Atzinums

Lūdzam papildināt MK noteikumu projektu, norādot kārtību, kā tiks paziņots par projektu iesniegumu atlasi.

-

Lūdzam skaidri definēt, vai un kādos gadījumos rādītāji sasniedzami gan projekta iesniedzējam, gan tā sadarbības partneriem, ņemot vērā situācijas, kad, piemēram, tikai viena no iesaistītajām pusēm īsteno konkrēto funkciju vai pakalpojumu, uz ko ir vērsts viedais risinājums, līdz ar to ar funkciju vai pakalpojumu panāktais ietaupījums pārējām pusēm nav sasniedzams. Lūdzam atbilstoši precizēt arī pārējos noteikumu punktus, kur minēta rādītāju sasniegšana, un anotāciju.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt iespējamos nacionālā finansējuma veidus, ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs var būt arī pašvaldības kapitālsabiedrība, kas varētu projektu finansēt, piemēram, no aizņēmuma vai saimnieciskās darbības ienākumiem. Vēršam uzmanību, ka projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika pieļauj arī citus projekta iesniedzēja vai partnera finanšu līdzekļus, attiecīgi nepieciešams šo informāciju saskaņot. 

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 1.3.apakšpunktu un 16.punkta ievadu šādā redakcijā “pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums”, ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros nav paredzēts elastības finansējums.
Vienlaikus, informācijas izsekojamībai, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, kura  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (Programma) 5.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” pasākuma ietvaros tiks noteikts elastības finansējums, lai prioritātes un fonda līmenī būtu iespējams nodrošināt Programmā noteikto elastības finansējuma apjomu.
 

-

Lūdzam pārskatīt projektā lietoto terminu “Finansējuma saņēmējs” un “projekta iesniedzējs” konsekvenci. Šobrīd anotācijā sadaļā Cita informācija ir skaidrots, ka Finansējuma saņēmējs būs tie subjekti, kas projekta teksta 23.punktā dēvēti par projekta iesniedzējiem. No paša noteikumu teksta nav īsti saprotams, kādi konkrētie pienākumi un tiesības ir šiem subjektiem, kāda ir atšķirība to statusā. Tādēļ nepieciešams vai nu precizēt noteikumu tekstu, vai papildināt anotāciju ar skaidrojumu par “projektu iesniedzēju”, lai būtu saprotamas atšķirības starp šiem subjektiem. 

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 25.punktu, norādot, ka starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri tiks noslēgts sadarbības līgums saskaņā ar normatīviem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā (noteikumu projekts ir saskaņošanas procesā).

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 26.punkta redakciju, jo šobrīd nav skaidrs normas mērķis, tvērums un juridiskā slodze.
Proti, šobrīd varētu secināt, ka jebkurš iepirkums projekta ietvaros ir jāveic kā inovatīvu risinājumu iepirkums. Tāpat nav skaidrs, kāda ir juridiskā slodze normā ietvertajam nosacījumam par būvdarbu iepirkuma veikšanu – jebkurā gadījumā, ja projekta ietvaros ir nepieciešami būvdarbi, tad to realizēšanai ir veicams būvdarbu iepirkums atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam, tāpat kā jebkuras citas preces vai pakalpojuma nepieciešamības gadījumā projekta ietvaros ir veicams iepirkums atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam.
Papildus lūdzam šo noteikumu projekta normu izvērtēt kontekstā ar noteikumu projekta 48. un 49.punktu, pēc iespējas tos apvienojot un veidojot vienu normu, kas paredzētu skaidrus noteikumus attiecībā uz projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem, bet lieki nedublētu publisko iepirkumu regulējumā jau noteikto.
Tāpat, ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz iespēju piesaistīt projekta īstenošanas sadarbības partnerus, lūdzam izvērtēt, vai normas tvērums nebūtu attiecināms arī uz sadarbības partneru veiktiem iepirkumiem.
 

-

Informācija neatbilst 50. punktam, kur minētas tikai iesniedzēja un partnera īpašumtiesības, t.i., nav pieļautas turējuma tiesības, lūdzam saskaņot.

-

Lūdzam izvērtēt vienkāršoto izmaksu iespējami plašāku piemērošanu arī citām izmaksu pozīcijām. Ja piemērot vienkāršotās izmaksas papildus jau paredzētajam nav iespējams, lūdzam sniegt argumentētu pamatojumu anotācijā, ņemot vērā, ka vienkāršoto izmaksu izvērtējumā “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā” attiecīgās investīcijas novērtējumā ir norādīts, ka ir iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas.

