Atzinums

Attiecībā uz ziņojuma 3.4. sadaļā minēto privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņa noteikšanu un līdz ar to – sertifikātu dzēšanu, kas, kā pareizi norādīts ziņojumā, skar personu tiesības uz īpašumu, lūdzam veikt un ziņojumā atspoguļot šāda plānotā regulējuma satversmīguma izvērtējumu, vienlaikus izvērtējot arī tam paredzēto termiņu - 2024.gada 31.decembris, ņemot vērā to, ka nav zināms, cik ātrā laikā nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos tiks pieņemti Saeimā, kā arī ņemot vērā, ka ziņojumā paredzēts, ka īpašuma kompensācijas sertifikātu nominālvērtība tomēr būtu atlīdzināma, nepieciešams izvērtēt, vai būs iespējams līdz 2024. gada 31.decembrim pirms attiecīgo sertifikātu dzēšanas veikt visas nepieciešamās darbības, lai konstatētu un fiksētu katrai personai izmaksājamā atlīdzinājuma apmēru.
Ziņojuma IV. daļas "Turpmākās rīcības plāns" 5. punktā paredzēts, ka nepieciešams noteikt, ka "gadījumos, kad persona ir mirusi un sertifikātu konta turētājs nav saņēmis informāciju par sertifikātu mantošanu, sertifikātu kontu turētājam ir tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, ja kopš personas miršanas dienas ir pagājuši ne mazāk kā 10 gadi". Arī attiecībā uz šo risinājumu, līdzīgi kā augstāk minētajam risinājumam – sertifikātu dzēšana, nepieciešams izvērtējums un pamatojums, jo tas var ietekmēt sertifikātu īpašnieka mantinieku īpašuma tiesības. Vienlaikus Tieslietu ministrijas ieskatā nepieciešams ietvert ziņojumā skaidrojumu, kādēļ nepieciešama šāda atsevišķas kārtības noteikšana mirušu personu sertifikātu dzēšanai, ja tiek plānots vienlaikus noteikt vispārīgu privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņu - 2024.gada 31.decembri, kas paredz arī sertifikātu dzēšanu.
 

-

Tieslietu ministrijas ieskatā ziņojumā atsevišķi priekšlikumi, kas paredzēti privatizācijas un zemes izpirkšanas procesa pabeigšanai saprātīgā termiņā, nav pietiekami skaidri aprakstīti, iztrūkst arī to izvērtējums, līdz ar to šobrīd ir kritiski vērtējama to kā iespējamo risinājumu iekļaušana ziņojumā.

Pirmkārt, nav skaidrs, kas tieši domāts ar priekšlikumu ieviest piespiedu mehānismu pirkuma līgumu noslēgšanai un īpašuma tiesību uz privatizētajiem dzīvokļu īpašumiem nostiprināšanai zemesgrāmatā, proti, par kāda veida piespiedu mehānismiem ir runa. Attiecībā uz šo papildus vēršam uzmanību uz to, ka no vienas puses ir atzīts, ka līgumu brīvības principu (personu tiesības brīvi veidot civiltiesiskās attiecības un noslēgt dažādus līgumus) publiskā vara var ierobežot, taču ir būtiski izvērtēt šāda ierobežojuma samērīgumu (šādam ierobežojumam ir jābūt pamatotam ar sabiedriski nozīmīgu mērķu sasniegšanu) un to, vai tiešām realitātē ierobežojums varētu sasniegt noteikto mērķi. Savukārt attiecībā uz īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jau šobrīd Zemesgrāmatu likuma 1. pants nosaka, ka "nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta". Vienlaikus, lai stimulētu īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, Tieslietu ministrija ir virzījusi virkni iniciatīvu gan administratīvā sloga mazināšanas nolūkos, gan pārskatot valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu apmērus. Kā piemēru var minēt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”, kas būtiski samazināja finansiālo slogu īpašuma ieguvējiem, proti, kopš 2021. gada 1. jūlija valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu 1,5% apmērā no īpašuma vērtības. Tāpat ar grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”” tika paredzēts valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu noteikt ne vairāk kā 50 000 euro apmērā. Vienlaikus piebilstams, ka Tieslietu ministrijas ieskatā negatīvu seku noteikšana īpašuma tiesību nenostiprināšanai zemesgrāmatā ir jāvērtē kontekstā ar Satversmē noteiktajām tiesībām uz īpašumu kā šo tiesību ierobežošana. 
Otrkārt, nav arī saprotams, kas domāts ar "alternatīvu mehānismu īpašuma tiesību uz privatizētajiem dzīvokļu īpašumiem nostiprināšanai zemesgrāmatā" vai ar ziņojumā līdzīgu piedāvāto risinājumu, ka jānosaka "alternatīvi tiesiski risinājumi īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā" (3.3. sadaļa "Pasākumi zemes reformas pabeigšanai", ziņojuma 27. lpp.).
 

