Atzinums

Ņemot vērā, ka Saeimā likumprojekts ""Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā " (Nr.55/Lp14) ir pieņemts tikai 1.lasījumā, tad šā punkta svītrošana pieļaujama tikai tad, ja minētais likumprojekts ir pieņemts un izsludināts. Pretējā gadījumā nepieciešams paredzēt noslēguma jautājumus, lai noregulētu likumiskās lietošanas maksas piemērošanu gadījumiem ar neizpirkto pilsētu zemi, par kuru atbilstoši Valsts un pašvaldību privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas likuma 26.pantam ir paredzēts zlēgt zemes nomas līgumu.

-

Grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu 1.4. punktu. Iepazīstoties ar spēkā esošo redakciju un grozījumu piedāvājumu neatrodam atšķirības. Ja 1.4. punkts pēc būtības netiek grozīts, lūdzam nevirzīt grozījumu 1.4. punktā.

-

Atbilstoši Ministru kabineta 20.02.2018. noteikumu Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” (turpmāk – MK 97) 69.punktā noteiktajam, iznomājot publiskas personas īpašumā esošu nomas objektu, kas sastāv no būves un zemes vienības, atvasinātai publiskai personai, tās iestādei, kapitālsabiedrībai vai privātpersonai un attiecīgu atvasinātas publiskas personas īpašumā esošu nomas objektu iznomājot publiskai personai, tās iestādei, kapitālsabiedrībai vai privātpersonai, papildu maksājumos iekļauj arī maksu par zemes nomu, kas noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par publiskas personas zemes nomu. Saskaņā ar MK 350 noteikumu 17.punktā noteikumiem nomas maksa šobrīd ir 1,5% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Slēdzot jaunus līgumus vai grozot spēkā esošos līgumus, pamatojoties uz normatīvo aktu grozījumiem, nav pamata šādos gadījumos noteikt nomas maksu atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai, kā to MK 350 nosaka 18.punkts un MK 350 grozījumu projektā 8.¹punkts.

8. Ja apbūvētu zemesgabalu kopā ar publiskas personas būvi iznomā publiskai personai vai tās iestādei, kapitālsabiedrībai vai privātpersonai publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, par apbūvēta zemesgabala nomu publiskas personas institūcija, kuras valdījumā vai pārvaldīšanā ir attiecīgais zemesgabals (turpmāk – iznomātājs), slēdz līgumu un nomas maksa gadā ir 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības (bet ne mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto).

Pamatojumu sk. pie 8.punkta

Ja nomas maksas noteikšanai pieaicina neatkarīgu vērtētāju un tā atlīdzības summu ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku, nomnieks papildus nomas maksai kompensē iznomātājam neatkarīga vērtētāja atlīdzības summu.

Jo zemes likumiskās lietošanas gadījumos publiskas personas institūcijas nosaukšana par iznomātāju nav korekta, nav pamatota, neatbilst likumam un ir maldinoša. Saskaņā ar likuma ”Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk arī – Likums) 38.panta pirmajā daļā noteikto, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi; šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.(Likuma 38.panta otrā daļa).
Savukārt, atbilstoši Civillikuma 2112. pantā noteiktajam, noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Atbilstoši MK 350 grozījumu projekta anotācijā minētajam, 2.nodaļā noteiktie apbūvēta zemesgabala iznomāšanas noteikumi attiecas uz gadījumiem, kad iznomājot publiskas personas īpašumā esošu nomas objektu, kas sastāv no būves un zemes, papildu maksājumos iekļauj arī maksu par zemes nomu, kas noteikta atbilstoši MK noteikumiem par publiskas personas zemes nomu (MK 97 69., 79.punkts).
Saskaņā ar Likuma 38.panta septītajā daļā noteikto deleģējumu MK jānosaka kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā paredzēta Likumā. Zemes likumiskās lietošanas attiecības publiska persona īsteno kā zemesgrāmatā ierakstītas vai neierakstītas, piederošas vai piekrītošas, uz likuma pamata publiskas personas īpašumā (tiesiskajā valdījumā) esošas zemes īpašniece, kas nepārprotami jāatrunā MK 350 grozījumu projekta anotācijā.
 