-

Lūdzam skaidrot, vai nosacījums MK noteikumu projekta 34.1.apakšpunktā  attiecībā uz projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām tiek izpildīts saskaņā ar Vadošās iestādes vadlīniju Nr.1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" 10.2.apakšpunktā noteikto. Attiecīgi minēto Vadlīniju 10.2.apakšpunktā noteikts šādi: "Projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvprojekta tehniskā projekta vai skiču projekta stadijā izmaksas, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas kopā ir attiecināmas līdz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu (t.sk. veicot grozījumus)". Vienlaikus minēto Vadlīniju 32.atsauce nosaka, ka atsevišķos, pamatotos gadījumos pieļaujams specifiskā atbalsta mērķa Ministru kabineta noteikumos noteikt citu slieksni jeb likmi, attiecīgajai atbildīgajai iestādei pamatojot šādu nepieciešamību (t.sk. vienkāršoto izmaksu izmantošanas gadījumā). Šādā gadījumā Ministru kabineta noteikumu anotācijā skaidro izņēmuma nepieciešamību, kur ar datiem pierāda minētā sliekšņa jeb likmes palielinājumu, t.sk. attiecībā uz projekta mērķa sasniegšanu.

-

Lūdzam pamatot MK noteikumu projekta 34.9.apakšpunktā noteiktās likmes apmēru, to saskaņojot ar vadošo iestādi un papildinot anotācijas aprakstu. Papildus lūdzam anotācijā sniegt informāciju, vai izmaksas ir skaidri nodalāmas un nepastāv izmaksu un funkciju pārklāšanās ar likmē iekļaujamām izmaksām un izmaksām, kas tiks attiecinātas kā faktiskās par citām darbībām, kā arī lūdzam precizēt teikuma beigas šādā redakcijā "tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas" (t.sk. arī anotācijā).

-

Lūdzam MK noteikumu projekta 34.9.apakšpunktā precizēt atsauci uz ES fondu 2021. - 2027.gada plānošanas periodam saistošo normatīvo regulējumu - Regulas Nr. 2021/1060 55.panta 1.punktu (t.sk. arī anotācijā).

-

Anotācijas sadaļā "Finansējums" norādīts: ".....Vienlaikus, ja projektā netiek paredzētas projekta īstenošanas personāla, kas veic viedā risinājum izstrādi, izmaksas, tad projekta vadības personāla izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi piecu procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas......"  Noteikumos nav iekļauts šāds risinājums projekta vadības personāla izmaksu iekļaušanai attiecināmajās izmaksās. Lūdzam salāgot dokumentāciju.

-

Lūdzam svītrot MK noteikumu projekta 36.punktu. Vēršam uzmanību, ka piemērojot vienoto personāla atlīdzības likmi, nav nepieciešams noteikt ierobežojumus attiecībā uz daļlaika apmēru.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Vadošās iestādes vadlīniju Nr.1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" 12.2.apakšpunktu katrā specifiskajā atbalsta mērķī (SAM) minētais procentuālais apmērs ir jāizvērtē individuāli, atkarībā no tā, cik apjomīgus un sarežģītus projektus paredzēts īstenot attiecīgajā SAM, taču tas kopumā nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējo tiešo attiecināmo izmaksu summas. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam anotācijā iekļaut pamatojumu, kāpēc konkrētajā SAM nosaka procentuālo neparedzēto izdevumu tieši tādā apmērā, nepieciešamības gadījumā to pārvērtējot.

-

Lūdzam MK noteikumu projekta 39.punktā norādīt, no kādiem līdzekļiem tiks finansētas izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas.

-

Lūdzam MK noteikumu projekta 42.punktā norādīt, kāda ir avansa maksājumu un starpposma maksājumu kopsumma, ņemot vērā, ka paredzēti vairāki avansa maksājumi.

-

Nav iekļauts princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā", lai gan saskaņā ar anotāciju pasākumam uz to ir netieša pozitīva ietekme, lūdzam papildināt. Vienlaikus lūdzam precizēt vai skaidrot anotācijā, kādi dati būtu uzkrājami pārējiem horizontālajiem principiem, izņemot "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana".

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 48.punktu, aptverot potenciāli jebkuru projekta ietvarā veicamu iepirkumu (šobrīd tikai preču un pakalpojumu iegāde), proti, publisko iepirkumu regulējums ir attiecināms uz jebkuru publiska būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līguma noslēgšanu.
Papildus lūdzam vērtēt iespēju apvienot noteikumu projekta 26., 48., 49.punktu un veidot vienu normu, kas paredzētu skaidrus noteikumus attiecībā uz projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem, bet lieki nedublētu publisko iepirkumu regulējumā jau noteikto.
Tāpat, ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz iespēju piesaistīt projekta īstenošanas sadarbības partnerus, lūdzam izvērtēt, vai normas tvērums nebūtu attiecināms arī uz sadarbības partneru veiktiem iepirkumiem.
 