-

Ziņojuma IV nodaļas "TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNS" 4. punktā norādīts uz nepieciešamību "Paātrināt bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem atjaunot zemes vienību uzmērīšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā." un sniegta norāde uz to, ka minētajam pasākumam jāpiešķir nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi, lai VZD varētu pabeigt zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu personām, kurām valsts noteica šādu tiesību. Jānosaka termiņš vai alternatīvi tiesiski risinājumi īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā personām, kuras zemes īpašumu ir ieguvušas īpašumā zemes reformas ietvaros, kā arī termiņš, līdz kuram zemes pircējam jānoslēdz zemes izpirkuma līgums, paredzot termiņu 2022.-2024. gads, kādā Tieslietu ministrijai sadarbībā ar VZD sagatavojami grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā un likumos, kas regulē zemes reformas procesus. Iesniegt papildus finansējuma pieprasījumu valsts budžetā, lai nodrošinātu zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu personām, kurām likumā noteiktās šādas tiesības.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums" 5.1. apakšpunktu valsts budžeta un finanšu vadības politiku izstrādā un īsteno Finanšu ministrija. Turklāt jautājums par zemes kadastrālās uzmērīšanas termiņu noteikšanu skatāms kopsakarībā ar personas īpašuma atjaunošanas tiesībām un tiesībām uz zemi, ja attiecīgās darbības netiek veiktas noteiktajos termiņos.
Par šo norādījis arī Valsts kontroles Otrais revīzijas departaments savā 2022. gada 25. janvāra laika grafika Tieslietu ministrijas ziņošanai par ieteikumu ieviešanu revīzijā "Vai ir sagaidāms, ka zemes reformas īstenošana noslēgsies tuvākajā laikā?" (revīzijas grafiks Nr. 2.4.1-46/2020 ) Nr. 2.4.1-46/2020/IET/2 nodaļas "Informācijai – priekšlikumi Ministru kabinetam" 2. punktā, nosakot, ka Valsts kontrole aicinās Ministru kabinetu izvērtēt iespēju noteikt termiņus, kādos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir pienākums iesniegt iztrūkstošos dokumentus un veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu, lai varētu tikt pieņemti lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, līdzvērtīgas zemes piešķiršanu un zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, noteikt termiņus, kādos slēdzami zemes izpirkuma (pirkuma) līgumi, paredzot tiesību zaudēšanu pienākumu neizpildes noteiktajā termiņā dēļ, un noteikt termiņus, kādos atbildīgajām institūcijām ir jāpieņem un jānoslēdz attiecīgie lēmumi un līgumi.
Ievērojot minēto, ziņojuma IV nodaļas "TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNS" 4. punkts ir pretrunā Tieslietu ministrijas un VZD noteiktajai kompetencei, kā arī Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta revīzijas "Vai ir sagaidāms, ka zemes reformas īstenošana noslēgsies tuvākajā laikā?" 2022. gada 25. janvāra laika grafikā ietvertajiem uzdevumiem.

Svītrot ziņojuma IV nodaļas "TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNS" 4. punktu.