Aizstāt 8.² punktā vārdus “turpmāk arī attiecībā uz zemes likumisko lietošanu – iznomātājs” ar vārdiem “turpmāk – īpašnieks”

Pamatojumu sk. pie iepriekšējā punkta

Aizstāt 8.³punktāvārdu “iznomātājs” ar vārdu “īpašnieks”.

Sk. pamatojumu iepriekš

Aizstāt 9.punkta ievaddaļā un 9.4.apakšpunktā vārdu “iznomātājs” ar vārdu “īpašnieks”

sk. pamatojumu iepriekš

Izteikt 9.2.apakšpunktu šādā redakcijā:
“9.2.lietošanas maksa atbilstoši likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” paredzētajam apmēram”

sk.pamatojumu iepriekš

Aizstāt 12.punktā vārdu “iznomātājs” ar vārdu “īpašnieks”

sk. pamatojumu iepriekš

Aizstāt 12.punktā vārdu “iznomātājs” ar vārdu “īpašnieks”

Likuma 38.panta trešā daļa noteic, ka “Lietošanas maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu, ja būves īpašnieks un zemes īpašnieks nevienojas citādi.(..)”, tomēr Likums nenoteic konkrētu lietošanas maksas samaksas termiņu. Lai novērstu iespējamos strīdus starp zemes īpašnieku un būves īpašnieku par lietošanas maksas samaksas termiņu, kā arī lai samaksas termiņš nebūtu zemes īpašnieka vienpersoniski noteikts (MK 350 grozījumu projekta 1.12.apakšpunkts, MK 350 9.3.apakšpunkts), MK 350 noteikumos nepieciešams noteikt konkrētu lietošanas maksas samaksas termiņu (līdzīgi kā to paredz šobrīd spēkā esošā MK 350 16.punkta redakcija attiecībā uz nomas maksu). Lietošanas maksas samaksas termiņa noteikšana MK 350 noteikumos nepieciešama arī, lai lietošanas maksas samaksas kavējuma gadījumā būtu nepārprotami skaidrs nokavējuma procentu aprēķina sākuma datums.
 

Izteikt 16.punktu šādā redakcijā:
“16.Lietošanas maksas aprēķina periods ir viens ceturksnis. Lietošanas maksu samaksā ne vēlāk kā līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša beigām, ja puses nav vienojušās par citu norēķinu kārtību. Par maksāšanas paziņojumā, rēķinā, zemes nomas līgumā vai lietošanas rakstveida vienošanā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem zemesgabala iznomātājs vai īpašnieks aprēķina nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu.”

sk. pamatojumu iepriekš

Svītrot 25.punktā vārdus “un noslēdz rakstveida vienošanos” un aizstāt vārdu “iznomātājs” ar vārdu “īpašnieks”.

sk. pamatojumu iepriekš

Papildināt 26.punktu aiz vārda “iznomātājs” ar vārdiem “vai īpašnieks”.

Lai veicinātu noteikumu projekta tālāku virzību, lūdzam vēl pirms elektroniskās saskaņošanas vai starpinstitūciju sanāksmes rīkošanas, noorganizēt neformālu sarunu par grozījumu būtību un izteiktajiem priekšlikumiem.

