Atzinums

Nav saprotams, kas tas par sarakstu, vai ar to domāts – prioritāro sporta veidu saraksts? Lūdzam skaidrot anotācijā.

-

Jaunajā redakcijā ir izņemts veterānu sports.
Aicinām papildināt pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:
9) atbalstīt sporta veterānus.

Likumprojektā  nav definēts termins “sporta veterāni”. Aicinām papildināt likumprojekta 1.pantu ar minētā termina skaidrojumu.
 

-

Iebilstam pret likumā noteikto pienākumu pašvaldībām pilnībā finansēt pirmās daļas 6. un 8. punktā noteiktos pasākumus. Jau šobrīd daudzām pašvaldībām ir grūtības finansēt visu autonomu funkciju izpildi, tāpēc šo pienākumu izpildei aicinām nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu.
Aicinām 6. un 8.punktā vārdu “finansēt” aizstāt ar vārdu “līdzfinansēt”.
 

-

Spēkā esošā Sporta likuma 7.panta pirmās daļas 6.punktā ir noteikts, ka Pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīgas: finansēt licencētas sporta izglītības programmas un sporta pasākumus, ko īsteno to administratīvajā teritorijā esošie sporta klubi.
Savukārt (Jaunajā) Sporta likuma 12.panta otrajā daļā ir noteikta viena no pašvaldības kompetencēm sporta jomā, pašvaldība saistošajos noteikumos noteikt kārtību un kritērijus pašvaldības finansējuma piešķiršanai akreditētām privātām sporta izglītības iestādēm savā administratīvajā teritorijā. Likumprojektā būtu atrunājams, vai tā ir pašvaldības tiesība vai pienākums finansēt akreditētās privātās sporta izglītības iestādes pašvaldības administratīvajā teritorijā. Būtu nepieciešams plašāks skaidrojums anotācijā, ņemot vērā to, ka šāda pašvaldības funkcija par finansējuma piešķiršanu akreditētām privātām sporta izglītības iestādēm skar pašvaldības budžetu, bet anotācijā nav atrunāts, no kurienes pašvaldība šo finansējumu saņems.
 

-

Svītrot 12.panta otro daļu. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar 9. apakšpunktu šādā redakcijā “noteiktajā kārtība piešķirt finansējumu akreditētām privātām sporta izglītības iestādēm savā administratīvajā teritorijā”. 
Iebildums: Likumprojekta 12. panta otrās daļas (pirmais teikums) noteiktais imperatīvais raksturs ir pretrunā Pašvaldību likuma 4. pantā noteiktajai kompetencei izglītības un sporta jomā, kā arī Izglītības likuma 12.panta 21 daļā noteiktajam, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt daļēju maksu kā līdzfinansējumu par izglītības ieguvi pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.

Vienlaikus Izglītības likuma 47.1 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka profesionālās ievirzes izglītība ir brīvprātīga un minētā likuma 59. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteikts, ka privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji.
Nosakot pašvaldībām kā obligātu pienākumu finansēt trešo personu dibinātas akreditētas sporta skolas (turpmāk-PIASS), tai tiek radīti iepriekš neprognozējami finanšu izdevumi, kas ierobežo iespējas ilgtermiņā plānot budžeta izdevumu dinamiku. Īpaši aktuāls minētai jautājums ir Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā PIASS skaits  pēdējo 10 gadu laikā no dažām sporta skolām ir pieaudzis līdz 19, tai skaitā 10  īsteno izglītības programmu futbolā un 5 hokejā. Vienlaikus pašvaldībai ir nācies operatīvi risināt atsevišķu PIASS sociāli bezatbildīgu rīcību pret audzēkņiem un pedagogiem. 