Ziņojuma II nodaļas "BŪTISKĀKIE SECINĀJUMI" pēdējā rindkopā norādīts, ka "Dalība zemes reformas īstenošanā un tās pabeigšanā ir viena no VZD funkcijām. Līdz ar to problēmjautājumi saistībā ar zemes reformas pabeigšanu būtu risināmi Tieslietu ministrijai sadarbībā ar VZD".
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 20. decembra noteikumu Nr. 971 "Valsts zemes dienesta nolikums" 2.6. apakšpunktā noteikto VZD funkcijās ietilps dalība valsts politikas īstenošanā zemes reformas jomā. No minētā neizriet, ka VZD funkcijās ietilpst zemes reformas pabeigšanas īstenošana.
Tā pat vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta 2022. gada 25. janvāra laika grafika Tieslietu ministrijas ziņošanai par ieteikumu ieviešanu revīzijā "Vai ir sagaidāms, ka zemes reformas īstenošana noslēgsies tuvākajā laikā?" (revīzijas grafiks Nr. 2.4.1-46/2020 ) Nr. 2.4.1-46/2020/IET/2 nodaļas "Informācijai – priekšlikumi Ministru kabinetam" 1. punktu Valsts kontrole konstatējusi, ka, tā kā ārējā normatīvā aktā nav noteikta neviena institūcija, kuras atbildībā ir gādāt par zemes reformas pabeigšanu un nepieciešamo priekšnoteikumu radīšanu zemes reformas pabeigšanai pārskatāmā laika periodā, tad Valsts kontrole aicinās Ministru kabinetu ārējā normatīvajā aktā noteikt atbildīgo institūciju par zemes reformas pabeigšanas plānošanu, īstenošanu un koordināciju.
Ievērojot minēto, ziņojuma II nodaļas "BŪTISKĀKIE SECINĀJUMI" pēdējā rindkopa ir pretrunā ar Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta  revīzijā "Vai ir sagaidāms, ka zemes reformas īstenošana noslēgsies tuvākajā laikā?" 2022. gada 25. janvāra laika grafikā ietvertajiem uzdevumiem.

Svītrot ziņojuma II nodaļas "BŪTISKĀKIE SECINĀJUMI" pēdējo rindkopu.

Lūdzam redakcionāli un tehniski precizēt ziņojuma I nodaļas  "Privatizācijas process: aktuālā situācija" 1.4.2. apakšnodaļas  "Zemes izpirkuma līgumi: aktuālā situācija" 7. rindkopas pēdējo teikumu, aizstājot neprecīzo teikumu "Attiecīgi, ja valsts budžeta dotācija tiktu piešķirta pilnā apmērā, Sarakstā iekļauto zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas darbi tiktu pabeigti 6 gadu laikā, ņemot vērā, ka atsevišķas personas zemei kadastrālo uzmērīšanu veic par saviem līdzekļiem" ar teikumu "Minētais ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms ļautu par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pabeigt sešu gadu laikā.".

Minētais ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms ļautu par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pabeigt sešu gadu laikā.

Lūdzam redakcionāli un tehniski precizēt ziņojuma I nodaļas "Privatizācijas process: aktuālā situācija" 1.4.2. apakšnodaļas "Zemes izpirkuma līgumi: aktuālā situācija" 7. rindkopas trešo teikumu.

Sākot ar 2022. gadu, VZD katru gadu no kopējās valsts budžeta dotācijas zemes kadastrālajai uzmērīšanai novirza aptuveni 0,14 milj. euro, kas ļaus uzmērīt no 160 līdz 170 zemes vienību gadā.

Lūdzam redakcionāli precizēt ziņojuma I nodaļas "Privatizācijas process: aktuālā situācija" 1.4.2. apakšnodaļas "Zemes izpirkuma līgumi: aktuālā situācija" 6. rindkopas otro, trešo un ceturto teikumu, jo ir ietverta nekorekta informācija.
Nepieciešams precizēt, ka VZD sniedza informāciju 2021. gada 26. martā un aizstāt otrajā teikumā vārdus "vairāk kā 10 000 zemes vienībām, kas piešķirti bijušie īpašniekiem vai to mantiniekiem, kuri īpašuma tiesības nav nostiprinājuši zemesgrāmatā" ar vārdiem "vairāk kā 10 000 privātpersonām īpašuma tiesību atjaunošanai piešķirtas un zemesgrāmatā neierakstītas zemes vienības".
Ceturtajā teikumā nepieciešams aizstāt vārdus "Tādejādi aptuveni 7 000 zemes vienībām nav veiktas zemes kadastrālā uzmērīšana, pirms bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki" ar vārdiem "Tādejādi aptuveni 7 000 zemes vienībām ir jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana, pirms bijušais zemes īpašnieks".