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 49.punkta redakciju, jo nav saprotams normā minētais “(..) un vides un informācijas pieejamību – sociāli atbildīgs publiskais iepirkums. ”
Tāpat nav skaidrs, kādēļ norma šobrīd tiek attiecināta tikai uz preču un pakalpojumu iepirkumiem, bet netiek attiecināta uz būvdarbu iepirkumiem.
Papildus lūdzam vērtēt iespēju apvienot noteikumu projekta 26., 48., 49.punktu un veidot vienu normu, kas paredzētu skaidrus noteikumus attiecībā uz projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem, bet lieki nedublētu publisko iepirkumu regulējumā jau noteikto (zaļā publiskā iepirkuma veikšana atsevišķās preču, pakalpojumu grupās jau šobrīd ir obligāta atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam).
Tāpat, ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz iespēju piesaistīt projekta īstenošanas sadarbības partnerus, lūdzam izvērtēt, vai normas tvērums nebūtu attiecināms arī uz sadarbības partneru veiktiem iepirkumiem.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 52.punktā saiklis “vai” pirms vārdiem “iepirkumu līgumā” nebūtu aizvietojams ar saikli “un”.
Papildus vēršam uzmanību, ka  intelektuālā īpašuma tiesību piederību nenosaka no publisko iepirkumu regulējuma izrietoši nosacījumi, bet to piederības noteikšana ir pasūtītāja izlemšanas jautājums. Informācija par intelektuālā īpašuma tiesību piederību un attiecīgi saistītajiem jautājumiem var tikt iekļauta gan tehniskajās specifikācijās, gan iepirkuma līgumā.
 

-

Saskaņā ar MK noteikumu projekta 50.2.apakšpunktu pasākuma ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā var veikt MK noteikumu projekta 24.punktā minētā sadarbības partnera īpašumā (par sadarbības partneri var piesaistīt pašvaldību, pašvaldības izveidotu iestādi, plānošanas reģionu, pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi).
Vienlaikus atbilstoši anotācijas 1.3.apakšsadaļā "Prasības projekta iesniedzējiem" (anotācijas 7.lpp.) norādītajam projekta iesniegumam pievieno dokumentāciju, kas apliecina sadarbības partnera valdījuma vai turējuma tiesības uz nekustamo īpašumu, intelektuālo īpašumu vai cita veida īpašumu, kurā plānots īstenot projekta darbības (ja attiecināms un, ja informācija par minētajām tiesībām nav pieejama publiskajos reģistros).
Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu īpašumtiesība, valdījums, turējums ir atšķirīgi jēdzieni. Ņemot vērā minēto starp noteikumu projektā paredzēto un anotācijā norādīto veidojas pretruna.
Lūdzam precizēt noteikumu projektu un/vai anotāciju.

Papildus lūdzam MK noteikuma projekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu, ko sevī ietver īpašuma (nekustamā īpašuma) turējuma tiesības.
Ņemot vērā noteikumu projekta 51.punktā noteikto, ka īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam un īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatās (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatās), secināms, ka minētais ir attiecināms tieši uz nekustamo īpašumu.
Vēršam uzmanību, ka līdzīga satura Ministru kabineta noteikumos ir ietverts nosacījums, ka projekta iesniedzējs ir persona, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas objekts un ka objekti, kuros plānotas investīcijas, atrodas projekta iesniedzēja īpašumā, turējumā vai valdījumā (piemēram, Ministru kabineta 2020.gada 10.marta noteikumi Nr.130 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" īstenošanas noteikumi" 15.un 32.punkts). Ņemot vērā minēto lūdzam izvērtēt, vai nebūtu precizējams MK noteikumu projekta 32., 50.un 51.punkts.

 

