Atzinums

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta otrajā daļā noteikts, ka "atvasinātas publiskas personas nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības citas atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašumā". Tāpat arī noteikts, ka "atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības nosaka, kādas valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots". Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā attiecībā uz rīkojuma projekta 2.1. apakšpunktu rodas neskaidrības, izvērtējot to kopsakarā ar rīkojuma projektam pievienoto Valmieras novada pašvaldības 2021.gada 29.jūlija lēmumu Nr. 107 (turpmāk - pašvaldības lēmums).
Rīkojuma projekta 2.1. apakšpunktā noteikts, ka Iekšlietu ministrijai nekustamais īpašums jāizmanto Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu valsts pārvaldes funkciju – sabiedriskās kārtības un drošības, civilās aizsardzības un ugunsdrošības, īstenošanai, turklāt anotācijā sniegtā informācija liecina, ka īpašumu plānots izmantot ne tikai ugunsdzēsības depo būvniecībai, taču pašvaldības lēmumā īpašuma nodošanas mērķis noteikts ļoti šauri - administratīvā kompleksa (nedzīvojamās ēkas) būvniecībai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vajadzību nodrošināšanai. Ievērojot to, ka saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta otro daļu, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā norādītās valsts pārvaldes funkcijas veikšanai, tas ir jānodod atpakaļ atvasinātai publiskai personai, lūdzam izvērtēt, vai šāds pašvaldības lēmumā norādītais īpašuma nodošanas mērķis Iekšlietu ministrijai būs pietiekams (vai tas nav noteikts par šauru), turklāt Tieslietu ministrijas ieskatā kritiski vērtē to, vai administratīvā kompleksa būvniecība būtu uzskatāma par valsts pārvaldes funkciju.
Ņemo vērā minēto, lūdzam Iekšlietu ministriju izvērtēt konkrēto situāciju, izvērtēt nepieciešamību lūgt Valmieras novada pašvaldību precizēt lēmumu, kā arī salāgot rīkojuma projekta redakciju ar Valmieras novada pašvaldības lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības.

-

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta otrajā daļā noteikts, ka "atvasinātas publiskas personas nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības citas atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašumā". Tāpat arī noteikts, ka, "nostiprinot atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par atvasinātas publiskas personas lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem". Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā attiecībā uz rīkojuma projekta 3. punktu rodas neskaidrības, izvērtējot to kopsakarā ar rīkojuma projektam pievienoto Valmieras novada pašvaldības 2021.gada 29.jūlija lēmumu Nr. 107 (turpmāk - pašvaldības lēmums).
Rīkojuma projekta 3.1. un 3.2. apakšpunktā noteikts, ka Iekšlietu ministrijai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, jānorāda, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Iekšlietu ministrija nodrošina šā rīkojuma 2.1. apakšpunktā minēto funkciju īstenošanu, kā arī jāieraksta atzīme par aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesībām, taču šādi tiesību aprobežojumi pašvaldības lēmumā nav noteikti. Ņemot vērā ierasto praksi atvasinātu publisku personu īpašumu nodošanā bez atlīdzības valstij, Tieslietu ministrijas ieskatā tomēr būtu nepieciešams izvērtēt, vai nav nepieciešams sazināties ar Valmieras novada pašvaldību un pārjautāt, vai lēmumā tā nevēlas noteikt kādus tiesību aprobežojumus. 
Ņemo vērā minēto, lūdzam Iekšlietu ministriju izvērtēt konkrēto situāciju, izvērtēt nepieciešamību lūgt Valmieras novada pašvaldību precizēt lēmumu, kā arī salāgot rīkojuma projekta redakciju ar Valmieras novada pašvaldības lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības.
 

-

Ierosinām rīkojuma projekta nosaukumu precizēt atbilstoši esošajai praksei šādu rīkojuma projektu sagatavošanā, nosaukumā norādot nevis nekustamā īpašuma adresi, bet gan subjektu, kam īpašums pieder - konkrētajā gadījumā - Valmieras novada pašvaldību.

-

Precizēt anotācijas nosaukumu atbilstoši precizētajam rīkojuma projekta nosaukumam (skat. Tieslietu ministrijas priekšlikumu par rīkojuma projekta nosaukumu), kā arī nosaukumā norādīt konkrētu tiesību aktu, kuram anotācija sagatavota, tātad vārdu "tiesību akta projekta" vietā lietot vārdus "Ministru kabineta rīkojuma projekta".

-

Attiecībā uz anotācijā minēto, ka, "ja iestātos neparedzēti apstākļi, kas izslēgtu jauna administratīvā ēku kompleksa būvniecību zemes vienībā (kadastra apzīmējums 9615 001 2005), šī zemes vienība tiktu atdota atpakaļ pašvaldībai neapbūvēta", Tieslietu ministrijas ieskatā ir būtiski apzināties, ka rīkojuma projekta 1. punktā minēto nekustamo īpašumu – zemes vienību, ja uz tās būs uzcelts administratīvais komplekss, vairs nebūs iespējams atdot atpakaļ pašvaldībai tādā pašā sastāvā, proti, uzbūvētās ēkas saskaņā ar Civillikuma 968. pantu kļūs par vienotu nekustamo īpašumu ar zemes vienību, uz kuras tās uzceltas, un tās vairs nebūs iespējams atdalīt no zemes kā patstāvīgu nekustamo īpašumu. Tādējādi gadījumos, ja nākotnē nekustamais īpašums (zemes vienība) būs pašvaldībai jāatdod atpakaļ un tā būs apbūvēta, tad nekustamais īpašums būs jāatdod pašvaldībai visā tā sastāvā - zeme ar apbūvi. Ierosinām to norādīt arī anotācijā.
 

-