Atzinums

Anotācijā sniegts šāds skaidrojums: “(..) arī turpmāk tiek saglabāts Sabiedrības integrācijas fondam noteiktais pienākums ne retāk kā reizi gadā pārbaudīt Apliecības saņēmēju atbilstību attiecīgajiem kritērijiem (tostarp, vai personai un tās laulātajam nav pārtrauktas vai atņemtas bērnu aizgādības tiesības; vai persona vai tās laulātais nav reģistrēts parādnieka statusā Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā; par to, vai pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību).
Papildus jānorāda, ka daudzbērnu ģimenes statuss un goda ģimenes statuss nav identiski jēdzieni. Daudzbērnu ģimenes statuss ir šaurāks jēdziens, jo Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē tas paredz, ka personai ir vismaz trīs bērni, ievērojot likumā noteiktos vecuma un izglītības kritērijus.
Savukārt goda ģimenes statuss ir uzlūkojams plašāk. Goda ģimenes statusa piešķiršanā tiek vērtēta ģimene kā kopums, un tajā bērni var tikt skaitīti kopā laulātajiem, neatkarīgi no tā, vai visiem bērniem ir viens bioloģiskais vecāks. Līdz ar to goda ģimenes statusam var kvalificēties arī tādas ģimenes, kurās katram no laulātajiem individuāli nav vismaz trīs bērnu, bet ģimene kopumā atbilst noteiktajiem kritērijiem.
Tādējādi goda ģimenes statuss aptver plašāku ģimeņu loku nekā daudzbērnu ģimeņu statuss un nav reducējams tikai uz daudzbērnu ģimenes definīciju. Šis jēdzienu nošķīrums ir būtisks, lemjot par valsts atbalsta pasākumu subjektu loku. Goda ģimenes statuss ir veidots kā plašāks atbalsta un atzinības mehānisms, kas aptver lielāku ģimeņu loku nekā daudzbērnu ģimenes statuss, un tā piemērošana nedrīkst nepamatoti tikt sašaurināta, pielīdzinot to tikai daudzbērnu ģimenes definīcijai.”
                                                                                                                   
Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta finansējuma iespējas, Satiksmes ministrijas ieskatā būtiski ir rūpīgi izvērtēt atbalsta saņēmēju loku un nodrošināt mērķētu finansējuma izlietojumu. Satiksmes ministrijas ieskatā var pastāvēt gadījumi, kur, piemēram, trīs nepilngadīgu bērnu aprūpi nodrošina četri pieaugušie – divi jaunajā laulībā esošie vecāki un divi bioloģiskie vecāki. Turklāt bioloģiskajiem vecākiem ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus līdz bērna pilngadības sasniegšanai vai kamēr mācās līdz 24 gadu vecumam. Šādi tiek radīta diskriminējošu situāciju attiecībā pret ģimenēm, kur divi pieaugušie aprūpē divus bērnus un par sabiedriskā transporta pakalpojumiem maksā pilnu biļetes cenu par katru ģimenes locekli. Vienlaikus jāņem vērā, ka praksē var pastāvēt arī situācijas, kurās viens no bioloģiskajiem vecākiem nepilda savus uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākumus un uzturlīdzekļi bērnam tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, tādējādi daļēji pārnesot finansiālo slogu uz valsti.
Minētie apstākļi kopumā aktualizē nepieciešamību īpaši rūpīgi izvērtēt valsts atbalsta piešķiršanas kritērijus un adresātu loku, lai ierobežota valsts budžeta finansējuma apstākļos nodrošinātu mērķētu, pamatotu un efektīvu finanšu līdzekļu izlietojumu.
Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā  izvērtēt iespējamos risinājumus atbalsta mērķēšanai, īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad bērnu aprūpē iesaistīti vairāki pieaugušie vai kad atbalsts var tikt piešķirts personām, kuras faktiski nenodrošina bērnu ikdienas aprūpi.
 

-