Projekta ID
23-TA-292Atzinuma sniedzējs
Latvijas Studentu apvienība
Atzinums iesniegts
20.02.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Iepazīstoties ar informatīvo ziņojumu, LSA akcentē vairākas neskaidrības Valsts aizsardzības civilā dienesta (turpmāk - VACD) ieviešanas plānā:
1. Dienējošo 300 eiro kompensācija faktiski nenosedz visus izdevumus, kas dienestā iesauktajam rodas no dienesta veikšanas kādā no ministriju resoriem - naktsmītni, ēdināšanu u.c. Uzskatām, ka kompensācija nedrīkst būt zemāka par valstī noteikto minimālo algu (šobrīd - 620 EUR mēnesī), lai dienēšana nebūtu finansiālais slogs un iesaukšana tajā neradītu bažas par iesaucamā finansiālo stāvokli ne VACD dienēšanas laikā, ne pēc tam. VACD tiks īstenots 40 stundas nedēļā, kas nozīmē, ka iesauktajam nav iespējams to savienot ar algotu darbu, tomēr tāpat jaunietim ir izdevumi par dzīvesvietu, komunālajiem pakalpojumiem, rēķiniem u.c., kuri arī paralēli dienestam ir jāapmaksā.
2. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt dienējošajiem gan ēdināšanu, gan dzīvesvietu dienesta laikā, lai neradītu papildu izdevumus, ko ar kompensāciju nav iespējams segt.
3. Aicinām veidot tādu VACD, kurā visiem dienējošajiem ir vienādi apstākļi. Nedrīkst pieļaut gadījumus, kad pēc dienēšanas kādā no ministriju resoriem, jaunietis tiek iekļauts rezervē, taču dienējot citā resorā - nē.
4. Nepieciešams precizēt, vai apmācības dažādiem dienesta amatiem tiek finansētas no dienestā iesauktā privātajiem līdzekļiem vai arī valsts finansējuma. Kategoriski iebilstam pret līdzfinansējuma ieviešanu, kad dienējošajam ir jāsedz dienesta izdevumi. Tas rada nevienlīdzību iesaukto vidū un vairāk izskatās pēc sodīšanas mehānisma, ja jaunietis neizvēlas militārā dienesta veidu. Valstij ir pilnībā jāsedz visas izmaksas, kas saistītas ar VACD, jo tā nav izvairīšanās no militārā dienesta, bet gan savu Satversmē noteikto tiesību ievērošana.
5. Lai arī informatīvajā ziņojumā tiek norādīts uz principu, ka VACD tiks īstenots iespējami tuvu iesaucamo dzīvesvietai, piedāvātie modeļi liedz šādu iespēju. Vairums no ministriju padotībā esošajām iestādēm ir centrētas Rīgā, bet vairumā piedāvāto modeļu netiek paredzēts finansējums naktsmītnēm vai nokļūšanai uz dienesta vietu. Tādējādi faktiski tiek radīts finansiālais slogs jauniešiem reģionos. Vēl jo vairāk jāņem vērā, ka iesauktajiem vairumā no resoriem netiek segti transporta un uztura izdevumi. Līdz ar to rosinām apsvērt iespēju īstenot VACD arī pašvaldību līmenī, VACD organizēšanā iesaistot arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldības, lai nodrošinātu, ka VACD iesauktajiem ir fiziski un finansiāli pieejams arī reģionos.
