Atzinums

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta un tā anotācijas neizriet skaidrs likumprojekta tiesību subjektu - finansējuma saņēmēju loks. Proti,
pirmkārt, no likumprojekta 1. panta 2. un 6. punktā, 14. panta pirmās daļas 2. punktā un 22. pantā paredzētā regulējuma izriet, ka tajā tiek lietoti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantā paredzētie termini, tomēr nav skaidrs, kas tiek saprasts ar terminu "cita valsts iestāde";
otrkārt, likumprojekta 1. panta 2. un 6. punktā tiek minēti vārdi "Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, starptautiskas organizācijas pārstāvniecība Latvijas Republikā". Savukārt likumprojekta 14. panta pirmās daļas 2. punktā un 22. pantā tiek minēti termini "tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde". Līdz ar to iepriekš minēto terminu lietošana ir neskaidra;
treškārt, Administratīvā procesa likuma 1. panta astotā daļa noteic, ka privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība. Savukārt likumprojekta 1. panta 2. un 6. punktā, kā arī 21. pantā ir minēti termini "privāto tiesību juridiskā persona", likumprojekta 14. panta pirmās daļas 1. punktā ir minēti terminii "juridiskā persona, fiziskā persona, privāto tiesību juridiska persona vai šādu personu apvienība". Līdz ar to iepriekš minēto terminu lietošana ir neskaidra.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 1. panta 2. un 6. punktā, 14. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā, projekta 21. un 22. pantā paredzēto regulējumu un precizēt to, kā arī papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Likumprojekta 1. panta 2. punkts paredz, ka finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde, starptautiskas organizācijas pārstāvniecība Latvijas Republikā, vai privāto tiesību juridiskā persona, kuras iesniegtais projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 2. panta 9. punktu saņēmējs ir cita starpā publiska vai privāta struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, vai fiziska persona. Attiecīgi secināms, ka likumprojekts iepretim minētajai regulai paredz šaurāku finansējuma saņēmēju loku. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu regulas ir tieši piemērojamas un jebkādi dalībvalsts mehānismi, kas ierobežo Eiropas Savienības regulas tiešu piemērojamību, ir prettiesiski, lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu par likumprojekta 1. panta 2. punkta atbilstību regulai Nr. 2021/1060. Ja attiecīgu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam izvērtēt un izslēgt likumprojekta 1. panta 6. punktu. Norādām, ka termina "projekta iesniedzējs" ietvaros tiesību subjektu tvērums nepārprotami skaidri izriet no termina "finansējuma saņēmējs" skaidrojuma, kas norāda konkrētus tiesību subjektus, kuru iesniegtais projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā. Attiecīgi nav nepieciešams atkārtoti izklāstīt attiecīgos tiesību subjektus.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktajam administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Ievērojot minēto, kā arī to, ka likumprojekta 1. panta 10. punktā minētie vārdi "vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi" ir neskaidri, lūdzam tos precizēt vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Lūdzam likumprojekta 6. panta otrās daļas 2., 4., 5.,6., 8., 10. punktā un nepieciešamības gadījumā cituviet likumprojektā precizēt atsauci uz regulu Nr. 2021/1060, nedublējot (neskaidrojot) tās tekstu (tai skaitā šobrīd skaidroti tiek mērķi, sanāksmju biežums, tīmekļa vietnes satura izklāsts, norāde uz elektronisku nosūtīšanu u.tml.) Saistībā ar minēto norādām, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 "Komisija pret Itāliju", kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojektā ietverto regulējumu, nodrošinot, ka likumprojektā netiek dublētas vai skaidrotas regulas Nr. 2021/1060 prasības.
 

2) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes 2021.gada 24.jūnija Regulas (ES) 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanas fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr.2021/1060)  16.panta 1. punktu izveidot snieguma satvaru;

Vēršam uzmanību, ka regulas Nr. 2021/1060 42. panta 5. punkts paredz dalībvalsts vai vadošās iestādes pienākumu publicēt visus Komisijai nosūtītos datus vai nodrošina saiti uz tiem 46. panta b) punktā minētajā tīmekļa portālā vai 49. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā atbilstoši precizēt likumprojektu vai sniegt atbilstošu skaidrojumu par minētās regulas prasību ieviešanu likumprojekta anotācijas 5. sadaļā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.19. apakšpunktam. Norādām, ka pretējā gadījumā šobrīd nav viennozīmīgi skaidrs, vai kumulatīvo datu nosūtīšanas pienākums ietver sevī arī šo datu publicēšanu. Tāpat līdzīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 6. panta otrās daļas 7. un 13. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidri saprotams, vai likumprojekta 6. panta otrās daļas 15. punktā paredzētais uzraudzības un kontroles apjoms atbilst likumprojekta 7. panta trešajai daļai un līdz ar to atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta septītajai daļai nav viennozīmīgi skaidra attiecīgās funkcionālās padotības forma un saturs. Turklāt norādām, ka ar likumprojekta 6. panta otrās daļas 15. punktu tiek skaidrots regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "d" apakšpunkts, kas paredz, ka starpniekstruktūras tiek pārraudzītas, nevis uzraudzītas un kontrolētas. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu (tai skaitā izdarot atsauci uz minēto regulas normu, ņemot vērā, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā 34/73 Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze " nav pieļaujama procedūra, kuru izmantojot tiesību normas subjektiem netiek atklāts, ka attiecīgā norma ir Eiropas Kopienas norma") un papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā papildināt skaidrojumu par regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "b" apakšpunkta prasību ieviešanu likumprojektā. Tai skaitā norādām, ka no likumprojekta un tā anotācijas nav skaidri saprotams, vai fondu krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģijas izstrāde ir uzskatāms par vienīgo krāpšanas apkarošanas pasākumu minētās regulas 74. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē, kuru paredzēts veikt. Kā arī norādām, ka šobrīd no likumprojekta skaidri neizriet, ka vadošā iestāde pilda arī citus no regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izrietošus pienākumus saistībā ar programmu pārvaldību. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 6. panta otrās daļas 21. punktā paredzētais vadošās iestādes pienākums apstiprināt fondu projektu izmaksu attiecināmības nosacījumus ir pretrunā ar likumprojekta 11. panta 10. punktā ietverto likumdevēja deleģējumu Ministru kabinetam. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 6. panta otrās daļas 21. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 7. panta otrā daļa ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu, kas cita starpā paredz, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Norādām, ka konkrētajā gadījumā kompetence deleģētai iestādei, vadošās iestādes deleģēta, tiek ietverta starpresoru vienošanās, tomēr:
pirmkārt, saskaņā minētā likuma 40. panta pirmo daļu valsts pārvaldes uzdevumus publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai. Tātad vadošā iestāde kā tiešās pārvaldes iestāde nevar deleģēt citai tiešās pārvaldes iestādei valsts pārvaldes uzdevumus, jo abas minētās iestādes ir institucionāli piederīgas pie vienas publiskas personas (Latvijas Republikas);
otrkārt, saskaņā minētā likuma 58. panta trešo daļu ar starpresoru vienošanos nevar deleģēt vai mainīt normatīvajos aktos noteikto iestāžu kompetenci.
Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu vai sniegt attiecīgu skaidrojumu likumprojekta anotācijā, nodrošinot, ka deleģētās iestādes kompetence izriet no ārējiem normatīvajiem aktiem, nevis starpresoru vienošanās.

-

Ņemot vērā, ka revīzijas iestāde ir fondu vadībā iesaistītā institūcija, lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 8. panta trešo daļu, norādot uz citām fondu vadībā iesaistītajām institūcijām. Tāpat līdzīgi lūdzam precizēt citas likumprojekta vienības, kur pieļauta līdzīga redakcionāla neprecizitāte, piemēram, 6. panta trešās daļas 1. punktu.