-

Priekšlikums noteikt nomas maksu brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumos, kad ēka kā patstāvīgs īpašuma objekts celta uz nomātas zemes, pamatojoties uz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 5.punktu.
 MK 350 noteikumi nenosaka nomas maksas aprēķināšanas noteikumus brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumos, kad uz nomāta zemesgabala celtā ēka par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāma tikai zemes nomas līguma darbības laikā, pamatojoties uz šī likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu, tādēļ iznomātājs nevar izpildīt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto pienākumu vismaz reizi sešos gados pārskatīt zemes nomas maksu.
Nomas maksa šādos gadījumos, pamatojoties uz Ministru kabineta 30.10.2007. noteikumiem Nr.735 (IV nodaļa, II nodaļa, 43., 44.punkts), kas izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma normām, pārskatīta kā apbūvētiem zemesgabaliem, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē publiskas personas īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, šādi zemesgabali nododami privatizācijai vai atsavināšanai kā apbūvēti zemesgabali un to pirmpirkuma tiesības ir ēkas, kā patstāvīga īpašuma objekta, īpašniekam.
Ņemot vērā, ka liela daļa no ēkām, kas atbilstoši Likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktam celtas uz nomātas zemes, ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, lūdzam brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumos nomas maksu par zemesgabala lietošanu noteikt tādā apmērā, kā to nosaka Likums attiecībā uz lietošanas maksu, t.i., 4% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk kā 50 euro gadā.
 

-

Priekšlikums visos gadījumos, kad nomas maksas noteikšanai publiskas persona pieaicina neatkarīgu vērtētāju (nomas līgumu noslēdzot, pagarinot nomas līguma termiņu, pārskatot nomas maksu), neatkarīgi no tā vai nomas maksa tiek mainīta vai saglabāta līgumā noteiktajā apmērā, MK 350 noteikt, ka nomnieks kompensē iznomātājam neatkarīga vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķi un 3.panta 1.punktā noteikto, tāpēc attiecīgi:
svītrot MK 350 56.punkta pēdējā teikumā vārdus “Ja nomas maksa tiek mainīta” un 62.1.apakšpunktā vārdus “un nomas maksa tiek palielināta”.

MK 350 noteikumu 29.7.punkta kārtībā tiek iznomāts neapbūvēts zemesgabals īslaicīgi, piemēram, publiska pasākuma rīkošanai.
Praksē arvien biežāk nomnieki publiska pasākuma rīkošanai (piemēram, cirka vai atrakciju parka ierīkošanai) lūdz iznomāt neapbūvētu zemesgabalu uz laiku līdz 21 dienai. Šādā gadījumā tiek rīkotas nomas tiesību izsoles, kurās visos gadījumos ir pieteicies tikai viens pretendents, kurš izteicis vēlmi nomāt attiecīgo zemesgabalu. Nomas tiesību izsoles rīkošana šajos gadījumos var ietekmēt pasākuma rīkošanas galīgā saskaņojuma izsniegšanu, jo aizkavē procesu. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī administratīvos resursus, kas nepieciešami nomas tiesību izsoles organizēšanai, priekšlikums pagarināt “īslaicīgā” termiņa periodu, nosakot to 3 kalendārās nedēļas 10 dienu vietā, attiecīgi 29.7.punktu izteikt šādā redakcijā: “29.7. neapbūvēts zemesgabals vienai personai īslaicīgi – ne ilgāk par 21 dienu gadā – un iznomāšana nav pretēja sabiedrības interesēm;”.
 

