Atzinums

Prokuratūra norāda, ka procesuālie izdevumi būs tikai tajos izbeigtajos administratīvā pārkāpuma procesos, kuri izbeigti, nododot materiālus izmeklēšanas iestādei (pārkāpumā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes vai jau uzsākts kriminālprocess par to pašu faktu). Līdz ar to, norma ir precizējama.

"10.2 Izdevumus, kas radušies administratīvā pārkāpuma lietā, kurā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu, materiālus nododot izmeklēšanas iestādei, vai pieņemtais nolēmums ir atcelts sakarā ar kriminālprocesa uzsākšanu, vai zaudējis spēku sakarā ar personas saukšanu pie kriminālatbildības, atlīdzina faktiskajā apmērā."

Prokuratūra norāda, ka nav skaidrs, kāpēc ar noteikumu projekta 11. punktu tiek izteikts jaunā redakcijā noteikumu 7. punkts, ja, salīdzinot ar spēkā esošo šī punkta redakciju, nekas nav mainīts. Attiecībā uz uzziņu, par ko ir norāde noteikumu projekta 11.punktā, ir paredzēts atsevišķs grozījums noteikumu projekta 18 punktā. Ievērojot minēto, aicinām noteikumu projekta 11. punktu svītrot.

-

Lai nodrošinātu normas skaidru piemērošanu, prokuratūra vērš uzmanību uz to, ka normā ir ne tikai konsekventi jālieto vienota terminoloģija, bet arī jāatšifrē visi izdevumi, kādi var rasties, izmantojot personīgo transportlīdzekli, kam nav degvielas patēriņa, bet ir elektroenerģijas patēriņš.

"5.2. izdevumus par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu — atbilstoši patērētajai degvielai vai elektroenerģijai, ņemot vērā brauciena maršrutu un kilometrāžu, kā arī attiecīgā transportlīdzekļa degvielas vai elektroenerģijas patēriņu, ievērojot, ka degvielas, izņemot gāzes degvielu, vidējais patēriņš uz 100 km nepārsniedz 10 litrus vai gāzes degvielas vidējais patēriņš uz 100 km nepārsniedz 11 litrus, vai enerģijas vidējais patēriņš M1 kategorijas elektrotransportlīdzekļiem nepārsniedz 17,5 kWh uz 100 km, vai enerģijas vidējais patēriņš N1 kategorijas elektrotransportlīdzekļiem nepārsniedz 27,1 kWh uz 100 km."

Prokuratūra vērš uzmanību uz to, ka nav pieļaujams mainīt Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 7.1 punkta formulējumu, pārceļot norādi par materiālu nodošanu izmeklēšanas iestādei uz punkta sākumu, jo tas maina likumā noteikto pēc būtības.
Kriminālprocesa likumā norāde par materiālu nodošanu izmeklēšanas iestādei ir saistīta tikai ar lēmumiem par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu, tādējādi uzsverot, ka tas ir gadījumos, kad noskaidrots, ka pārkāpumā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes vai ir jau uzsākts kriminālprocess, kas ir administratīvā pārkāpuma procesa nepieļaujošs apstāklis. Tad tiek pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu un materiālu nodošanu izmeklēšanas iestādei.
Pārējie 2 likumā paredzētie gadījumi ir saistīti ar jau pieņemtajiem nolēmumiem, kas attiecīgi tiek atcelti vai zaudē spēku (bez sasaistes ar materiālu nodošanu izmeklēšanas iestādei). Turklāt, ja pieņemtais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā zaudē spēku sakarā ar saukšanu pie kriminālatbildības, tad materiāli būs jānodod (ja prokurors to prasīs) prokuratūrai, nevis izmeklēšanas iestādei.

"1.2.2 kārtību, kādā atlīdzina izdevumus, kas radušies administratīvā pārkāpuma lietā, kurā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu, materiālus nododot izmeklēšanas iestādei, vai pieņemtais nolēmums ir atcelts sakarā ar kriminālprocesa uzsākšanu vai zaudējis spēku sakarā ar personas saukšanu pie kriminālatbildības;".

Aicinām noteikumu projekta tekstā lietot Kriminālprocesa likuma terminoloģiju. Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punktā ir lietots termins "pārsūtīšana" nevis "pārvietošana".

"1.2. kārtību, kādā pēc ieinteresētās personas lūguma atlīdzina lietisko pierādījumu glabāšanas, pārsūtīšanas, realizācijas un iznīcināšanas izdevumus;"

Aicinām normatīvā akta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) lietot Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju attiecībā uz lietisko pierādījumu "pārvietošanu". Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punktā ir lietots termins "pārsūtīšana" nevis "pārvietošana".

-

Redakcionāls precizējums nomas labākas uztveramības nodrošināšanai.

"3. Izdevumus atlīdzina izmeklēšanas iestāde, prokuratūra, tiesa vai iestāde, kas administrē tiesas budžetu, no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, nodrošinot pēc iespējas ekonomiskāko risinājumu, saskaņā ar iestādes lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz procesa virzītāja apstiprinātu personas iesniegumu un tam pievienotajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi."