Atzinums

Iestādes darbības nepārtrauktības un kvalitatīvas probācijas funkciju īstenošanas nodrošināšanai būtiski ir arī turpmāk saglabāt finansējumu vakantajām amata vietām, kas nepieciešamas iestādes pamatfunkciju izpildei, tādējādi nodrošinot iespēju tās aizpildīt ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem. Katra no šīm amata vietām ir tieši saistīta ar darba ar probācijas klientiem nodrošināšanu un kvalitatīvu probācijas funkciju īstenošanu.

-

Valsts valodas centrs (turpmāk – Centrs) ir izvērtējis precizēto informatīvā ziņojuma projektu un konceptuāli atbalsta tajā pausto mērķi pilnveidot atlīdzības sistēmu, integrējot prēmijas un naudas balvas motivējošā un uz rezultātu vērstā atalgojuma sistēmā. Vienlaikus Centrs nevar atbalstīt informatīvajā ziņojumā ietvertos secinājumus un priekšlikumus attiecībā uz atlīdzības mainīgās daļas turpmāku ierobežošanu un prēmijas par ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu neizmaksāšanu.
Centrs vērš uzmanību, ka informatīvā ziņojuma izstrādes mērķis bija pilnveidot prēmiju un naudas balvu izmaksas principus, integrējot tos motivējošā un uz rezultātu vērstā atalgojuma sistēmā, kā arī sagatavot priekšlikumus motivējošas atlīdzības turpmākai nodrošināšanai valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem, vienlaikus identificējot atlīdzības sistēmas problēmas, riskus un iespējas un izvērtējot plānoto mainīgās atlīdzības daļas ierobežojumu ietekmi. No ziņojuma nav pietiekami skaidri saprotams, kādā mērā ar tajā piedāvātajiem risinājumiem tiek sasniegti izvirzītie mērķi – nodrošināt taisnīgu un samērīgu atlīdzības sistēmu, vienlīdzīgākas motivācijas iespējas dažādās valsts pārvaldes iestādēs, kā arī valsts pārvaldes spēju noturēt un motivēt kvalificētus nodarbinātos. Nav saprotams, kā mainīgās atlīdzības daļas ierobežošana un atsevišķu motivācijas instrumentu, tostarp prēmijas par ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu, izslēgšana veicinās šo mērķu sasniegšanu situācijā, kad vienlaikus netiek nodrošināti pietiekami finanšu resursi konkurētspējīgas pamatalgas palielināšanai.

-

Centrs atkārtoti norāda, ka informatīvajā ziņojumā izmantotie Atlīdzības uzskaites sistēmas (AUS) dati par faktiski izmaksāto atlīdzības mainīgo daļu paši par sevi nesniedz pilnīgu priekšstatu par iestāžu finansiālajām iespējām un atlīdzības politiku. Precizētajā ziņojumā ir ietverta informācija, ka iestādes prēmiju un naudas balvu izmaksai bieži izmanto atlīdzības fonda ekonomiju, kas rodas no vakantajām amata vietām, nodarbināto darbnespējas un citiem neizlietotiem līdzekļiem. Minētais apstiprina Centra iepriekš pausto argumentu, ka faktiskā atlīdzības izpilde, kas atspoguļojas AUS, nav pielīdzināma iestādei budžeta ietvaros piešķirtajam un plānotajam finansējumam. Līdz ar to, balstoties tikai uz AUS datiem, nav iespējams izvērtēt iestāžu iespējas nodrošināt mainīgo atlīdzības daļu vai konkurētspējīgu pamatalgu. Lai objektīvi izvērtētu iestāžu finansiālās iespējas, nepieciešams analizēt budžeta bāzē iestādei piešķirto finansējumu atlīdzībai un tā plānoto sadalījumu atbilstoši budžeta tāmei, tostarp finansējumu mēnešalgām, piemaksām, prēmijām un citiem atlīdzības izdevumiem, neaprobežojoties ar faktiskās izpildes datiem AUS. Šāda analīze informatīvajā ziņojumā nav veikta, tādēļ Centrs aicina pirms lēmuma par atlīdzības mainīgās daļas turpmāku ierobežošanu veikt minēto analīzi un izvērtēt ne tikai faktiski izmaksāto atlīdzību, bet arī iestāžu rīcībā esošo un plānoto finansējumu, kā arī iespējas šo finansējumu novirzīt konkurētspējīgas pamatalgas nodrošināšanai.
Informatīvajā ziņojumā ir noteikts, ka tuvākajos gados papildu finansējuma nodrošināšana atlīdzības fondu izlīdzināšanai dažādās valsts budžeta iestādēs, kā arī papildu atlīdzības elementu vienādošanai ir kritiski apgrūtināta. Tādējādi nav skaidrs, kā praktiski tiks nodrošināta pāreja no mainīgās atlīdzības daļas uz konkurētspējīgu pamatalgu iestādēs, kurās mēnešalgas jau šobrīd ir tuvas attiecīgās mēnešalgu grupas intervāla minimumam. Mainīgās atlīdzības daļas ierobežošana pati par sevi nevar tikt uzskatīta par risinājumu atalgojuma sistēmas uzlabošanai, ja vienlaikus netiek nodrošināti finanšu resursi pamatalgu paaugstināšanai. Pretējā gadījumā tiek būtiski samazinātas iespējas gan motivēt nodarbinātos, gan novērtēt nodarbinātos par nozīmīgu darba ieguldījumu, kā arī noturēt kvalificētus speciālistus. Šāda situācija rada būtiskus cilvēkresursu riskus – kvalificētu nodarbināto aizplūšanu uz privāto sektoru vai citām publiskā sektora iestādēm, grūtības piesaistīt jaunus speciālistus, iestāžu kapacitātes samazināšanos un līdz ar to risku iestāžu funkciju kvalitatīvai un savlaicīgai izpildei. Turklāt informatīvajā ziņojumā ietvertie dati liecina, ka 2026. gada II ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valsts pārvaldē pieaugusi par 1,7 %, kamēr tautsaimniecībā kopumā tā pieaugusi par 3,9 %, kas liecina, ka valsts pārvaldes atalgojuma konkurētspējas problēma nav atrisināta, bet turpina pasliktināties pretēji atlīdzības reformas mērķim.
Attiecībā uz informatīvajā ziņojumā pausto secinājumu par iestāžu paradumu izvērtēšanu attiecībā uz atlīdzības elementu piemērošanu, Centrs norāda, ka iestāžu iespējas nodrošināt konkurētspējīgu pamatalgu nav vienādas. Ministriju un padotības iestāžu finansiālās iespējas var būtiski atšķirties, tādēļ atšķirīga atlīdzības elementu piemērošanas prakse pati par sevi nevar liecināt par iestādes atlīdzības politikas kvalitāti. Iestādēs, kurās nav pietiekamu finanšu resursu mēnešalgu palielināšanai, mainīgā atlīdzības daļa var būt būtisks nodarbināto motivēšanas un darba ieguldījuma novērtēšanas instruments.