-

Saskaņā ar MK noteikumu projekta 52.punktu intelektuālā īpašuma tiesības uz šo MK noteikumu projekta 9.punktā minēto viedo risinājumu pieder finansējuma saņēmējam.
Vienlaikus anotācijas 1.3.apakšsadaļā "Prasības projekta iesniedzējiem" (anotācijas 8.lpp.) norādīts, ka intelektuālā īpašuma turētāja un lietošanas tiesības, tai skaitā autortiesības un rūpnieciskā īpašuma tiesības, projekta iesniedzējs izvērtē jau vajadzības noteikšanas (projekta idejas koncepta sagatavošanas posmā) un iepirkuma plānošanas posmā, sadarbības līgumā (ja attiecināms) un tehniskajā specifikācijā nosakot intelektuālā īpašuma turējuma un lietojuma tiesību nosacījumus atbilstoši tālāk anotācijā uzskaitītos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, un izvērtējot intelektuālā īpašuma veidu, projekta iesniedzēja riskus, ieguvumus un zaudējumus sabiedrībai kopumā, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību samērīgumu ar projekta iesniedzēja interesi iegūt tās savā īpašumā, ņemot vērā nākotnes vajadzības pēc projekta ietvaros attīstītā inovatīvā risinājuma pielāgošanas, mainīšanas vai tā ekspluatācijas uzticēšanas citam pasūtītājam.
No anotācijā norādītās informācijas var secināt, ka projekta iesniedzējs projekta sagatavošanas posmā var arī izvēlēties intelektuālo īpašumu neiegūt savā īpašumā un tādējādi veidojas pretruna ar noteikumu projekta 52.punktā noteikto.
Lūdzam papildināt anotāciju ar detalizētāku skaidrojumu par projekta ietvaros radītā intelektuālā īpašuma īpašumtiesībām un/vai salāgot noteikumu projektā un anotācijā norādīto informāciju.
Papildus vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja projekta īstenošanas rezultātā tiks radīts publiskas personas (t.sk. pašvaldības) intelektuālais īpašums, attiecīgajai publiskajai personai ir saistošs normatīvais regulējums, kas regulē rīcību ar publiskas personas mantu (Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, Publiskas personas mantas atsavināšanas likums) un speciālais regulējums, ja tāds ir.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par pasākuma ietekmi uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (Programm) 5.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" ietvaros sasniedzamo iznākuma rādītāju "Atbalstītas vismaz piecas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas", lai nodrošinātu līdzīgu pieeju ar Programmas 5.1.1.2.pasākuma “Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana” anotācijā norādīto informāciju.



 

-

Norādīts, ka "Attiecībā uz NBK principa kritēriju “pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu”, plānots atbalstīt projektus, kuros finansējuma saņēmējs nodrošina Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punkta prasību ievērošanu, un projekta iesniedzējs ir pievienojis apliecinājumu, ka vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem", taču kritēriju piemērošanas metodikā minētās prasības nav ietvertas. Aicinām precizēt anotāciju un/ vai kritēriju piemērošanas metodiku.

-

Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" aprakstā iekļauti 6 kritēriji, kuriem projektam jāatbilst, taču uzskaitītie principi pēc satura ir ļoti dažādi, piemēram, ūdens resursu izmantosana un bioloģiskā daudzveidība. Lūdzam precizēt, vai projektiem jāatbilst visiem minētajiem kritērijiem un vai tas ir praktiski iespējams, ņemot vērā, ka viedais risinājums būs vērsts uz konkrētu pašvaldības funkciju, pakalpojumu nevis vides aizsardzību kopumā.

-

Lūdzam papildināt teikumu "5.1.1.4. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti  plānošanas reģionu attīstības programmās un pašvaldību attīstības programmās paredzētie projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās" ar piebildi par izturētu priekšatlasi, jo pasākumā netiks atbalstīti visi projekti, kas ir attīstības programmās.
 

-

Lūdzam skaidrot, vai un kā pakalpojuma izmaksu samazinājuma sasniegšanā tiks ievērtēta inflācija, piemēram, situācijā, kad samazinājums faktiski ir noticis, taču inflācijas dēļ pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu ir tādas pašas vai samazinātas, taču nesasniedz minimālo 10% samazinājumu?

-

Lai aģentūra varētu pārliecināties par korektu plānotā rādītāja aprēķinu uz vienu klientu atbilstoši anotācijā minētajai formulai, lūdzam paredzēt informācijas un pamatojošo dokumentu iesniegšanu ne tikai attiecībā uz pakalpojuma izmaksām vai enerģijas patēriņu, bet arī pakalpojuma klientu skaitu.

-

Norādīts, ka augstāks vērtējums tiks piešķirts projektiem, kuros "tiek plānota vai notiek sadarbība ar vairākām pašvaldībām plānošanas reģiona ietvaros vai ārpus plānošanas reģiona" - lūdzam norādīt konkrētākus sadarbības parametrus, jo sadarbība kopumā visticamāk notiek visām pašvaldībām, taču, vērtējot projektu idejas un piešķirot tām augstāku vērtējumu, būtiska ir tieši uz projektiem attiecināmā sadarbība. Piemēram, "tiek plānota vai notiek sadarbība uz projektu attiecināmo funkciju vai pakalpojumu īstenošanā ar vairākām pašvaldībām plānošanas reģiona ietvaros vai ārpus plānošanas reģiona".