-

Ņemot vērā, ka regula Nr. 2021/1060 neparedz konkrētu uzraudzības komitejas pienākumu uzraudzīt fonda programmas īstenošanu, lūdzam likumprojekta 9. panta pirmajā daļā izslēgt norādi uz attiecīgu pienākumu, neskaidrojot regulas Nr. 2021/1060 40. pantu.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 9. panta otrās un trešās daļas šobrīd neizriet tas, kā tiek nodrošinātas regulas Nr. 2021/1060 39. pantā ietverto prasību par uzraudzības komitejas sastāvu īstenošana. Attiecīgi lūdzam likumprojektā ietvert atbilstošu atsauci uz minēto regulas normu. Norādām, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā 34/73 Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze "nav pieļaujama procedūra, kuru izmantojot tiesību normas subjektiem netiek atklāts, ka attiecīgā norma ir Eiropas Kopienas norma". Tas nozīmē, ka dalībvalstij, izdodot nacionālos normatīvos aktus, skaidri jānorāda, kuras ir Eiropas Savienības un kuras – nacionālās normas.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojekta 9. panta ceturtajā daļā un nepieciešamības gadījumā arī cituviet likumprojektā vai likumprojekta anotācijā skaidrot, vai ar vadošās tīmekļa vietni likumprojektā saprotama likumprojekta 6. panta otrās daļas 8. punktā minētā tīmekļa vietne.

-

No Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 59. punkta izriet, ka likumprojekta tekstā, ja nepieciešams, raksta atsauces uz citām likumprojekta vienībām (iekšējās atsauces) un atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem. Ievērojot minēto, lūdzam:
 - pirmkārt, izslēgt likumprojekta 9. panta sestajā daļā ietverto norādi uz darbību saskaņā ar reglamentu, ņemot vērā, ka tas ir iekšējs tiesību akts. Turklāt minētā likumprojekta norma skaidro regulas Nr. 1060/2021 38. panta 2. punktu un 39. panta 1. punkta otro daļu, kas nosaka reglamenta saturu;
 - otrkārt, izslēgt likumprojekta 20. pantā ietverto atsauci uz vadošās iestādes noteikto kārtību, kas ir iekšējs tiesību akts.
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, par kādām publicitātes prasībām likumprojekta 10. panta pirmās daļas 8. punktā ir runa, jo īpaši ņemot vērā likumprojekta 10. panta pirmās daļas 1. punktā paredzēto finansējuma saņēmēja pienākumu nodrošināt projekta īstenošanu saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un projekta līgumu. Nepieciešamības gadījumā lūdzam izslēgt likumprojekta 10. panta pirmās daļas 8. punktu.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 10. panta otrās daļas 1. punktā norādi uz termiņu un nosacījumu ievērošanu, jo tā ir liekvārdība.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts [¹]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 11. panta 1., 3. un 13. punktā paredzētā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu. [²] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[³]
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka likumprojekta 11. panta 1. punktā minētais pilnvarojums paredz Ministru kabinetam noteikt vadošās iestādes vai deleģētās iestādes vienpusēja paziņojuma un vienpusēja uzteikuma izdarīšanas kārtību. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.^[4] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[⁵] Šajā sakarā salīdzinājumam vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Vienlaikus norādām, ka, pamatojoties uz Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmē nolemto (sk. protokolu Nr. 2, 1.§[⁶]), likumprojekta anotācijā ir jāizskaidro likumdevēja dotā pilnvarojuma apjoms, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijā (savlaicīgi jāplāno regulējuma saturs). Pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Saeimas sēžu stenogrammas, Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas. Gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, nepieciešams izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]"), lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.
^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.
[6] file:///C:/Users/Viesturs/AppData/Local/Temp/Prot_Nr_2_221020-2.pdf}
 

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidri saprotams likumprojekta 11. panta 1. punktā ietvertais deleģējums (pilnvarojums) Ministru kabinetam noteikt projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādes apjomu. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu un tā anotāciju.

-

Ņemot vērā, ka no regulas Nr. 1060/2021 izriet vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā papildināt likumprojektu ar atbilstošu deleģējumu Ministru kabinetam (vai atbilstošu tiesisko regulējumu, likumdevējam šo jautājumu noregulējot likumprojektā), piemēram, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. Alternatīvi lūdzam skaidrot, kādēļ attiecīgu regulējumu likumprojektā nav nepieciešams ietvert.