6. Daļa informatīvajā ziņojumā norādīto amatu, kuros dienestā iesauktie varētu tikt nodarbināti, neatbilst VACD mērķim. Lai arī ir saprotama ministriju vēlme aizpildīt vakantos amatus ar dienestā iesaucamajiem, attiecīgajiem VACD amatiem būtu jābūt tādiem, kuros iegūtās zināšanas valsts apdraudējuma gadījumā ļautu operatīvi un kvalitatīvi nodrošināt valsts funkciju nepārtrauktību. Nav izprotams, piemēram, kā šim mērķim atbilst dienests Kara muzejā. Tāpat dažos no amatiem ir norādīta saikne ar jau iegūtu augstāko izglītību (piemēram, pie dienesta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībās), tomēr nav skaidrs, kā praktiski tas varētu izpausties, piemēram, humanitāro un citu zinātņu studējošajiem vai jauniešiem, kas vēl nav uzsākuši vai pabeiguši studijas. Citviet ir veidota saikne ar jau iegūstamo izglītību (piemēram, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā), taču nav konkretizēts, kādai izglītības pakāpei jau jābūt sasniegtai, lai tiktu iesaukts šajās amata pozīcijās. Piemēram, pirmajā studiju gadā studējošie nebūtu vēl pietiekami apguvuši prasmes, lai varētu uzreiz sākt dienestu kā ģeodēzisti.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka informatīvais ziņojums par VACD ir nepilnīgs un ir vēl nepieciešami daudzi pilnveidojumi un precizējumi. LSA rosina vadīties pēc 3. rīcības plāna, kur Aizsardzības ministrija uzsāktu VACD īstenošanu sev padotajās civilajās iestādēs jau pirmā obligātā iesaukuma laikā, tādējādi sniedzot iespēju savu dienestu realizēt arī VACD. Nostabilizējot Valsts aizsardības dienesta sistēmu, iesaukumos VACD varētu piedāvāt citas ministrijas, īstenojot VACD vairākos ministriju resoros. Tas ļautu nodrošināt gan ģeogrāfiski, gan specializācijas ziņā plašākas iespējas sagatavot dienestā iesaucamos valsts apdraudējuma gadījumā un nodrošināt vairāku valsts funkciju nepārtrauktību, nevis tikai Aizsardzības ministrijas resora iestāžu darbību.
Noslēgumā LSA aicina Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisijas sastāvā iekļaut studējošo pārstāvi, ņemot vērā, ka iesaukšanas dēļ var tikt ietekmēts un pārtraukts studiju process un lai nodrošinātu studējošo kā ievērojamas dienestā iesaucamo grupas tiesību ievērošanu.
1. Dienējošo 300 eiro kompensācija faktiski nenosedz visus izdevumus, kas dienestā iesauktajam rodas no dienesta veikšanas kādā no ministriju resoriem - naktsmītni, ēdināšanu u.c. Uzskatām, ka kompensācija nedrīkst būt zemāka par valstī noteikto minimālo algu (šobrīd - 620 EUR mēnesī), lai dienēšana nebūtu finansiālais slogs un iesaukšana tajā neradītu bažas par iesaucamā finansiālo stāvokli ne VACD dienēšanas laikā, ne pēc tam. VACD tiks īstenots 40 stundas nedēļā, kas nozīmē, ka iesauktajam nav iespējams to savienot ar algotu darbu, tomēr tāpat jaunietim ir izdevumi par dzīvesvietu, komunālajiem pakalpojumiem, rēķiniem u.c., kuri arī paralēli dienestam ir jāapmaksā.
2. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt dienējošajiem gan ēdināšanu, gan dzīvesvietu dienesta laikā, lai neradītu papildu izdevumus, ko ar kompensāciju nav iespējams segt.
3. Aicinām veidot tādu VACD, kurā visiem dienējošajiem ir vienādi apstākļi. Nedrīkst pieļaut gadījumus, kad pēc dienēšanas kādā no ministriju resoriem, jaunietis tiek iekļauts rezervē, taču dienējot citā resorā - nē.
4. Nepieciešams precizēt, vai apmācības dažādiem dienesta amatiem tiek finansētas no dienestā iesauktā privātajiem līdzekļiem vai arī valsts finansējuma. Kategoriski iebilstam pret līdzfinansējuma ieviešanu, kad dienējošajam ir jāsedz dienesta izdevumi. Tas rada nevienlīdzību iesaukto vidū un vairāk izskatās pēc sodīšanas mehānisma, ja jaunietis neizvēlas militārā dienesta veidu. Valstij ir pilnībā jāsedz visas izmaksas, kas saistītas ar VACD, jo tā nav izvairīšanās no militārā dienesta, bet gan savu Satversmē noteikto tiesību ievērošana.
