Atzinums

Lūdzam svītrot Ministru kabineta noteikumu projekta "Kārtība, kādā profesionālā dienesta karavīrs pilda darbinieka amatu" (turpmāk – projekts) 2. punktu, ņemot vērā to, ka:
1) Militārā dienesta likuma 27. panta ceturtā daļa paredz, ka laiku, kad karavīrs pilda minētajā pantā paredzētā amata pienākumus, ieskaita karavīra izdienas stāžā, kuru ņem vērā, piešķirot kārtējo dienesta pakāpi. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi) 3.2. apakšpunktā paredzēto normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu;
2) Militārā dienesta likuma 27. panta 1.¹ daļas pirmais teikums paredz, ka uz civilu valsts iestādi pārvietotais profesionālā dienesta karavīrs, kas ieņem darbinieka amatu, nav uzskatāms par darbinieku. No minētā izriet, ka uz karavīru, kas ieņem darbinieka amatu, attiecas tas normatīvais regulējums, kas uz to attiecas atbilstoši karavīra statusam. Norādām, ka saskaņā ar Noteikumu 3.1. apakšpunktā noteikto normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas.

-

Projekta 3. punkts paredz, ka karavīru darbinieka amatā ieceļ uz laiku līdz trijiem gadiem. Lūdzam pamatot šāda regulējuma atbilstību Ministru kabinetam Militārā dienesta likuma 27. panta 1.¹ daļas pēdējā teikumā dotajam pilnvarojumam, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka darbinieka amata pienākumu izpildes kārtību. Satversmes  tiesa ir  atzinusi: ja likumdevēja dotajā pilnvarojumā lietots vārds "kārtība", tas nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti, pamatojoties uz šādi formulētu pilnvarojumu, nevar būt iekļautas materiālo tiesību normas, kas veidotu jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu, 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2012-22-0103 18. punktu un 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.3. apakšpunktu). Vēršam uzmanību uz to, ka termiņš ir materiāltiesisks regulējums.
Vienlaikus norādām uz to, ka projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir minēts, ka "saskaņā ar Aizsardzības ministrijas iekšējiem noteikumiem iestādes vadītājs pārvietoto karavīru ieceļ ierēdņa amatā vai citā amatā uz laiku, kas nav ilgāks par trijiem gadiem, un nodrošina viņam noteikto dienesta atalgojumu, uzturdevas kompensāciju un citas noteiktās piemaksas, pabalstus, kompensācijas un garantijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Izņēmuma gadījumos iestādes vadītājs var lūgt Nacionālo bruņoto spēku komandieri pagarināt laiku, uz kuru karavīrs pārvietots uz iestādi, ievērojot to, ka kopējais karavīra pārvietošanas uz iestādi laiks nepārsniedz 5 gadus. Līdzīgi regulējums piemērojams arī attiecībā uz iestādi pārvietotam karavīram, kas pilda darbinieka amata pienākumus, proti, ka izņēmuma gadījumos iestādes vadītājs var lūgt (norādot pamatojumu, dienesta apstākļus, kas to nosaka) Nacionālo bruņoto spēku komandieri pagarināt laiku, uz kuru karavīrs pārvietots uz iestādi, ievērojot to, ka kopējais karavīra pārvietošanas uz iestādi laiks nepārsniedz 5 gadus." Projektā šāds regulējums nav ietverts, tādējādi pagarināt laiku, uz kuru karavīrs būs pārvietots uz civilu valsts iestādi darbinieka amatā, nevarēs.
Papildus lūdzam precizēt projekta 3. punktu, ņemot vērā to, ka Militārā dienesta likuma 27. panta pirmās daļas trešais teikums paredz, ka karavīru amatā ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Noteikumu 3.2. apakšpunktā paredzēto normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam pamatot projekta 9. punktā ietvertā regulējuma atbilstību Militārā dienesta likuma 43. panta otrajā daļā ietvertajam regulējumam, kas nosaka, kādos gadījumos pirms termiņa ar karavīru izbeidz profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas, ņemot vērā to, ka Militārā dienesta likuma 42. panta pirmās daļas 3. punkts konkrētajā gadījumā varētu būt pamats karavīra atvaļināšanai no profesionālā militārā dienesta. Papildus lūdzam norādīt, vai visos gadījumos, kad saskaņā ar Darba likumu var uzteikt darba līgumu, pēc iestādes vadītāja ierosinājuma karavīrs tiks atvaļināts, ņemot vērā to, ka, piemēram, Darba likuma 100. panta pirmās daļas 8. un 9. punkts paredz, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu, vai tiek samazināts darbinieku skaits.
Vienlaikus lūdzam pamatot projekta 9. punktā ietvertā regulējuma atbilstību Ministru kabinetam Militārā dienesta likuma 27. panta 1.¹ daļas pēdējā teikumā dotajam pilnvarojumam.

-

Lūdzam svītrot projekta 11. punktu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Noteikumu 3.1. apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Vēršam uzmanību uz to, ka Militārās disciplināratbildības likuma 27. panta pirmās daļas otrais teikums noteic, ka, ja karavīrs uz laiku pārvietots uz civilu valsts iestādi vai valsts drošības iestādi vai norīkots uz Eiropas Savienības institūciju, disciplinārsodu uzskaiti viņa personas lietā veic attiecīgās institūcijas personāla struktūrvienība, kurā glabājas karavīra personas lieta.

-