērtējumu kontekstā ar piedāvātajiem risinājumiem un norāda, ka plānotās aktivitātes tikai daļēji risina pieteikto problēmu loku, atsevišķos gadījumos ir deklaritatīvas vai bez fiskālā seguma. Aicinām izvērtēt šī brīža problēmātikas prioritātes, konkretizēt veicamos pasākumus, t.sk., to KPI (rezultātu rādītājus), tādējādi mērķtiecīgāk virzoties uz konstatēto problēmu risinājumiem, vienojoties nozarē par risinājumu veidiem un valdībā - to finansēšanas iespējām. Darba devēji pēc būtības aicina pārskatīt piedāvāto pasākumu plānu, ietverot katra pasākuma novērtēšanai arī fiskālo ietekmi un sasniedzamo rezultātu (īpaši kvalitatīvo informatīvā ziņojuma mērķu sasniegšanai).
 

-

Lūdzam precizēt un konkretizēt studējošo kreditēšanas sistēmas pilnveides uzlabojumus, balstoties uz reāli pieejamo informāciju un resursiem. Šobrīd, sasaistot šo pasākumu ar prioritāri iesniedzamajiem projektiem valsts budžetā,var rasties situācija, ka informatīvajā ziņojumā iekļautos pasākumus iespējams nemaz nevar realizēt. 

-

Lūdzam konkrēti plānā iekļaut pasākumus, par kuru īstenošanas fiskālo ietekmi ir panāktas vienošanās. Piemēram, šobrīd plāns paredz nodrošināt finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, par kuru nav panāktas vienošanās pēc būtības ne ar sociālajiem partneriem, ne arī valdības līmenī par finanšu apjomu. Šāda pasākumu iekļaušana ziņojumā var radīt situāciju, ka ziņojumā iekļautās darbības pēc būtības nav īstenojamas. 

-

Aicinām neiekļaut pasākumus, kas nosaka pienākumu "izskatīt iespēju". Šādu pasākumu iekļaušana ir neizmērāma un iekšējs rīcībpolitikas veidotāju process. Lūdzam plānā iekļaut tikai tos pasākumus, kam ir ietekme uz informatīvā ziņojuma sasniegšanas mērķi. 

-

Attiecībā uz plānoto normatīvā regulējuma pilnveidi attiecībā uz pedagoģiski medicīniskajām komisijām un Valsts kontroles atzinuma secinājumiem, aicinām izvērtēt šāda pasākuma nepieciešamību, ja vienlaikus jau vairākus gadus iepriekš ir bijis arī priekšlikums pēc būtības mainīt pieeju un atteikties no pedagoģiski medicīnisko komisiju darbības. Ja plānotie uzlabojumi skar tikai komisiju darbības procesu, aicinām vērtēt šī pakalpojuma izmaksas un faktisko nepieciešamību pēc būtības. 

-

Attiecībā uz plānoto pasākumu, nodrošinot pedagogiem iespēju apgūt papildu studiju kursus speciālajā izglītībā, aicinām izvērtēt iespēju paplašināt šo piedāvājumu arī attiecībā uz psiholoģiju, u.c. atbalsta personāla kompetencēm, stipronot dažādu kompetenču ieviešanu izglītības iestādēs. 

-

Piedāvātajos pasākumos tiek paredzēts pilnveidot normatīvo regulējumu, kas ierobežo izglītojamo skaitu, ko var integrēt vienā kohortā (pirmsskolas grupā, klasē, utt.). Vadoties no iekļaušanas pieredzes aicinām ņemt vērā, ka iekļaušanas aspekti ir ļoti individualizēti, vērtējami personu līmenī, tāpēc ne vienmēr juridiskais risinājums nodrošina personas labāko interešu ievērošanu. Piemēram, ja izglītības iestādē ir tikai divi izglītojamie ar speciālām vajadzībām, iespējams, to integrācija vienā kohortā ir sociāli veiksmīgāks risinājums nekā iekļaušana atsevišķās kohortās. Šī piemēra kontekstā aicinām vērtēt nepieciešamību ieviest pastiprinātu regulējumu nacionālā mērogā un tam līdzi nākošo birokrātiju. Iespējams, rīcībpolitikas mērķus var kvalitatīvāk sasniegt, nosakot lēmumu autonomiju izglītības iestādēm un valsts mērogā stiprinot atbalsta funkciju šādu lēmumu pieņemšanas procesā. 

-