-

Viens no piemēriem pakalpojumu izmaksu samazinājuma pamatojošajiem dokumentiem ir cenrādis - lūdzam to dzēst no piemēriem, jo cenrādis tieši neatspoguļo un nepamato izmaksas, kas rodas pašvaldībai, pakalpojumu sniedzot, bet gan izmaksas, kas rodas pakalpojuma saņēmējam.

-

Lūdzam sniegt skaidru, strukturētu informāciju, kādi projektu aspekti tiks vērtēti priekšatlases posmā, t.sk. vai visu vērtējumu veic VARAM vai arī plānošanas reģioni (iekļauts teikums "Attiecībā uz kvalitātes kritērijiem VARAM aicinās plānošanas reģionus, izvērtējot ne mazāk kā trīs projektu idejas, augstāku vērtējumu piešķirt projektu ideju konceptiem, kuros (..), kas liecina, ka vērtēšanu veiks plānošanas reģioni, lai gan iepriekš rindkopā atrunāta VARAM priekšatlase), kā arī vai visi jau pieminētie aspekti tiešām ir izvērtējami priekšatlases posmā (piemēram, vai projekta idejas stadijā bez atbilstošas detalizācijas jau būs iespējams saņemt Latvijas Zinātnes padomes atzinumu).

-

Minēts "viedā risinājuma ieviešana enerģētikas jomā paredz tādu risinājumu attīstīšanu un ieviešanu, kas atbilstoši viedā risinājuma definīcijai, līdz 2023. gada 1. janvārim nav ieviesti vai piemēroti Latvijā pašvaldību darbības jomā konkrētajā pašvaldībā, kura ir projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris", taču MK noteikumu 9. punktā ietvertā definīcija paredz, ka viedais risinājums nav ieviests nevienā pašvaldībā Latvijā, t.sk. neizdalot enerģētikas jomu. Lūdzam precizēt, vai visās jomās plānotajam risinājumam ir jābūt unikālam, t.i., neieviestam nevienā pašvaldībā Latvijā.
 

-

Lūdzam anotācijas 1.3.apakšsadaļā un MK noteikumu projektā norādīt precīzus projekta ideju atbilstības kritērijus, lai projekta iesniedzējs būtu informēts, pēc kādiem nosacījumiem tiks izvērtēta projekta iesnieguma idejas atbilstība.

-

Lūdzam papildināt anotāciju un MK noteikumu projektu ar informāciju par projektu ideju priekšatlases procesu, lai nodrošinātu projekta iesniegumu atlases procesa caurspīdīgumu, kā arī lai pārliecinātos, vai ir pietiekami plašs ideju atlases (padomes locekļu) komisijas sastāvs un lielāko balsu īpatsvaru neveido padomes locekļi, kas paši ir pretendenti uz finansējumu. 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas 6.punktā 2026.gadam finansējuma aprēķina formulu, ņemot vērā, ka tajā gadā plānoti kopējie izdevumi 30% apmērā.

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļas ailēs “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” precizēt norādīto informāciju, ņemot vērā šīs sadaļas 6.punktā sniegto informāciju, ka finansējums noteikuma projekta ieviešanai tiek plānots sākot no 2024.gada, kā arī lūdzam 2.1.apakšpunktā norādīt izdevumu apmēru, kas tiks finansēts no ERAF finansējuma, lai attiecīgi veidotos korekta finansiālā ietekme tikai uz pašvaldību budžetu.

-

Ierosinām vārdu "rezultātus" precizēt uz "rādītājus", ņemot vērā, ka turpmāk MKN tekstā tie tiek saukti par rādītājiem.

-

Lūdzam MK noteikumu projektā izdalīt kā atsevišķu punktu MK noteikumu projekta 12.punkta teikumus "Šo noteikumu 11. punktā noteikto rādītāju vērtības sasniegšanas progresu uzrauga atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Ja finansējuma saņēmējs projekta rezultāta rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta rezultāta rādītāja izpildes kontroli neveic.", kas paredz uzdevumus atbildīgai iestādei un sadarbības iestādei.

-

Lūdzam precizēt 12.punkta trešājā teikumā:
- ja ir domāti abi 11.punktā minētie rādītāji, svītrot vārdu "rezultāta";
- ja ir domāts tikai 11.2.apakšpunktā minētais rādītājs, precizēt šādā redakcijā "nacionālais rezultāta rādītājs".