-

MK 350 noteikumu  29.punktā minētie nosacījumi par to, ka var nepiemērot zemesgabalu izsoles noteikumus, ja nomnieks neapbūvētajā zemesgabalā neveic saimniecisko darbību, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, būtu precizējami pēc analoģijas ar MK 97 noteikumu 5., 80. un citiem punktiem, kuros šāds nosacījums tiek atrunāts pie nomas maksas noteikšanas punktiem: “Ja nomas objektu, nerīkojot izsoli, iznomā saimnieciskai darbībai un samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, nomas maksu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai.”, nevis nekustamā īpašuma objekta iznomāšanas kārtības, ar vai bez izsoles.
       Piemēram, zemesgabalu, kas ir starpgabals, vai neapbūvēts zemesgabals (tostarp zemesgabals ielu sarkanajās līnijās), kas nav iznomājams patstāvīgai izmantošanai un tiek iznomāts tikai piegulošā nekustamā īpašuma īpašniekam vai lietotājam, nevajadzētu iznomāt izsolē, kā to šobrīd paredz MK 350 noteikumi gadījumos, ja nomnieks neapbūvētajā zemesgabalā veic saimniecisko darbību, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo šāda nomas tiesību izsole neatbilst iznomāšanas mērķim – zemesgabala, kas nav patstāvīgi izmantojams, lietošana kopā ar nomnieka īpašumā vai lietošanā esošo piegulošo zemesgabalu. Lai šādos gadījumos nomas maksa tiktu noteikta ievērojot komercdarbības atbalsta regulējumu, zemesgabala nomas maksa nomniekam – saimnieciskās darbības veicējam – nosakāma atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktai zemesgabala tirgus nomas maksai. Šobrīd spēkā esošajā redakcijā  noteikumi šādiem gadījumiem nenosaka nomas maksas apmēru vai noteikšanas kārtību. Normas precizējamas, ievērojot arī to, ka nomnieki, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, bieži apstrīd to, ka nomas maksa par papildus zemesgabala lietošanu netiek noteikta 1,5% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības (tostarp, pamatojot  ka viņi papildus zemesgabalā, kas nereti ir iežogota, šaura zemesgabala strēmele blakus saimnieciskās darbības veicēju īpašumam, neveic saimniecisko darbību.)
Savukārt biedrībām, pēc analoģijas ar MK 97 noteikumiem, varētu iznomāt nekustamā īpašuma objektu, nerīkojot nomas tiesību izsoli un nosakot nomas maksu atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktai zemesgabala tirgus nomas maksai, ja biedrība ir saimnieciskās darbības veicēja.

29.1. neapbūvēts zemesgabals, kas ir starpgabals, vai neapbūvēts zemesgabals (tostarp zemesgabals ielu sarkanajās līnijās), kas nav iznomājams patstāvīgai izmantošanai un tiek iznomāts tikai piegulošā nekustamā īpašuma īpašniekam vai lietotājam;
29.2. neapbūvēts zemesgabals, kas tiek izmantots personisko palīgsaimniecību vajadzībām atbilstoši likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” 7. pantam;
29.3. neapbūvēts zemesgabals, kas pilsētā nodots pagaidu lietošanā sakņu (ģimenes) dārza ierīkošanai;
29.4. neapbūvēts zemesgabals, kas tiek iznomāts biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbība sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofās un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu, kā arī starptautiskajām organizācijām;

30.1. šo noteikumu 29.1. un 29.4. apakšpunktā minētajā gadījumā nomas maksa gadā ir 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības (bet ne mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto), ja nomnieks neveic saimniecisko darbību, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;
30.2. šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētajā gadījumā nomas maksa gadā ir 0,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības (nepiemērojot šo noteikumu 5.punktu, ja nomnieks neveic saimniecisko darbību, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;
30.3. šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minētajā gadījumā nomas maksa gadā ir 1,5% no zemesgabala kadastrālās vērtības (nepiemērojot šo noteikumu 5.punktu), ja nomnieks neveic saimniecisko darbību, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;
30.4. šo noteikumu 29.5., 29.6., 29.7., 29.8., 29.9. un 29.10.apakšpunktā minētajā gadījumā, kā arī 29.1., 29.2., 29.3. un 29.4.apakšpunktā minētajos gadījumos, ja nomnieks veic saimniecisko darbību, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, nomas maksu nosaka atbilstoši Ministru kabineta, pašvaldības domes, citas atvasinātas publiskas personas vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja apstiprinātam nomas pakalpojumu maksas cenrādim, kas noteikts, ņemot vērā neatkarīga vērtētāja noteikto tirgus nomas maksu, vai neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai (bet tā nedrīkst būt mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto). Nomas pakalpojumu maksas cenrādi un nomas maksu pārskata atbilstoši nepieciešamībai un tirgus situācijai un maina ne retāk kā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā. Nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku.