Projekta ID
25-TA-2745Atzinuma sniedzējs
Latvijas Kērlinga asociācija
Atzinums iesniegts
02.02.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Iebildums: Izlsēgt no Anotācijas tekstu “ kērlinga un 3x3 basketbola izlases šobrīd tiek finansētas pēc atšķirīga modeļa, proti, kērlings tiek finansēts kā komandu sporta spēļu sporta veids, savukārt 3x3 basketbols (līdzīgi kā pludmales volejbols, bobsleja divnieku un četrinieku ekipāžas, kamaniņu divnieki u.c. individuālo sporta veidu komandu sporta veidi) tiek finansēts Latvijas Olimpiskās vienības (turpmāk - LOV) sportistu atbalsta sistēmas ietvaros, uzskatot 3x3 basketbola komandas sportistus par individuālo sporta veidu komandu sportistiem.”
Pamatojums:
IZM argumenti koncentrējas uz formālu finansēšanas modeļa neatbilstību – proti, ka kērlingu līdz šim finansēja tieši kā komandu sporta spēli, bet 3x3 basketbolu LOV individuālo atlētu programmas ietvaros. Taču finansēšanas prakses atšķirības pašas par sevi neapliecina sporta veida raksturu. Tas, ka 3x3 basketbolistu atbalsts tika organizēts caur LOV, drīzāk ir vēsturiskas un administratīvas izvēles rezultāts, nevis pierādījums, ka 3x3 basketbols būtu “individuāls sporta veids”. Ja līdz šim bijusi nekonsekvence, to nepieciešams risināt, izveidojot vienotu un taisnīgu finansēšanas kārtību, veicot pārdomātas un izdiskutētas izmaiņas likumdošanas aktos (t.sk. Sporta likumā), kas nosaka komandu sporta spēļu un individuālo komandu sporta spēļu definīcijas, nevis mehāniski izslēdzot kādu sporta veidu no atbalsta loka. IZM normatīvajos aktos nav definējusi kritērijus pēc kuriem sporta veidi tiek iedalīti individuālajos sporta veidos, komandu sporta spēlēs vai individuālajos komandu sporta veidos, bet ar šiem Grozījumiem tiek virzītas izmaiņas, kas skar tikai atsevišķus sporta veidus vai disciplīnas, tādējādi pārkāpjot labas pārvaldības principus. Šāda regulējuma trūkums un nekonsekvence neizslēdz iespēju, ka nākotnē tiek izslēgts vai iekļauts kāds sporta veids balstoties uz tā brīža situāciju un radot spriedzi sporta sabiedrībā. LKA rosina IZM izstrādāt skaidru individuālo komandu sporta veidu sarakstu, kas nodrošinātu viennozīmīgu pieeju sporta veidu klasifikācijai, kas veicinātu tiesisko noteiktību un atvieglotu gan valsts finansējuma plānošanu, gan administrēšanu nākotnē, pirms veikt grozījumus Noteikumu 5.punktā.
IZM kompetencē ir salāgot tiesību aktus un novērst nepilnības un pretrunas, nevis izmantot tās kā pamatojumu finansējuma pārdales izmaiņu mērķiem, bez racionāla pamatojuma.
Iebildums: Izlsēgt no Anotācijas tekstu “Noteikumu (grozījumu) projekts paredz pārskatīt arī komandu sporta veidus, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ņemot vērā to, ka kopš MK noteikumu Nr. 819 pieņemšanas ir mainījusies izpratne, kas ir uzskatāmas par komandu sporta spēlēm. Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 12. pielikumā, uzskaitot sporta veidus, kuru pārstāvjiem kā LOV sportistiem ir piemērojamas ēdināšanas izdevumu normu kompensācijas, ir minēts arī kērlings (12. pielikuma tabulas 12. punktā).”
Pamatojums:
IZM kompetencē ir salāgot tiesību aktus un novērst nepilnības un pretrunas, nevis izmantot tās kā argumentāciju finansējuma pārdales izmaiņu mērķiem, bez racionāla pamatojuma. LKA nav piedalījusies šo noteikumu izstrādē un nav bijusi pārstāvēta LOV, tādēļ nav skaidrs, kāpēc kērlings ir bijis iekļauts šajā tabulā.