-

Lūdzam salāgot likumprojekta 11. panta 5. punktā ietverto regulējumu ar likumprojekta anotācijas 4. sadaļā ietverto skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta un tā anotācijas neizriet pamatojums paredzēt kārtību, kādā finansējuma saņēmējs ziņo par fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, noraksta, ietur, vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī piemēro proporcionālo finanšu korekciju. Norādām, ka visas minētās darbības nepārprotami varēs veikt vadošā un deleģētā iestāde, bet nav skaidrs, kādā apmērā ir pamatoti šīs darbības attiecināt uz finansējuma saņēmēju. Attiecīgi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojekta 11. panta 7. punktu.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 12. panta trešajā daļā norādīt konkrētu termiņu, kādā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un atklāta projekta iesnieguma atlases nolikumu publicē vadošās iestādes vai deleģētās iestādes tīmekļa vietnē, tādējādi nodrošinot nepārprotamu attiecīgās normas izteiksmi.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 15. panta trešās daļas 2. punktu. Norādām, ka nav skaidrs, kā projektu iesniegums var tikt apstiprināts ar nosacījumu, ja projektu iesniegumu atlases ietvaros pieejamais finansējums nav pietiekams, tai skaitā, kā tiks nodrošinātas finansējuma saņēmēja tiesību uz finansējuma saņemšanu īstenošana, tāpat norādām, ka minētais regulējums ir pretrunā ar šā likuma 15. panta otrās daļas 2. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Tātad, ja projektā ir nepieciešams paredzēt regulējumu, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, nepieciešams attiecīgs skaidrojums. Ievērojot minēto, kā arī to, ka likumprojekta 15. panta piektajā daļā paredzētais regulējums par iesnieguma izskatīšanu, lēmuma pieņemšanu un paziņošanu neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, lūdzam to precizēt vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.
Papildus vēršam uzmanību, ka no likumprojekta un tā anotācijas nav saprotams, ko persona varēs apstrīdēt vai pārsūdzēt, ja attiecīgs lēmums netiek pieņemts. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu vai sniegt pamatotu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 17. pantā paredzētais regulējums neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam par administratīvā akta izdošanas termiņu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 17. pantu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 18. panta 3. punktā vārdu "būtiski". Norādām, ka tiesību normu izteiksmēm ir jābūt skaidrām un nepārprotamām, bet šajā gadījumā nav skaidrs, kādā apjomā informācijai jābūt neatbilstošai.
 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 19. pantā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība ir neskaidra. Turklāt nav saprotams, kādēļ likumprojekta 19. panta trešā daļa paredz nosacījuma izpildi, nevis lēmuma, kurā ietverts nosacījums, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Ievērojot minēto, kā arī to, ka likumprojekta 19. pantā paredzētais regulējums neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, lūdzam to precizēt vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu par minēto.

-

Vēršam uzmanību, ka vadošā iestāde saskaņā ar likumprojekta 15. un 16. pantu pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Attiecīgi ir apšaubāma vadošās iestādes objektivitāte lēmuma pieņemšanā apstākļos, ja vadošā iestāde iepriekš nodrošinājusi arī konsultatīvo atbalstu konkrētā projekta iesnieguma sagatavošanā. Ievērojot minēto lūdzam izvērtēt un neparedzēt likumprojekta 20. pantā konsultatīvā atbalsta sniegšanu, bet nepieciešamības gadījumā paredzēt, piemēram, ka vadošā iestāde izstrādā projekta iesnieguma sagatavošanas metodiku vai alternatīvi - kā atsevišķu vadošās iestādes vai deleģētās iestādes pienākumu paredzēt sniegt konsultācijas projektu iesniedzējiem par projektu iesniegumu iesniegšanu. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par minētajiem apsvērumiem likumprojekta anotācijā.
Papildus vēršam uzmanību, ka likumprojekta 20. pantā ietvertais regulējums par konsultatīvā atbalsta sniegšanu ir neskaidrs, jo no tā viennozīmīgi skaidri neizriet, ka projekta iesnieguma iesniedzējs var precizēt projekta iesniegumu (t.i., nav saprotams, kā izpaužas konsultatīva atbalsta sniegšana, vienlaikus nemainot projekta iesnieguma būtību). Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt minēto likumprojekta pantu.