-

Noteikumi paredz ļoti atšķirīgu iespējamo termiņu, par kuru noteikt pakalpojuma izmaksu vai enerģijas patēriņa sākuma vērtību - kalendāra gada vērtību vai perioda līdz trīs gadiem pirms projekta iesnieguma iesniegšanas (tātad iespējams izvēlēties jebkuru periodu intervālā no nulles līdz trim gadiem), vienlaikus saskaņā ar anotāciju efektivitāte jeb ERAF finansējuma apmērs pret plānoto samazinājumu (kura aprēķins atkarīgs arī no sākuma vērtības) ir viens no kritērijiem projektu ideju priekšatlasei. Tā kā pasākums kopumā neierobežo to, cik dažādām funkcijām/ pakalpojumiem ieviešami viedie risinājumi, kā arī pašu viedo risinājumu saturu, aicinām vismaz sākuma vērtības noteikšanas periodu noteikt visiem vienādu, lai katrā no projektu idejām netiek piemeklēts sākuma vērtības periods, kas nodrošina iespējami lielāko samazinājumu, un projektu idejas ir objektīvāk salīdzināmas.

-

Lūdzam svītrot MK noteikumu projekta 19.punktā vārdu "iesnieguma", ņemot vērā, ka attiecināmo izmaksu apmērs tiek noteikts projektam.

-

Lūdzam precizēt punkta redakciju "kopīgajā sadarbības projekta iesniegumā" vietā atstājot "projekta iesniegumā".

-

Ja tiek minēts, atbilstoši kādiem nosacījumiem jāsagatavo projekta iesniegums, aicinām pieminēt arī atlases nolikumu.

Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši šajos noteikumos un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

Lūdzam papildināt, ka ne tikai jānorāda informācija projekta iesniegumā, bet arī jāpievieno to pamatojošie dokumenti.

Projekta iesniegumā norāda pašvaldības un šo noteikumu 24.1., 24.2. un 24.4. apakšpunktā minēto sadarbības partneru (ja attiecināms) sniegto pakalpojumu izmaksu samazinājumu (euro) uz vienu klientu vai enerģijas patēriņa samazinājumu (megavatstundās), kuru paredzēts sasniegt projekta īstenošanas rezultātā, un projekta iesnieguma pielikumā pievieno samazinājumu pamatojošus dokumentus un aprēķinu.

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta  29.punktu ar vārdu "iesniegumā" pēc vārda "projekta", ņemot vērā, ka projekts ir tad, kad sadarbības iestāde ir pieņēmusi lēmumu un apstiprinājusi projekta iesniegumu.

-

Lūdzam izvērtēt, vai punkts ir lietderīgs, ņemot vērā, ka atlase plānota ierobežota, t.i., vispār tiks uzaicināti tikai iepriekš definēti iesniedzēji un to projekti.

-

Lūdzam izvērtēt, vai attiecināmajās izmaksās nebūtu iekļaujama arī energosertifikātu izstrāde, lai projektos, kuros plānots enerģijas patēriņa samazinājums, būtu iespējams objektīvi plānot un uzraudzīt sasniedzamās vērtības.

-

Lūdzam izvērstāk anotācijā skaidrot MK noteikumu projekta 34.6.apakšpunktā noteikto izmaksu pozīciju ierobežojumus, tādejādi nodrošinot skaidru un nepārprotamu informācijas izsekojamību attiecīgu ierobežojumu noteikšanai.
 

-

Anotācijā attiecībā uz jaunu produktu programmatūras jomā ir minētas ļoti konkrētas prasības, kam jāizpildās, lai programmatūra tiktu uzskatīta par jaunu un līdz ar to viedu risinājumu noteikumu izpratnē, taču attiecināmo izmaksu uzskaitījumā nav piebildes par atbilstību jauna produkta programmatūras jomā definīcijai. Lūdzam skaidrot, vai un kādas prasības tiek izvirzītas programmatūrai, lai to iekļautu attiecināmajās izmaksās, kā arī vai šo prasību izvērtēšana ir Latvijas Zinātnes padomes vai citas iesaistītās puses kompetencē.

-

Lūdzam precizēt  MK noteikumu projekta 34.9.apakšpunktā norādīto Eiropas Komisijas regulu, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas regula Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 attiecās uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas periodu.

-

Aicinām papildināt redakciju, norādot, ka neparedzētie izdevumi ir attiecināmi, nepārsniedzot (..), jo tie nav iekļauti attiecināmo izmaksu uzskaitījumā, bet 37. punkta redakcija nosaka tikai neparedzēto izdevumu limitu, no kā nav viennozīmīgi nolasāms, ka tās ir attiecināmas izmaksas.

-

Vēršam uzmanību uz Vadlīniju Nr.1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" 19.1.apakšpunktā noteikto, proti, ka saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 64.panta 1.punkta c) apakšpunktu pievienotais vērtības nodoklis (turpmāk- PVN) ir attiecināms šādos gadījumos:
1) Projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. EUR (ieskaitot PVN). Savukārt gadījumos, kad finansējuma saņēmējs ir valsts atbalsta (t.sk. de minimis) saņēmējs PVN tiešajām attiecināmajām izmaksām var tikt attiecināms tikai tādā gadījumā, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā;
2) Projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 milj. EUR (ieskaitot PVN), ja tas nav atgūstams saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem PVN jomā;
3) Gala saņēmēju veiktas investīcijas Finanšu instrumentu kontekstā.

Ņemot vērā augstāk minēto, aicinām izvērtēt, vai MK noteikumu projekta 38.punkta redakcija nebūtu precizējama, piemēram, šādi: Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 64.panta 1.punkta c)apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.

-

Lūdzam izvērtēt, vai projektu īstenošanai būtu nosakāms īsāks termiņš nekā pasākumam, ņemot vērā, ka pasākuma rādītāju sasniegšana ir iespējama divu gadu laikā pēc noslēguma maksājuma, savukārt noslēguma maksājuma iesniegšana, izskatīšana un veikšana var notikt vēl vairākus mēnešus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

-

Lūdzam precīzi un nepārprotami norādīt, kādi dati par projekta ietekmi ir jāuzkrāj finansējuma saņēmējam, jo no piedāvātās punkta redakcijas un anotācijas tas nav viennozīmīgi saprotams.

-

Lūdzam izvērtēt, vai tiešām iekļaujami tikai minētie divi rādītāji, jo pēc satura varētu būt attiecināmi arī, piemēram, "Digitālo pakalpojumu vai programmu skaits, kur ir veikta informācijas pielāgošana specifisko lietotāju grupām (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem)", "Uz tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītu izveidoto pakalpojumu skaits, tostarp mobilās lietotnes, kas atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām un uzlabo piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem" un "Veiktā vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma rezultāts, atbilstoši LM izstrādātajai metodikai un pašnovērtējumā iegūtais punktu skaits".

-

Lūdzam izvērtēt vai aktuālās informācijas ievietošanu Finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē nepieciešams paredzēt tik bieži.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 47.punktu aiz vārdiem "finansējuma saņēnējs" šādā redakcijā "nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. pantu un 50. pantu un Kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām."

47. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. pantu un 50. pantu un Kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Aicinām izvērtēt iespēju papildināt anotāciju ar informāciju, vai MK noteikumu projektā definētās atblastāmās darbības un pasākumā īstenotie projekti veicinās Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam noteikto mērķu sasniegšanu, ņemot vērā, ka no šobrīd norādītās informācijas anotācijā tas nav viennozīmīgi izsekojams.  

 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par biedrību, nodibinājumu, nevalstisko organizāciju iesaisti MK noteikumu projekta izstrādē, ņemot vērā, Ministru Prezidenta 2021.gada 7.septembra rezolūcijā Nr. 2021-1.1.1./50-50 noteikto “Izstrādājot specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieviešanas nosacījumus Eiropas Savienības fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda atbalsta saņemšanai institūcijas atbildībā esošajās jomās, lūdzu jēgpilni iesaistīt attiecīgajā jomā strādājošās biedrības un nodibinājumus. Pēc specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieviešanas nosacījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, lūdzu sagatavot un sniegt informāciju par sabiedrības pārstāvju iesaisti normatīvā regulējuma izstrādē Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātam (uz e-pastu: nvo@mk.gov.lv)”.

 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par finansējuma sadalījumu pa intervences kodiem.
 

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt anotāciju ar informāciju par plānoto investīciju atbilstību Jaunajai Eiropas Bauhaus[1] iniciatīvai, ņemot vērā, ka pasākuma ieviešanā plānoti būvniecības risinājumi, vienlaikus nodrošinot informācijas izsekojoamību. 


[1] https://europa.eu/new-european-bauhaus/index_en

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, ka netiks atbalstītas pabeigtas darbības, ņemot vērā MK noteikumu projekta 41.punktā noteikto, ka projektu izmaksas ir attiecināms no 2021.gada 1.janvāra.
 

-

Lūdzam precizēt, vai prasība "darbības netiek plānotas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajām prasībām" tiek vērtēta, konstatējot, vai projekts netiek īstenots īpaši aizsargājamā dabas teritorijā kopumā vai ir papildus jāizvērtē arī palīgteikumā minētā prasība (ja ir - no kādiem informācijas avotiem šo iespējams secināt)? Palīgteikums iekļauts arī vērtēšanas kritērijā Nr.2.10., bet piemērošanas skaidrojums satur vērtēšanu tikai griezumā, vai konkrētā teritorija ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. Vienlaikus likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām paredz arī tādas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas, kas neskar dzīvotnes un sugu aizsardzību, piemēram, dabas parkus (teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai).