Iebildums: Izlsēgt no Anotācijas tekstu “Ministrijas vērtējumā kērlinga valsts izlases sportisti turpmāk finansējami nevis kā komandu sporta spēļu sporta veida sportisti, bet gan kā LOV sportisti, tādējādi nodrošinot vienādu pieeju ar 3x3 basketbola sportistu finansēšanu. Fakts, ka gan kērlingā, gan 3x3 basketbolā startē komanda, pats par sevi nav par pamatu, lai attiecīgos komandu sportistu sagatavošanu dalībai starptautiskās sporta sacensībās finansētu kā komandu sporta spēļu sportistu sagatavošanu”.
Pamatojums:
Pieeja rada acīmredzamu nevienlīdzību un loģikas trūkumu. 3x3 basketbols ir basketbola disciplīna, tāpat kā pludmales volejbols ir volejbola disciplīna (basketbola, volejbola izlases tiek finansētas Noteikumos paredzētajā kārtībā, 3x3 basketbols un pludmales volejbols - LOV sportistu atbalsta sistēmas ietvaros). Vienota pieeja ir finansēt kērlinga komandas kā komandu sporta spēļu sporta veida sportistus, bet kērlinga disciplīnu - jaukto pāru kērlings, LOV sportistu atbalsta sistēmas ietvaros. LKA rosina IZM izstrādāt skaidru individuālo komandu sporta veidu sarakstu, kas nodrošinātu viennozīmīgu pieeju sporta veidu klasifikācijai, veicinātu tiesisko noteiktību un atvieglotu gan valsts finansējuma plānošanu, gan administrēšanu nākotnē, pirms veikt grozījumus Noteikumu 5.punktā, pretējā gadījumā Noteikumu 5. punkta izmaiņas, bez pamatojuma, skaidriem kritērijiem un izvērtējuma, signalizē par kritēriju nekonsekvenci un iespējamu netaisnīgumu.
Ja MK ar 5.^1 punktu nosaka, ka kērlinga valsts izlase “nav komandu sporta spēļu valsts izlase” (pretēji starptautiskajiem noteikumiem), valstī rodas normatīva nekonsekvence: vienā sistēmā tas ir “komandu” jēdziens, citā – mākslīgi izņemts bez sporta veida kritērijiem.
Iebildums: Izlsēgt no Anotācijas tekstu “kērlingā uz laukuma var atrasties četri (spēlētāju nomaiņa pieļaujama tikai ļoti retos gadījumos, kas saistīti ar traumu)”
Pamatojums:
Vēlamies uzsvērt, ka minētā informācija ir maldinoša, jo klasiskajā kērlingā un ratiņkērlingā drīkst pieteikt piecus spēlētājus un spēlētāju maiņu var veikt jebkurā brīdī, ne tikai traumu gadījumā. Turklāt starptautiskajās kērlinga sacensībās parasti pusotras nedēļas laikā tiek aizvadītas 9 līdz 12 spēles un komandas sastāvā bieži tiek veiktas spēlētāju maiņas.
Atbilstoši WCF kērlinga spēles noteikumiem, uz laukuma var atrasties četri spēlētāji un var veikt spēlētāju maiņu spēlēs laikā, t.i. nav definēti gadījumi kādos var veikt spēlētāju maiņu, tā ir brīva spēlētāju/treneru iniciatīva un nav jāpamato spēlētāju maiņa.
Pamatojums:
IZM argumenti koncentrējas uz formālu finansēšanas modeļa neatbilstību – proti, ka kērlingu līdz šim finansēja tieši kā komandu sporta spēli, bet 3x3 basketbolu LOV individuālo atlētu programmas ietvaros. Taču finansēšanas prakses atšķirības pašas par sevi neapliecina sporta veida raksturu. Tas, ka 3x3 basketbolistu atbalsts tika organizēts caur LOV, drīzāk ir vēsturiskas un administratīvas izvēles rezultāts, nevis pierādījums, ka 3x3 basketbols būtu “individuāls sporta veids”. Ja līdz šim bijusi nekonsekvence, to nepieciešams risināt, izveidojot vienotu un taisnīgu finansēšanas kārtību, veicot pārdomātas un izdiskutētas izmaiņas likumdošanas aktos (t.sk. Sporta likumā), kas nosaka komandu sporta spēļu un individuālo komandu sporta spēļu definīcijas, nevis mehāniski izslēdzot kādu sporta veidu no atbalsta loka. IZM normatīvajos aktos nav definējusi kritērijus pēc kuriem sporta veidi tiek iedalīti individuālajos sporta veidos, komandu sporta spēlēs vai individuālajos komandu sporta veidos, bet ar šiem Grozījumiem tiek virzītas izmaiņas, kas skar tikai atsevišķus sporta veidus vai disciplīnas, tādējādi pārkāpjot labas pārvaldības principus. Šāda regulējuma trūkums un nekonsekvence neizslēdz iespēju, ka nākotnē tiek izslēgts vai iekļauts kāds sporta veids balstoties uz tā brīža situāciju un radot spriedzi sporta sabiedrībā. LKA rosina IZM izstrādāt skaidru individuālo komandu sporta veidu sarakstu, kas nodrošinātu viennozīmīgu pieeju sporta veidu klasifikācijai, kas veicinātu tiesisko noteiktību un atvieglotu gan valsts finansējuma plānošanu, gan administrēšanu nākotnē, pirms veikt grozījumus Noteikumu 5.punktā.
IZM kompetencē ir salāgot tiesību aktus un novērst nepilnības un pretrunas, nevis izmantot tās kā pamatojumu finansējuma pārdales izmaiņu mērķiem, bez racionāla pamatojuma.
Iebildums: Izlsēgt no Anotācijas tekstu “Noteikumu (grozījumu) projekts paredz pārskatīt arī komandu sporta veidus, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ņemot vērā to, ka kopš MK noteikumu Nr. 819 pieņemšanas ir mainījusies izpratne, kas ir uzskatāmas par komandu sporta spēlēm. Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 12. pielikumā, uzskaitot sporta veidus, kuru pārstāvjiem kā LOV sportistiem ir piemērojamas ēdināšanas izdevumu normu kompensācijas, ir minēts arī kērlings (12. pielikuma tabulas 12. punktā).”
Pamatojums:
IZM kompetencē ir salāgot tiesību aktus un novērst nepilnības un pretrunas, nevis izmantot tās kā argumentāciju finansējuma pārdales izmaiņu mērķiem, bez racionāla pamatojuma. LKA nav piedalījusies šo noteikumu izstrādē un nav bijusi pārstāvēta LOV, tādēļ nav skaidrs, kāpēc kērlings ir bijis iekļauts šajā tabulā.
Iebildums: Izlsēgt no Anotācijas tekstu “Ministrijas vērtējumā kērlinga valsts izlases sportisti turpmāk finansējami nevis kā komandu sporta spēļu sporta veida sportisti, bet gan kā LOV sportisti, tādējādi nodrošinot vienādu pieeju ar 3x3 basketbola sportistu finansēšanu. Fakts, ka gan kērlingā, gan 3x3 basketbolā startē komanda, pats par sevi nav par pamatu, lai attiecīgos komandu sportistu sagatavošanu dalībai starptautiskās sporta sacensībās finansētu kā komandu sporta spēļu sportistu sagatavošanu”.
Pamatojums:
Pieeja rada acīmredzamu nevienlīdzību un loģikas trūkumu. 3x3 basketbols ir basketbola disciplīna, tāpat kā pludmales volejbols ir volejbola disciplīna (basketbola, volejbola izlases tiek finansētas Noteikumos paredzētajā kārtībā, 3x3 basketbols un pludmales volejbols - LOV sportistu atbalsta sistēmas ietvaros). Vienota pieeja ir finansēt kērlinga komandas kā komandu sporta spēļu sporta veida sportistus, bet kērlinga disciplīnu - jaukto pāru kērlings, LOV sportistu atbalsta sistēmas ietvaros. LKA rosina IZM izstrādāt skaidru individuālo komandu sporta veidu sarakstu, kas nodrošinātu viennozīmīgu pieeju sporta veidu klasifikācijai, veicinātu tiesisko noteiktību un atvieglotu gan valsts finansējuma plānošanu, gan administrēšanu nākotnē, pirms veikt grozījumus Noteikumu 5.punktā, pretējā gadījumā Noteikumu 5. punkta izmaiņas, bez pamatojuma, skaidriem kritērijiem un izvērtējuma, signalizē par kritēriju nekonsekvenci un iespējamu netaisnīgumu.