-

Centrs vērš uzmanību uz informatīvajā ziņojumā paredzēto termiņa pagarināšanu, līdz kuram valsts un pašvaldību institūcijām jāsasniedz Atlīdzības likuma 3. pielikumā noteiktais mēnešalgas minimums – no līdzšinējā 2027. gada 1. janvāra uz 2031. gada 1. janvāri. Centrs atzīst, ka šāda termiņa pagarināšana var būt nepieciešama, ņemot vērā iestāžu atšķirīgās finansiālās iespējas un ierobežotos budžeta resursus, tomēr vienlaikus tā rada risku, ka nodarbinātajiem vairākus gadus netiks nodrošināts pietiekams un prognozējams atalgojuma pieaugums. Ir nepieciešams saglabāt regulāru mēnešalgu skalu pārskatīšanu un atbilstošu tās palielināšanu, lai nodrošinātu atlīdzības konkurētspēju un veicinātu kvalificētu nodarbināto noturēšanu valsts pārvaldē. Vienlaikus valstij būtu jānodrošina iestādēm nepieciešamais finansējums, lai Atlīdzības likumā noteikto mēnešalgas minimumu būtu iespējams faktiski sasniegt visās valsts un pašvaldību institūcijās, nevis tā nodrošināšanu atstāt tikai katras iestādes esošo budžeta iespēju pārziņā. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka līdz 2031. gadam nodarbināto atalgojums var netikt paaugstināts, būtiski atpaliks no darba tirgus attīstības un dzīves dārdzības pieauguma, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot kvalificētu speciālistu piesaisti un noturēšanu valsts pārvaldē. Īpaši būtiski tas ir tādēļ, ka informatīvajā ziņojumā vienlaikus atzīts, ka 2027. gadam šobrīd nav paredzētas iespējas palielināt bāzes mēnešalgu un tā tiks saglabāta 2025. gada līmenī, tādējādi nav skaidrs, ar kādiem mehānismiem tuvākajos gados tiks nodrošināta reformas sākotnēji noteiktā virzība uz konkurētspējīgu mēnešalgu.

-

Centrs nepiekrīt priekšlikumam noteikt, ka piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā drīkst saņemt ne vairāk kā 20 % no iestādes nodarbināto skaita, tostarp vadītājiem – ne vairāk kā 3 % no kopējā nodarbināto skaita. Centrs uzskata, ka piemaksas piešķiršanas kritērijiem jābūt skaidriem un objektīviem, taču konkrēto saņēmēju skaitu nevajadzētu noteikt ar vienotu, mehānisku procentuālu ierobežojumu. Šāds ierobežojums nav pietiekami elastīgs un samērīgs, un būtiski sašaurina iestādes vadītāja iespējas atbilstoši iestādes konkrētā perioda faktiskajām vajadzībām lemt par nodarbināto motivēšanu un atzinīgi novērtēt būtisku ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā.
Vienlaikus, lai ņemtu vērā valsts budžeta noteiktos ierobežojumus saistībā ar prioritāti “Drošība”, ierosinām nevis mehāniski ierobežot to nodarbināto skaitu, kuri var saņemt piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā, bet gan noteikt maksimālo apmēru attiecībā pret iestādes atlīdzības budžetu – cik procentus no kopējā atlīdzības budžeta iestādē drīkst novirzīt šādām piemaksām.

-

Centrs nepiekrīt priekšlikumam turpmāk neizmaksāt prēmiju par ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu. Ja darba snieguma novērtēšana tiek saglabāta kā būtisks cilvēkresursu pārvaldības instruments, būtu nepieciešams saglabāt arī iespēju darba rezultātus materiāli novērtēt. Pretējā gadījumā tiek vājināta darba snieguma novērtēšanas sistēmas praktiskā motivējošā nozīme un saikne starp sasniegtajiem darba rezultātiem un materiālo atlīdzību. Tas var mazināt nodarbināto motivāciju sasniegt augstākus darba rezultātus, ja pozitīvs darba snieguma novērtējums vairs nav saistīts ar materiālu atzinību.
Centrs pieļauj, ka, ņemot vērā valsts budžeta iespējas un prioritātes, varētu tikt izvērtēta prēmijas maksimālā apmēra samazināšana, salīdzinot ar šobrīd Atlīdzības likumā noteikto maksimālo apmēru, taču pilnīga atteikšanās no šā atlīdzības instrumenta nebūtu pamatota. Šāda pieeja ļautu mazināt fiskālo ietekmi, vienlaikus saglabājot saikni starp darba snieguma novērtējumu, sasniegtajiem rezultātiem un materiālo motivāciju.

-

Tiesu administrācija ir izskatījusi informatīvā ziņojuma pielikumā norādītos datus un norāda, ka pielikumā norādītajās datnēs dati sadaļā par Tiesu administrāciju ir precizējami. Tiesu administrācijas ieskatā no izvērtējuma (attiecīgi arī tā pielikuma) ir nepieciešams nošķirt Tiesu administrācijas kā valsts pārvaldes iestādes un rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās nodarbinātos (tiesnešus un tiesu darbiniekus) lai nodrošinātu objektību un faktiskajai situācijai atbilstošu izvērtējumu nošķirot Tiesu administrācijas kā valsts pārvaldes iestādes un tiesu nodarbinātos. Īpaši ņemot vērā arī likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", 81. pantā noteikto izņēmumu. Līdz ar ko aicinām precizēt pielikumā atspoguļotos datus, neietverot tajā datus par rajonu (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Tomēr, ja Tiesu administrācijas amatu kopskaitā paredzēts iekļaut arī tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietas, atlīdzības un vakanču datu analīzi, ierosinām visos pielikumos tiesnešus un tiesu darbiniekus izdalīt atsevišķi, lai nodrošinātu objektību un atbilstošu informācijas atspoguļošanu. Īpaši rūpīgi ir precizējama pielikuma datnes 4.lapa, kas atspoguļo informāciju par ilgstoši vakantajām amata vietām. 

-

Patentu valde aicina pārskatīt informatīvā ziņojuma 8. sadaļā “Secinājumi un priekšlikumi” paredzēto ierobežojumu vienveidīgu piemērošanu visām valsts pārvaldes iestādēm, ņemot vērā specializētu un no valsts budžeta nefinansētu iestāžu darbības specifiku.
Ziņojumā kā viens no atlīdzības sistēmas mērķiem noteikta valsts pārvaldes spēja noturēt un motivēt kvalificētus darbiniekus. Vienlaikus 8. sadaļā paredzēts ierobežot piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu saņēmēju skaitu līdz 20 %, turpmāk neizmaksāt prēmiju par ikgadējo darbības novērtējumu un ierobežot naudas balvu līdz 50 % no mēnešalgas. Šādu ierobežojumu kopums var mazināt iespējas motivēt un noturēt augsti kvalificētus un darba tirgū pieprasītus speciālistus. Arī ziņojumā atzīts, ka papildu motivējošas atlīdzības neesamība var apgrūtināt šādu speciālistu piesaisti un veicināt viņu aiziešanu no publiskā sektora.
Patentu valdei īpaši būtisks ir 4. un 8. sadaļā ietvertais jautājums par vakantajām amata vietām. Ziņojumā atzīts, ka augsta līmeņa speciālistu piesaiste atsevišķos gadījumos var pārsniegt sešus mēnešus. Patentu valde ir no valsts budžeta nefinansēta iestāde, kuras personāla vajadzības ir saistītas ar pakalpojumu pieprasījumu. Tādēļ prasība izslēgt amata vietas, kurām konkrētajā brīdī nav finansējuma, var ierobežot iespēju elastīgi reaģēt uz pakalpojumu apjoma pieaugumu un savlaicīgi piesaistīt nepieciešamos speciālistus, tostarp ekspertus tehniskajās un eksaktajās jomās.
Piedāvātā redakcija
Paredzēt elastīgākus nosacījumus vai izņēmumus specializētām un no valsts budžeta nefinansētām iestādēm attiecībā uz vakanto amata vietu saglabāšanu un motivējošās atlīdzības instrumentu piemērošanu, ja iestāde to var pamatot ar funkciju izpildes un kvalificētu speciālistu piesaistes nepieciešamību.

-