5. Lai arī informatīvajā ziņojumā tiek norādīts uz principu, ka VACD tiks īstenots iespējami tuvu iesaucamo dzīvesvietai, piedāvātie modeļi liedz šādu iespēju. Vairums no ministriju padotībā esošajām iestādēm ir centrētas Rīgā, bet vairumā piedāvāto modeļu netiek paredzēts finansējums naktsmītnēm vai nokļūšanai uz dienesta vietu. Tādējādi faktiski tiek radīts finansiālais slogs jauniešiem reģionos. Vēl jo vairāk jāņem vērā, ka iesauktajiem vairumā no resoriem netiek segti transporta un uztura izdevumi. Līdz ar to rosinām apsvērt iespēju īstenot VACD arī pašvaldību līmenī, VACD organizēšanā iesaistot arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldības, lai nodrošinātu, ka VACD iesauktajiem ir fiziski un finansiāli pieejams arī reģionos.
6. Daļa informatīvajā ziņojumā norādīto amatu, kuros dienestā iesauktie varētu tikt nodarbināti, neatbilst VACD mērķim. Lai arī ir saprotama ministriju vēlme aizpildīt vakantos amatus ar dienestā iesaucamajiem, attiecīgajiem VACD amatiem būtu jābūt tādiem, kuros iegūtās zināšanas valsts apdraudējuma gadījumā ļautu operatīvi un kvalitatīvi nodrošināt valsts funkciju nepārtrauktību. Nav izprotams, piemēram, kā šim mērķim atbilst dienests Kara muzejā. Tāpat dažos no amatiem ir norādīta saikne ar jau iegūtu augstāko izglītību (piemēram, pie dienesta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībās), tomēr nav skaidrs, kā praktiski tas varētu izpausties, piemēram, humanitāro un citu zinātņu studējošajiem vai jauniešiem, kas vēl nav uzsākuši vai pabeiguši studijas. Citviet ir veidota saikne ar jau iegūstamo izglītību (piemēram, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā), taču nav konkretizēts, kādai izglītības pakāpei jau jābūt sasniegtai, lai tiktu iesaukts šajās amata pozīcijās. Piemēram, pirmajā studiju gadā studējošie nebūtu vēl pietiekami apguvuši prasmes, lai varētu uzreiz sākt dienestu kā ģeodēzisti.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka informatīvais ziņojums par VACD ir nepilnīgs un ir vēl nepieciešami daudzi pilnveidojumi un precizējumi. LSA rosina vadīties pēc 3. rīcības plāna, kur Aizsardzības ministrija uzsāktu VACD īstenošanu sev padotajās civilajās iestādēs jau pirmā obligātā iesaukuma laikā, tādējādi sniedzot iespēju savu dienestu realizēt arī VACD. Nostabilizējot Valsts aizsardības dienesta sistēmu, iesaukumos VACD varētu piedāvāt citas ministrijas, īstenojot VACD vairākos ministriju resoros. Tas ļautu nodrošināt gan ģeogrāfiski, gan specializācijas ziņā plašākas iespējas sagatavot dienestā iesaucamos valsts apdraudējuma gadījumā un nodrošināt vairāku valsts funkciju nepārtrauktību, nevis tikai Aizsardzības ministrijas resora iestāžu darbību.
Noslēgumā LSA aicina Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisijas sastāvā iekļaut studējošo pārstāvi, ņemot vērā, ka iesaukšanas dēļ var tikt ietekmēts un pārtraukts studiju process un lai nodrošinātu studējošo kā ievērojamas dienestā iesaucamo grupas tiesību ievērošanu.
Piedāvātā redakcija
-