Ja MK ar 5.^1 punktu nosaka, ka kērlinga valsts izlase “nav komandu sporta spēļu valsts izlase” (pretēji starptautiskajiem noteikumiem), valstī rodas normatīva nekonsekvence: vienā sistēmā tas ir “komandu” jēdziens, citā – mākslīgi izņemts bez sporta veida kritērijiem.
Iebildums: Izlsēgt no Anotācijas tekstu “kērlingā uz laukuma var atrasties četri (spēlētāju nomaiņa pieļaujama tikai ļoti retos gadījumos, kas saistīti ar traumu)”
Pamatojums:
Vēlamies uzsvērt, ka minētā informācija ir maldinoša, jo klasiskajā kērlingā un ratiņkērlingā drīkst pieteikt piecus spēlētājus un spēlētāju maiņu var veikt jebkurā brīdī, ne tikai traumu gadījumā. Turklāt starptautiskajās kērlinga sacensībās parasti pusotras nedēļas laikā tiek aizvadītas 9 līdz 12 spēles un komandas sastāvā bieži tiek veiktas spēlētāju maiņas.
Atbilstoši WCF kērlinga spēles noteikumiem, uz laukuma var atrasties četri spēlētāji un var veikt spēlētāju maiņu spēlēs laikā, t.i. nav definēti gadījumi kādos var veikt spēlētāju maiņu, tā ir brīva spēlētāju/treneru iniciatīva un nav jāpamato spēlētāju maiņa.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LKA iebilst pret Noteikumu 5. punkta redakcijas maiņu, izslēdzot vārdu “kērlinga”
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LKA iebilst pret Noteikumu 5.1. redakciju, rosinot to svītrot.
Pamatojums:
1) Grozījumu projekta (25-TA-2745) Anotācijā minēts, ka tiesību akta mērķis ir “Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt operatīvāku sporta federāciju iesniegtās informācijas izvērtēšanu, lēmumu pieņemšanas procesu Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk - ministrija), samazinot lēmuma saskaņošanā iesaistīto skaitu, tādējādi provizoriski paātrinot valsts budžeta finansējuma izmaksu, kā arī salāgot Latvijā atzīto sporta federāciju ikgadēji iesniedzamās informācijas iesniegšanas termiņu un nosacījumus finansējuma saņemšanai.” t.i,. mērķī nav norādīta kāda sporta veida/disciplīnas iekļaušana vai izslēgšana no prioritāri atbalstāmo sporta veidu saraksta un minētie punkti neatbilst tiesību akta mērķim un ir izslēdzami.
2) Anotācijā minēts: “Izvērtējot Latvijā šobrīd pastāvošo komandu sporta spēļu valsts izlašu finansēšanas modeli, ministrija ir konstatējusi, ka kērlinga un 3x3 basketbola izlases šobrīd tiek finansētas pēc atšķirīga modeļa, proti, kērlings tiek finansēts kā komandu sporta spēļu sporta veids, savukārt 3x3 basketbols (līdzīgi kā pludmales volejbols, bobsleja divnieku un četrinieku ekipāžas, kamaniņu divnieki u.c. individuālo sporta veidu komandu sporta veidi) tiek finansēts Latvijas Olimpiskās vienības (turpmāk - LOV) sportistu atbalsta sistēmas ietvaros, uzskatot 3x3 basketbola komandas sportistus par individuālo sporta veidu komandu sportistiem.”
Kērlings ir starptautiski atzīts komandu sporta veids. Tas ir viens no diviem ziemas olimpiskajiem komandu sporta veidiem, kur vīriešu un sieviešu sacensībās spēlē četru spēlētāju komandas, savstarpēji sacenšoties par uzvaru. Pasaules Kērlinga federācija (turpmāk - WCF) savā misijas izklāstā skaidri definē mērķi “būt pasaulē iemīļotākajam olimpiskajam komandu sporta veidam ziemā”. Kērlings ir iekļauts ziemas olimpisko spēļu programmā kopš 1998. gada līdzās hokejam. WCF kērlinga spēles noteikumos ir iekļauta terminoloģija “These rules apply to any game or competition to which they are made applicable by the curling organisation having jurisdiction.”, “A team is composed of four players…”, kas skaidri norāda, ka starptautiskie sporta veida noteikumi definē “team” (komanda) kā pamata sacensību vienību, un “game” (spēle) kā sacensību veidu un formātu- noteikumos nav racionāla pamata normatīvi pateikt pretējo. Pēc Pasaules kērlinga federācijas sniegtās informācijas Starptautiskā Olimpiskā komiteja un Pasaules antidopinga aģentūra arī atzīst kērlingu kā komandu sporta veidu.