Alternatīvi risinājumi:
1)privāto sporta izglītības iestāžu dibinātājam, plānojot pretendēt uz pašvaldības finansiālu atbalstu, noteikta atbildība lēmumu par iestādes dibināšanu vai likvidāciju saskaņot ar attiecīgo pašvaldību, pamatojot attiecīgās izglītības programmas nepieciešamību, ilgtspēju un resursu pietiekamību;
2) paredzēt katram pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajam bērnam un jaunietim fiksētu garantētu līdzmaksājumu par interešu vai profesionālās ievirzes programmas apguvi, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju. 
 

-

Sporta federācijas var izstrādāt sporta interešu izglītības paraugprogrammas, tās var būt saistošas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm (tām, kuras ir federācijas biedri), bet nepiekrītam, ka tās ir saistošas izglītības iestādēm, sporta klubiem un sporta organizācijām, kas īsteno sporta interešu izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā. 
Izglītības iestādēs interešu izglītībā iesaistītie dalībnieki var izvēlēties interešu izglītību konkrētajā sporta veidā apgūt 1 gadu, pēc tam to nomainot ar kādu citu, dalībnieku vecums var būt ļoti dažāds.
 

-

Papildināt terminu sadaļu, precizējot sporta jomā nereti lietotos terminus un tos precīzi definēt un izdalīt, piemēram, sporta veterāns, mazā sporta komanda, tehniskie (iespējams – motorizētie) sporta veidi u.c. Tāpat būtu nepieciešams izdalīt un definēt arī prāta un galda spēles, kas būtu jānodala no “klasiskajiem” individuālajiem un komandu sporta veidiem, kas nosaka ievērojami lielāku fizisko piepūli.

-

Vēršam uzmanību, ka praksē šī norma nedarbojas. 
Ir nepieciešama lielāka sasaiste, lai veidotos studentu sports un duālās karjeras iespējas.
 

-

Piedāvātā redakcija:
2) bērnu un jauniešu sports - regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, nodrošinot bērnu un jauniešu fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu un attīstību, veidojot izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.
 

-

Iekļaut arī Ekonomikas ministriju, kā būtisku nozares atbalsta punktu lielu, starptautisku pasākumu rīkošanai Latvijā.

-

Ieteikums šo nozaru ministriju sadarbību paplašināt arī bērnu un jauniešu sporta virzienā.
Pasaules pieredze norāda, ka daļa sportistu, kas sasnieguši augstvērtīgus rezultātus sportā, ir nākušas no nelabvēlīgas sociālās vides, kas ir bijis stimuls nodarboties ar sportu un gūt panākums. Tāpat sports palīdz socializēties. Tādēļ ir ļoti svarīga informācijas apmaiņa starp šīm nozarēm par gadījumiem, kad ģimenes zemie ienākumi, iespējams, ir šķērslis bērna pilnvērtīgai iesaistei sportā, lai preventīvi reaģētu un sniegtu nepieciešamo atbalstu, palīdzot bērnus iesaistīt sporta programmās ar speciāli apmācītiem pedagogiem.

-

Nepieciešama biežāka atgriezeniskā saite sporta skolām un treneriem gan par OVP rezultātiem, gan traumām, gan iedzimtām vai iegūtām patoloģijām. Kopīgi ar IZM ir jāizstrādā kārtība un vadlīnijas bērniem ar iegūtu 3. vai 4.grupu OVP pārbaudēs, t.i. ko treneris drīkst uzdot izpildīt bērnam, kuram konstatēta, piemēram, skolioze. Nav labākais risinājums bērnu izņemt no treniņa nodarbībām, bet būtu labi veikt nodarbības pēc individuāla plāna. Treneriem nepieciešami uzskates materiāli (algoritms) par darbībām, ko var darīt un kontrindikācijām, jo šobrīd katrs treneris interpretē un rīkojas atbilstoši savai izpratnei.

-

Gramatiska kļūda vārdā “nodrošināšu”, būtu precizējams “nodrošināšanu”.

-

Nepieciešams konkrēti atrunāt izcīnītās vietas, vecuma grupas un pielāgot dažādiem sporta veidiem vai veidot atsauci uz MK noteikumiem “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru”, bet tos noteikti pārskatīt, aktualizēt.

-