Atbilstoši VZD 2021. gada 26. martā sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) ir reģistrētas vairāk kā 10 000 privātpersonām īpašuma tiesību atjaunošanai piešķirtas un zemesgrāmatā neierakstītas zemes vienības. No vairāk kā 10 000 zemes vienībām, tikai aptuveni 1/3 daļai jeb nepilniem 3 000 zemes vienību ir veikta kadastrālā uzmērīšana, t.sk ierādot zemes vienību robežas dabā. Tādejādi aptuveni 7 000 zemes vienībām ir jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana, pirms bijušais zemes īpašnieks varēs vērsties VZD vai attiecīgajā pašvaldībā (pilsētu teritorijās) lēmuma par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu pieņemšanai, vai gadījumā, ja kadastrālajā uzmērīšanā noteiktā zemes platība būs lielāka par to zemes platību, uz kuru atjauno īpašuma tiesības, un tā pārsniegs pieļaujamās nesaistes robežas – lēmuma par šīs zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņemšanai.

Lūdzam redakcionāli precizēt ziņojuma I nodaļas "ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS" 1. sadaļas "Privatizācijas process: aktuālā situācija" otro rindkopu, izsakot to jaunā redakcijā, jo ietverta nekorekta informācija. Nepieciešams precizēt, ka zemes izpirkšanas process tika pabeigts 2011. gada beigās, nevis 2011.gadā.  Pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas procesa posmu uzskaiti nodrošināja VZD, savukārt pilsētās - attiecīgās pašvaldības, nevis "lauku zemes, kas piešķirtas pastāvīgā lietošanā, izpirkšanu organizēja VZD. Savukārt, pilsētas zemes, kas piešķirtas lietošanā, izpirkšanu organizēja attiecīgās pašvaldības zemes komisija."

Zemes izpirkšana faktiski tika pabeigta 2011. gada beigās. Pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas procesa posmu uzskaiti nodrošināja VZD, savukārt pilsētās - attiecīgās pašvaldības.

Lūdzam redakcionāli precizēt informatīvā ziņojuma (turpmāk - ziņojuma) nodaļas "Kopsavilkums" sadaļu "ZEMES REFORMAS PABEIGŠANA", izsakot to jaunā redakcijā, aizstājot:
1) pirmajā teikumā vārdus "Valsts zemes dienestam (turpmāk – VZD) vai attiecīgajā pašvaldībā (pilsētu teritorijās) lēmuma" ar vārdiem "Valsts zemes dienests (turpmāk – VZD) vai attiecīgā pašvaldība (pilsētu teritorijās) pieņemtu lēmumu";
2) otrajā teikumā vārdus "lai būtu iespējams veikt kadastrālās uzmērīšanas darbus zemes vienībām, kuru īpašuma tiesības ir atjaunotas noteiktu kategoriju bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem" ar vārdiem "lai saprātīgā laikā nodrošinātu zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 22. panta pirmajā daļā un likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" 18. panta pirmajā daļā noteiktajam personu lokam";
3) trešajā teikumā vārdus "lēmumi par zemes piešķiršanu īpašumā" ar vārdiem "lēmumi par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu", jo ir ietverta nekorekta informācija.

Bijušie īpašnieki vai to mantinieki neveic zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu, uz kuriem tiem atjaunotas īpašuma tiesības, un lēmuma pieņemšanas ierosināšanu, lai Valsts zemes dienests (turpmāk – VZD) vai attiecīgā pašvaldība (pilsētu teritorijās) pieņemtu lēmumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, vai gadījumā, ja kadastrālajā uzmērīšanā noteiktā zemes platība būs lielāka par to zemes platību, uz kuru atjauno īpašuma tiesības, un tā pārsniegs pieļaujamās nesaistes robežas, lēmumu par šīs zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu.
VZD ilgstoši netiek piešķirts pietiekams finansējums, lai saprātīgā laikā nodrošinātu zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 22. panta pirmajā daļā un likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" 18. panta pirmajā daļā noteiktajam personu lokam.
Ja arī tiek pieņemti lēmumi par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, tad nav noteikts termiņš, līdz kuram zemes pircējam ir jānoslēdz zemes izpirkuma līgums ar Possessor.

No Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3. punkta un ziņojuma IV nodaļas "TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNS" 6. punkta izriet, ka Tieslietu ministrijai sadarbībā ar VZD līdz š.g. 1. augustam izstrādājami grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā un likumos, kas regulē zemes reformas procesus, nosakot termiņu vai alternatīvi tiesiskus risinājumus īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā personām, kuras zemes īpašumu ir ieguvušas īpašumā zemes reformas ietvaros, kā arī termiņu, līdz kuram zemes pircējam jānoslēdz zemes izpirkuma līgums.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta 2022. gada 25. janvāra laika grafiku Tieslietu ministrijas ziņošanai par ieteikumu ieviešanu revīzijā "Vai ir sagaidāms, ka zemes reformas īstenošana noslēgsies tuvākajā laikā?" (revīzijas grafiks Nr. 2.4.1-46/2020 ) Nr. 2.4.1-46/2020/IET/2 2. punktu Valsts kontrole pēc būtības līdzīgu aicinājumu izteiks Ministru kabinetam. Turklāt tādēļ, ka valstī nav noteikta vienota institūcija, kuras atbildībā ir gādāt par zemes reformas pabeigšanu un nepieciešamo priekšnoteikumu radīšanu zemes reformas pabeigšanai pārskatāmā laika periodā.
Ievērojot minēto, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3. punkts ir pretrunā ar Valsts kontroles revīzijā "Vai ir sagaidāms, ka zemes reformas īstenošana noslēgsies tuvākajā laikā?" ieteiktajiem pasākumiem.

Svītrot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3. punktu.

Lūdzam ziņojumā atsevišķās vietās novērst juridiskās neprecizitātes, lai ziņojumā ietvertā informācija būtu skaidrāka. Tieslietu ministrijas ieskatā tās ir sekojošas.

Ziņojuma 1.4.3. sadaļā (16.lpp.) norādīts: "Lai gan zeme kā atsevišķs īpašuma objekts zemesgrāmatā ir ierakstīts uz valsts vārda, pircēji, vienlaicīgi ar savu īpašuma tiesību nostiprināšanu uz zemesgabalu, vēlas pirmreizēji zemesgrāmatā ierakstīt uz zemesgabala esošo apbūvi, kas attiecīgi paildzina saistību izpildi (ēka nav nodota ekspluatācijā, nav veikta kadastrālā uzmērīšana utt.)." Ņemot vērā, ka konkrētajā ziņojuma sadaļā tiek runāts ne tikai par privatizējamo zemi, bet arī par zemi, uz kuru zemes reformas ietvaros tiek atjaunotas īpašuma tiesības vai kura tiek piešķirta īpašumā par samaksu bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, nepieciešams precizēt augstāk pasvītroto informāciju, jo zeme, attiecībā uz kuru tiek pieņemti lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un piešķiršanu īpašumā par samaksu bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, nav ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda, tā zemes reformas procesu gaitā pirmreizēji tiek ierakstīta zemesgrāmatā uz to privātpersonu vārda, kurām atjaunotas īpašuma tiesības vai zeme piešķirta īpašumā par samaksu.

Ziņojuma II. daļā "Būtiskākie secinājumi" (24. lpp.) norādīts: "Šobrīd vienīgais tiesiskais ceļš privatizācijas sertifikātu dzēšanai gadījumos, kad persona ir mirusi un viņai nav mantinieku, ir vēršanās pie zvērināta notāra, kas savukārt ir saistīts ar būtisku papildus finanšu līdzekļu izlietošanu." Tieslietu ministrijas ieskatā precīzāk būtu norādīt, ka vēršanās pie zvērināta notāra ir vienīgais tiesiskais ceļš gadījumos, kad persona ir mirusi un, piemēram, ilgstoši netiek uzsākta mantojuma lieta, jo šobrīd vēršanās pie notāra un mantojuma lietas uzsākšana ir arī vienīgais veids, kā juridiski konstatēt faktu, ka personai nav mantinieku. Līdz tam mantinieku neesamība uzskatāma drīzāk par pieņēmumu.

Ziņojuma 3.3. sadaļā " Pasākumi zemes reformas pabeigšanai" (27.lpp.) pie priekšlikumiem izmaiņām norādīts sekojošais: "Jānosaka termiņš vai alternatīvi tiesiski risinājumi īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā personām, kuras zemes īpašumu ir ieguvušas īpašumā zemes reformas ietvaros, kā arī termiņš, līdz kuram zemes pircējam jānoslēdz zemes izpirkuma līgums." Tieslietu ministrijas ieskatā personas, attiecībā uz kurām zemes reformas ietvaros pieņemti lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un piešķiršanu īpašumā par samaksu, līdz šo zemju ierakstīšanai zemesgrāmatā un īpašuma tiesību nostiprināšanai nav uzskatāmas par šo zemju īpašniekiem, bet gan tiesiskajiem valdītājiem. Attiecīgi tāpat būtu precizējams arī 4.punkts ziņojuma IV. daļā "Turpmākās rīcības plāns".
 

-