3) Sporta zinātnē kērlinga sacensība aprakstīta kā spēle starp divām komandām, 2024.gadā publicētajā zinātniskajā pētījumā “An examination of studies related to the sport of curling: a scoping review” (https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/38414637/) tiek skaidri norādīts, ka “kērlings kā komanda” – tā ir akadēmiski un starptautiski standartizēta realitāte.
4) IZM argumenti koncentrējas uz formālu finansēšanas modeļa neatbilstību – proti, ka kērlingu līdz šim finansēja tieši kā komandu sporta spēli, bet 3x3 basketbolu LOV individuālo atlētu programmas ietvaros. Taču finansēšanas prakses atšķirības pašas par sevi neapliecina sporta veida raksturu. Tas, ka 3x3 basketbolistu atbalsts tika organizēts caur LOV, drīzāk ir vēsturiskas un administratīvas izvēles rezultāts, nevis pierādījums, ka 3x3 basketbols būtu “individuāls sporta veids”. Ja līdz šim bijusi nekonsekvence, to nepieciešams risināt, izveidojot vienotu un taisnīgu finansēšanas kārtību, vecot pārdomātas un izdiskutētas izmaiņas likumdošanas aktos (t.sk. Sporta likumā), kas nosaka komandu sporta spēļu un individuālo komandu sporta spēļu definīcijas, nevis mehāniski izslēdzot kādu sporta veidu no atbalsta loka. IZM normatīvajos aktos nav definējusi kritērijus pēc kuriem sporta veidi tiek iedalīti individuālajos sporta veidos, komandu sporta spēlēs vai individuālajos komandu sporta veidos, bet ar šiem Grozījumiem tiek virzītas izmaiņas, kas skar tikai atsevišķus sporta veidus vai disciplīnas, tādējādi pārkāpjot labas pārvaldības principus. Šāda regulējuma trūkums un nekonsekvence neizslēdz iespēju, ka nākotnē tiek izslēgts vai iekļauts kāds sporta veids, balstoties uz tā brīža situāciju un radot spriedzi sporta sabiedrībā. LKA rosina IZM izstrādāt skaidru individuālo komandu sporta veidu sarakstu, kas nodrošinātu viennozīmīgu pieeju sporta veidu klasifikācijai, kas veicinātu tiesisko noteiktību un atvieglotu gan valsts finansējuma plānošanu, gan administrēšanu nākotnē, pirms veikt grozījumus Noteikumu 5.punktā.
5) Gatavojot MK noteikumu grozījumu projektu, nav veikta padziļināta analīze un nodrošināta pienācīga sabiedrības līdzdalība, kas jau pats par sevi ir pārkāpums labas pārvaldības principam. Jautājums nav izskatīts Latvijas Nacionālā sporta padomē, nav veikts saskaņojums ar Latvijas Olimpisko komiteju, LSFP, LKSSA un iesaistītajām sporta spēļu asociācijām. Sporta likuma 9. panta 1. punkts nosaka, ka Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Pēc publiski pieejamās informācijas Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdēs piedāvātie Grozījumi nav vērtēti.
6) LOV atbalsta sistēma ir individuālu sportistu atbalsta instruments, bet Noteikumi ir instruments valsts izlases sagatavošanai un dalībai konkrētās sacensībās. Vienu nevar izmantot, lai “pārdefinētu” otru bez samērīga pamatojuma, ja izmaiņas rezultējas ar pilnīgu aizliegumu pretendēt uz finansējumu (nevis kritēriju maiņu). Lai to realizētu ir nepieciešams noteikt skaidru izmaiņu mērķi, pierādījumi, ka nav alternatīvu veidu, samērīguma analīze, kas nav realizēts. LKA norāda, ka 3x3 basketbols ir basketbola disciplīna, tāpat kā pludmales volejbols ir volejbola disciplīna (basketbola, volejbola izlases tiek finansētas Noteikumos paredzētajā kārtībā, 3x3 basketbols un pludmales volejbols - LOV sportistu atbalsta sistēmas ietvaros). Atbilstoši IZM definētajiem principiem: vienādi principi līdzīgiem sporta veidiem, mērķtiecīgāks un caurspīdīgāks valsts finansējums, iespējas savlaicīgi sportistiem sagatavoties starptautiskām sacensībām, LKA kā risinājumu redz nodalīt kērlinga sporta spēļu izlases (četri laukuma spēlētāji un rezervists) no kērlinga disciplīnas “jaukto pāru kērlings”, kurā dalību ņem divi pretējā dzimuma sportisti, bez rezervista. Abas kērlinga disciplīnas ir oficiāli atzitas WCF sporta veida disciplīnas un iekļautas Olimpisko spēļu programmā.
