Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar grozījumiem Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" (turpmāk - noteikumu projekts) un iebilst piedāvātajam modelim, aicinot ņem vērā tālāk minēto.
LDDK atbalsta principu, ka finansējot augstākās izglītības iestādes no valsts budžeta, tiek ņemti vērā absolventu nodarbinātības un nodarbinātības kvalitātes kritēriji, un aicina minēto principu attiecināt arī uz MK 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"  14. punktu un 17.2. apakšpunktu, kas ļautu ievērojami palielināt augstākajai izglītībai paredzēto valsts budžetu līdzekļu izmantošanas efektivitāti.

(1) Vienlaikus LDDK izsaka iebildumu par to, ka minētais princips tiek attiecināts uz visiem absolventiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir studējuši par valsts budžeta līdzekļiem, vai finansējuma avots studijām ir bijis cits, un līdz ar to studiju mērķis varētu nebūt saistīts ar darba vietas atrašanu Latvijā, vai arī absolvents, piemēram, jau pirms studiju uzsākšanas ir ieņēmis kvalificētu amatu. Tāpat norādām, ka jaunie snieguma kritēriji tiek pamatoti ar nepieciešamību sekmēt tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, tomēr piedāvātā aprēķina metodoloģija tam nav pilnībā atbilstoša.

(2) LDDK norāda, ka studiju jomu un līmeņu koeficienti, kas tiek izmantoti absolventu skaita svēršanai, ir studiju izmaksu koeficienti, kas nosaka studiju vietas izmaksu apmēru pret studiju vietas bāzes izmaksām. Skaidrojam, ka tie nav saistīti ar darba tirgus vajadzībām. MK noteikumi Nr. 994:
-  “11. Izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficienti ir rādītāji, kas nosaka studiju vietas izmaksu apmēru attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā attiecībā pret studiju vietas bāzes izmaksām.”
- “13. Studiju izmaksu koeficientu vērtības maģistra studiju programmām ir pusotras reizes, bet doktora studiju programmām - trīs reizes lielākas nekā šo noteikumu 1.pielikumā attiecīgajai izglītības tematiskajai jomai noteiktās studiju izmaksu koeficientu vērtības.”

Noteikumu projekta anotācijā minēts, ka “Absolventu skaita kritērija ieviešanas mērķis ir nodrošināt to, ka tiek sagatavots aizvien lielāks skaits ar tautsaimniecībai nepieciešamajiem darbiniekiem, kas tiek svērts atbilstoši SIA KPMG Baltics veiktajam pētījumam par studiju vietas bāzes izmaksu un studiju programmu izmaksu aktualizēšanu[1]. Tematisko jomu koeficientu vērtības pieaug atbilstoši tam, cik resursietilpīga ir joma, jo pašlaik, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm[2], tieši resursietilpīgajās jomās kā STEM (Science, technology, engineering, mathematics) ir paredzēts vislielākais darbinieku iztrūkums.”

LDDK norāda, ka šāds apgalvojums nav līdz galam pamatots. Salīdzinot Eekonomikas ministrijas prognozes un SIA “KPMG Baltics” piedāvātos studiju izmaksu koeficientus dalījumā pa izglītības jomām, var novērot nesakritības. Piemēram, tiek prognozēts, ka visvairāk pietrūks darbinieku ar augstāko izglītību datorikā (3 600 speciālisti, turklāt 2040. gadā tiek prognozēts, ka iztrūkums palielināsies līdz gandrīz 6 000 speciālistiem), tomēr koeficients datorikas izglītības jomai ir viens no zemākajiem – 1.5). Arī transporta pakalpojumu jomas speciālistu iztrūkums būs ievērojams, tomēr koeficients ir tuvu minimālajam – 1.1.

LDDK aicina papildināt aprēķina metodoloģiju un snieguma kritēriju As papildus svērt ar koeficientu, kas būtu saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus pieprasījuma prognozēm – Darba tirgus pieprasījuma koeficientu. Tādā veidā stimulējot jaunu speciālistu sagatavošanu atbilstoši darba tirgus vajadzībām.

Minimālais Darba tirgus pieprasījuma koeficients ir 1, taču izglītības jomām, kurās tiek prognozēts darbaspēka iztrūkums, koeficientu aprēķina proporcionāli prognozētajam iztrūkumam, papildus piemērojot mēroga faktoru, lai izceltu atšķirības starp nelielu un būtisku darbaspēka iztrūkumu.

Piedāvātā Darba tirgus pieprasījuma koeficienta aprēķina formula:
Darba tirgus pieprasījuma koeficients = Di/∑Di*10+1
Di – prognozētais darbaspēka iztrūkums konkrētajā augstākās izglītības jomā
∑Di – kopējais prognozētais darbaspēka iztrūkums visās augstākās izglītības jomās
10 – mēroga faktors

(3) Tāpat aicinām precizēt formulējamā izmantoto vārdu secību, lai izvairītos no pārpratumiem. Pašreizējais formulējums mudina domāt, ka absolventus nodarbina augstākās izglītības iestādes.
Pašreizējais formulējums: As – atbilstoši absolventu monitoringā esošajiem datiem par pēdējiem diviem pieejamajiem absolvēšanas gadiem, augstākās izglītības iestādes Latvijā nodarbināto absolventu skaits, kas ir svērts, reizinot studējošo skaitu katrā tematiskajā jomā un līmenī augstākās izglītības iestādē ar attiecīgās jomas un līmeņa koeficientu, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas  izstrādātajiem studiju līmeņu un tematisko jomu koeficientiem.
Piedāvātais formulējums: As – atbilstoši absolventu monitoringā esošajiem datiem par pēdējiem diviem pieejamajiem absolvēšanas gadiem, Latvijā nodarbināto augstākās izglītības iestādes absolventu skaits, kas ir svērts, reizinot studējošo skaitu katrā tematiskajā jomā un līmenī augstākās izglītības iestādē ar attiecīgās jomas un līmeņa koeficientu, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas  izstrādātajiem studiju līmeņu un tematisko jomu koeficientiem;”.

(4) Vēršam uzmanību uz to, ka noteikumu konsolidētajā versijā vēl aizvien ir atrodami līdz šim izmantotie “Studiju izmaksu koeficienti (ki) bakalaura un profesionālajām studiju programmām pa izglītības tematiskajām jomām” nevis KPMG Baltic aktualizētie koeficienti, kuri pieminēti noteikumu projekta anotācijā. Līdz ar to nav skaidrs, kādi studiju izmaksu koeficienti īsti tiks izmantoti svēršanai.

 

“As – atbilstoši absolventu monitoringā esošajiem datiem par pēdējiem diviem pieejamajiem absolvēšanas gadiem, Latvijā nodarbināto augstākās izglītības iestādes valsts budžeta finansētās studiju vietās studējušo absolventu skaits, kas ir svērts, reizinot valsts budžeta finansētās studiju vietās studējošo skaitu katrā tematiskajā jomā un līmenī augstākās izglītības iestādē ar attiecīgās jomas un līmeņa koeficientu, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas  izstrādātajiem studiju līmeņu un tematisko jomu koeficientiem;
∑As – atbilstoši absolventu monitoringā esošajiem datiem par pēdējiem diviem pieejamajiem absolvēšanas gadiem, kopējais Latvijā nodarbināto valsts budžeta finansētās studiju vietās studējušo absolventu skaits, kas ir svērts, reizinot valsts budžeta finansētās studiju vietās studējošo skaitu katrā tematiskajā jomā un līmenī augstākās izglītības iestādē ar attiecīgās jomas un līmeņa koeficientu, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem studiju līmeņu un tematisko jomu koeficientiem;
Ks – atbilstoši absolventu monitoringā esošajiem datiem par pēdējiem diviem pieejamajiem absolvēšanas gadiem, augstākās izglītības iestādes valsts budžeta finansētās studiju vietās studējušo absolventu skaits, kas ir nodarbināti kvalificētajos amatos (Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas ISCO līmeņos 0-3);
∑Ks – atbilstoši absolventu monitoringā esošajiem datiem par pēdējiem diviem pieejamajiem absolvēšanas gadiem, kopējais valsts budžeta finansētās studiju vietās studējušo absolventu skaits, kas ir nodarbināti kvalificētajos amatos (Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas ISCO līmeņos 0-3).”

Piedāvātā Darba tirgus pieprasījuma koeficienta aprēķina formula:
"Darba tirgus pieprasījuma koeficients = Di/∑Di*10+1
Di – prognozētais darbaspēka iztrūkums konkrētajā augstākās izglītības jomā
∑Di – kopējais prognozētais darbaspēka iztrūkums visās augstākās izglītības jomās
10 – mēroga faktors"