Atzinums

Vēršam uzmanību, ka Direktīvā par šo pantu regulējums ir tikai saistībā ar virsūdens un pazemes ūdeņu ieguvi. Arī anotācijas tabulā kā pamatojums grozījumiem ir atsauce uz šo ūdeņu punktu, bet grozījumos attiecīgi tie skarts viss pants un tiek pastiprināta atbildība kopumā par zemes un mežu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu. Varētu būt pieļaujams, ka atbildība tiek pastiprināta saistībā ar aizsargājamām teritorijām, kas arī ir minēts 2.daļā, bet faktiski par aizsargājamām teritorijām ir atsevišķs pants t.i. 114.pants
 

nevirzīt šo papildinājumu

1) lūgums neatstāt plašas interpretācijas iespējas, piemēram "īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamo biotopu iznīcināšanu". Citos pantos ir lietots jēdziens "dzīvotne aizsargājamā teritorijā", kas ir skaidri saprotams - šai teritorijai ir juridisks statuss un nereti arī apsaimniekošanas plāns, tādēļ potenciālais pārkāpums visticamāk būs apzināta rīcība. Savukārt "īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamo biotopu iznīcināšanu" ir interpretājama, ka tās var arī būt teritorijas, kurām nav juridiska aizsardzības stausa, ietilpst "saimnieciskajās" teritorijās, bet pēc sugu aizsardzības plāniem var tikt interpretētas kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes. Piemēram, dzeņu un pūču sugu aizsardzības plānos ir norādītas ļoti plašas Latvijas teritorijas. Līdzīgi ir ar Eiropas nozīmes biotopiem - lai arī nevienā brīdī nav paredzēts piešķirt juridisku aizsardzības statusu visām šīm biotopu platībām, var sanākt situācija, ka pēc Meža likuma drīkst tur veikt mežizstrādi, bet saskaņā ar Kriminālikumā minēto "īpaši aizsargājamo biotopu iznīcināšanu" var tikt piemērots bargs sods. 
2) lūgums šajā likumā vai likumā  “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” skaidri definēt, kas ir būtisks kaitējums vides jomā  attiecībā  uz visiem Krimināllikuma pantiem. Piemēram, ja "par īpaši aizsargājamo augu, sēņu vai ķērpju sugu iegūšanu, turēšanu, pārdošanu, bojāšanu vai iznīcināšanu" var attiecināt uz viena indivīda vai mazas grupas ietekmēšanu, tad kļūt par likumpārkāpēju bez nodoma un sapratnes ir ļoti viegli - saskaņā ar MK noteikumiem tas aptver vairākus simtus sugas, ko lielākais vairums nemāk un nespēj atpazīt dabā. Tas pats ir attiecināms uz aizsargājamām dzīvnieku sugām - lāci vai melno stārķi, protams, ir viegli atpazīt, bet apšaubāms, ka vairums sabiedrības spētu atpazīt kaut daļu no 106 aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām. Vēršam uzmanību, ka arī Direktīvā būtiskuma kritēriji ir izdalīti atsevišķi pa rīcībām, nevis kopā un ar ļoti plašām interpretācijas iespējām.

-

Lūgums skaidri definēt ne tikai būtiskuma kritēriju, bet arī izvērtēt reālās iespējas cilvēkiem nepārkāpt šo likuma pantu, jo, piemēram, "Par invazīvu svešzemju sugu [...] turēšanu"  varētu sodīt ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus dēļ spānijas kailgliemeža invāzijas, bet "transportēšana un izplatīšana" būtu attiecināma uz daudzām stādaudzētavām Latvijā.

-