7) Noteikumumu 5. punkta izmaiņas neatbilst tiesiskās paļāvības principam. Kērlings līdz šim ir ticis atzīts par komandu sporta spēli šo noteikumu izpratnē, un attiecīgi LKA pamatoti paļāvās uz šādu valsts regulējumu un tā stabilitāti, ņemot vērā, ka tiesību norma ilgstoši ir bijusi spēkā, regulāri un konsekventi piemērota, kā arī ir bijusi par pamatu valsts finansējuma piemērošanai. LKA tādējādi pamatoti turpmāk ir plānojusi regulāri nodrošināt jauniešiem un pieaugušajiem treniņprocesu, nodrošinot jauniešu un pieaugušo izlases startiem Eiropas un pasaules čempionātos.
Ņemot vērā, ka MK noteikumu mērķis ir nodrošināt Latvijas nacionālo izlašu sagatavošanos un dalību Eiropas un pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs, strauja, nepamatota finansējuma pārtraukšana un kērlinga izslēgšana no komandu sporta spēļu loka nav saskaņā ar šo mērķi, jo Latvijas kērlinga izlases piedalās tieši šāda līmeņa starptautiskajās sacensībās, kā arī apņēmusies dalību starptautiskajās organizācijās un līdz šim tika uztverts kā uzticams partneris. Atņemot finansējumu LKA, dalība starptautiskajās struktūrās tiktu apdraudēta, kas vienlaicīgi arī grautu reputāciju valstij kopumā.
Valsts pārvaldei, pieņemot lēmumus par finansējuma piešķiršanu sportam, ir saistoši labas pārvaldības, vienlīdzības un tiesiskās paļāvības principi. Šos principus ir uzsvērusi arī Latvijas tiesu sistēma. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2022. gada 22. decembra lēmumā (lieta SKA-963/2022) norādīja, ka sporta finansējuma sadales sistēmai jābūt balstītai uz vienlīdzības principu, taisnīgai, ilgtspējīgai, paredzamai un caurskatāmai. Ikvienam sportistam (un sporta veidam) ir tiesības paļauties, ka noteikumi netiks patvaļīgi mainīti un ka būs skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirts atbalsts. Šobrīd plānotās izmaiņas – izslēgt kērlingu no finansējuma saņēmēju loka, apdraud tiesisko paļāvību, jo ilgstoši šie sporta veidi tika atbalstīti. Pēkšņa finansējuma atņemšana, pienācīgi nepamatojot to ar objektīviem datiem un nesniedzot pārejas periodu, var tikt vērtēta kā patvaļīga un diskriminējoša rīcība, kas neatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam.
8) Anotācijā norādīts, ka “Noteikumu (grozījumu) projekts paredz pārskatīt arī komandu sporta veidus, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ņemot vērā to, ka kopš MK noteikumu Nr. 819 pieņemšanas ir mainījusies izpratne, kas ir uzskatāmas par komandu sporta spēlēm.”, t.i. IZM norāda, ka ir mainījusies izpratne, kas ir uzskatāmas par komandu sporta spēlēm, bet Anotācijā nav sniegti fakti un pamatojums, šim apgalvojumam. LKA nepiekrīt, ka kopš noteikumu pieņemšanas (2009. gada 28. jūlijs) būtu mainījusies izpratne par to, kas uzskatāms par “komandu sporta spēlēm”, sašaurinot to tvērumu.
9) 14.07.2022. LKA jau sniedza detalizētu viedokli tiesību akta projektam (22-TA-1983), kas paredzēja veikt grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 819 "Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās" un šie grozījumi netika atbalstīti un netika mainīts atbalstāmo sporta veidu saraksts.
Piedāvātā redakcija
-