-

Ievērojot, ka, piemēram, no Administratīvā procesa likuma 56. panta 1.¹ un piektajā daļā paredzētā regulējuma izriet, ka iesniegums var tikt precizēts, lūdzam precizēt likumprojekta 20. pantā paredzēto regulējumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 23. pantu, ņemot vērā, ka šai normai nav juridiskas slodzes un atbilstoši noteikumu Nr. 108 3.1. apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktajam administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Ievērojot minēto, kā arī to, ka likumprojekta 25. panta pirmajā daļā minētie vārdi "vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi" un vārdi "vai atzinuma spēkā stāšanās" ir neskaidri, lūdzam tos precizēt vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Lūdzam izvērtēt un izslēgt vai precizēt (piemēram, paredzot regulējumu par dalībvalsts veiktu personas datu apstrādi apjomā, ko neaptver tālāk norādītā regulas vienība) likumprojekta 5. panta trešās daļas 6. punktu. Norādām, ka fizisko personu datu apstrāde struktūrfondu un kohēzijas fonda gadījumā tiek veikta cita starpā saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 4. pantu, kas noteic, ka dalībvalstis un Komisija drīkst apstrādāt personas datus tikai tad, ja tas vajadzīgs, lai izpildītu savus attiecīgos pienākumus saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu, paziņošanu, publicēšanu, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību, verifikācijām un revīzijām un – attiecīgā gadījumā – lai noteiktu dalībnieku atbilstību. Personas datus apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725, atkarībā no tā, kura ir piemērojama. Attiecīgi minētās likumprojektā paredzētās vadošās iestādes tiesības vismaz daļēji dublē minēto regulas normu.

-

Atbilstoši likumprojekta pārejas noteikumiem Ministru kabinetam tiek paredzēti konkrēti datumi, līdz kuriem izdodami Ministru kabineta noteikumi. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka likumprojektā un tā anotācijā nav pamatota nepieciešamība paredzēt papildu termiņu deleģēto normatīvo aktu izdošanai pēc likumprojekta (likuma) spēkā stāšanās datuma. Jāņem vērā, ka likumprojekts var pilnvērtīgi darboties tikai vienlaikus ar tiesību aktiem, kuri tajā paredzēti, un pārejas noteikumos izdošanas termiņu, kas ir vēlāks nekā likuma spēkā stāšanās diena, pieļaujams paredzēt vienīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Attiecīgi lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar attiecīgu skaidrojumu par minēto vai atbilstoši precizēt likumprojektu.
 

-

No likumprojekta pretēji tā anotācijai neizriet likumprojekta spēkā stāšanās nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Attiecīgi nepieciešams salāgot likumprojekta anotāciju ar likumprojektu, nepieciešamības gadījumā skaidrojot pamatojumu konkrēta likumprojekta spēkā stāšanās datuma noteikšanai likumprojekta anotācijā. Vienlaikus uzsveram, ka pantu par likuma spēkā stāšanos likumā iekļauj tikai tādos gadījumos, ja likumam tiek noteikts īpašs spēkā stāšanās laiks (saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 69. pantā noteikto likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš). Attiecīgi lūdzam izslēgt likumprojektā šobrīd ietverto regulējumu, kas paredz likumprojekta spēkā stāšanos Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktajā kārtībā.
 

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijas 4. sadaļā neaprobežoties ar likumprojektā ietvertā likumdevēja pilnvarojuma Ministru kabinetam pārrakstīšanu, bet tā vietā lūdzam skaidrot attiecīgā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējadi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz deleģējuma saturiskais tvērums, kā arī deleģējumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši.

-

Ņemot vērā, ka vairākas regulas Nr. 2021/1060 normas, piemēram, regulas Nr. 2021/1060 48. panta 1. punkts, 71. panta 6. punkts, 72. panta 2. punkts paredz rīcības brīvību dalībvalstīm, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, aizpildot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu atbilstoši noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktam.

 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijas 5. sadaļas 1. tabula šobrīd aizpildīta nepilnīgi un tajā nav atrodama informācija cita starpā par regulas Nr.2021/1060 77. panta 1. punkta ieviešanu, kā arī par to minētās regulas prasību ieviešanu, kuras ieviestas arī ar Ministru kabineta 2021. gada 6. oktobra rīkojumu Nr. 695 "Par Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiālā atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027.gadam atbildīgajām iestādēm". Attiecīgi lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļas 1. tabulu, ievērojot noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunkta prasības.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 8. panta ceturto daļu. Norādām, ka Finanšu ministrija, nevis revīzijas iestāde pilda revīzijas iestādes funkcijas, kā arī var būt finansējuma saņēmējs. Tāpat līdzīgi lūdzam precizēt citas likumprojekta vienības, kur pieļauta līdzīga redakcionāla neprecizitāte, piemēram, 7. panta ceturtajā daļā.

-