-

Aicinām precizēt teikuma daļu "Pēc projektu ideju priekšatlases sadarbības iestāde aicinās tos projektu iesniedzējus, kuri tiks paredzēti plānošanas reģionu attīstības programmās un kuri būs saņēmuši pozitīvu VARAM atzinumu", norādot kur tiks fiksēts projektu ideju un iesniedzēju saraksts, kurus sadarbības iestādei aicināt iesniegt projektu iesniegumus.

-

Lūdzam precizēt teikuma daļu "vērtējot enerģijas gada patēriņu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas", norādot "vērtējot enerģijas gada patēriņu projekta īstenošanas jomā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas", lai būtu viennozīmīgi saprotams, ka netiek vērtēts iestādes kopējais enerģijas patēriņš, ja viedais risinājums ir vērsts tikai uz atsevišķu funkciju vai pakalpojumu. Atbilstošu precizējumu veikt arī citur, kur pieminēts enerģijas patēriņš kopumā.

-

Anotācijā minēta problēma, ka "pašvaldības Latvijā nevērtē iedzīvotāju pieprasījumu pēc to pakalpojumiem, nepilnīgi uzskaita pakalpojumu izmaksas un tās neanalizē, nenosaka pakalpojumu sniegšanas rezultatīvos rādītājus un nevērtē pakalpojumu sniegšanas rezultātus", t.i. problēma galvenokārt saistīta ar datu analīzi. Tālāk ir sniegti pieci viedo risinājumu piemēri, no kuriem tikai pirmais paredz dažādu rādītāju monitoringu un datu pieejamību. Aicinām papildināt problēmas aprakstu vai viedo risinājumu piemērus, nodrošinot, ka starp tiem ir skaidra sasaiste, t.i., iespējamie viedie risinājumi tiešām risinās konstatēto problēmu.

-

Lūdzam anotācijas 1.3.apakšsadaļā precizēt Eiropas Komisijas regulu, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas regula Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecās uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas periodu.

-

Lūdzam anotācijas 1.3.apakšsadaļā norādīt IKP un SEG atšifrējumu, ņemot vērā, ka tas netika norādīts iepriekš tekstā.

-

Lūdzam anotācijas 1.3.apakšsadaļas apakšnodaļas "Prasības projekta iesniedzējam" priekšpēdējā rindkopā svītrot atsauci uz MK 2005.gada 11.oktobra noteikumiem Nr. 764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības" un Ministru kabineta 2021.gada 31.augusta noteikumiem Nr. 597 “Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība”, ņemot vērā, ka tie ir zaudējuši spēku.

-

Aicinām papildināt anotācijas 3.sadaļas punktu “Cita informācija” ar informāciju, ka finansējums projektu īstenošanai attiecībā uz ERAF līdzfinansējuma nodrošināšanu tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
 

-

Ņemot vērā, ka ir jau iestājies 2023.gads, aicinām anotācijas 3.sadaļā kā kārtējo gadu norādīt 2023.gadu.
 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 8.1.4.apakšsadaļu, ņemot vērā anotācijā minēto, ka integrēta teritoriju attīstības stratēģija ir plānošanas reģiona attīstības programma, ko saskaņā ar Teritoriju attīstības plānošanas likumu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam un plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 8.1.5.apakšsadaļu, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam 5.1.1.specifiskajam atbalsta mērķim „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” noteikts iznākuma rādītājs – atbalstītas vismaz piecas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 8.1.6.apakšsadaļu, ņemot vērā anotācijā norādīto, ka noteikumu projekts paredz ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, tādējādi ne tikai uzlabojot pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti, bet arī samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju drošību un veselību.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 8.1.7.apakšsadaļu, ņemot vērā anotācijā minēto, ka projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts neapdraud principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) noteiktos vides principus un atbilst tiem pakārtotajiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 8.1.11.apakšsadaļu, ņemot vērā anotācijā norādīto, ka MK noteikumu projekts paredz ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, tādējādi ne tikai uzlabojot pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti, bet arī samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju drošību un veselību.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 8.1.12.apakšsadaļu, ņemot vērā anotācijā norādīto, ka MK noteikumu projekts paredz ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, tādējādi ne tikai uzlabojot pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti, bet arī samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju drošību un veselību.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 8.1.13.apakšsadaļu, ņemot vērā anotācijā norādīto, ka, ja projektā plānots attīstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus, projekta iesniedzējs nodrošina, ka plānotais risinājums atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

-