Atzinums

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts [¹]), lūdzam izvērtēt konkrētā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[²] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[³]
Vēršam uzmanību, ka pilnvarojums paredz noteikt "kārtību, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju šā likuma 2. panta piektajā daļā minētajām personām, ja tās nevar iesniegt šā likuma 37. panta pirmās daļas 1. vai 4. punktā noteiktos dokumentus".
Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[⁴] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[⁵] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt likumprojekta pilnvarojumu. 


^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Vēršam uzmanību, ka pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai raksta saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punktu, tādēļ lūdzam izvērtēt un skaidrot, no kura likuma normas izriet pilnvarojums attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanai vai precizēt likumprojektā ietverto likuma 45. panta 12. daļu atbilstoši minētajam Ministru kabineta noteikumu punktam. Līdzīgi lūdzam izvērtēt un precizēt likuma 37. panta trešo daļu u.c. vienības.

-

Lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, kas ir domāts ar norādi "atbilstošos gadījumos", kā arī skaidrot attiecīgās izziņas nolūku. Vēršam uzmanību, ka no Izglītības likuma 11.¹ panta astotās daļas izriet, ka izziņa ir informatīva, un tai ir ieteikuma raksturs, par ko nav gūstama pārliecība, vai izziņai ir attiecīgs raksturs arī likumprojektā paredzētajā gadījumā, kā arī vai izziņa ir dokuments vai viens no dokumentiem, kas minēti likuma 37. panta trešajā daļā. Attiecīgā gadījumā pilnvarojums Ministru kabineta noteikumu izdošanai būtu precizējams, jo pretējā gadījumā var rasties šaubas par pilnvarojuma apjomu apstākļos, ja likumdevējs (vismaz daļēji) pats noregulē jautājumus, kas ietverti pilnvarojumā.

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka: "Reglamentēto profesiju likumā 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pretendents iesniegumā norāda profesionālās darbības veidu, statusu (darbinieks vai pašnodarbināta persona) un ilgumu (īslaicīga vai pastāvīga darbība). Pieredze rāda, ka šādai informācijai nav nekādas nozīmes lēmuma pieņemšanā un šāda prasība nereti rada neskaidrību.(..) Likumprojekts paredz izslēgt no reglamentēto profesiju likuma prasību pretendentam norādīt minēto informāciju." Tomēr vēršam uzmanību, ka likumprojektā nav ietverts attiecīgs regulējums, tādēļ lūdzam papildināt likumprojektu vai precizēt likumprojekta anotācijā ietverto informāciju.
 

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka: "Likumprojektā ir paredzēts precizēt tiesību normas attiecībā uz prasību profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentam iesniegt notariāli apliecinātu deklarāciju, ja viņam nav dokumentu, kas apliecina atbilstošu reputāciju, kriminālu sodu neesamību vai atbilstošu veselību, proti, šim notariālam apliecinājumam jābūt iegūtam Latvijas Republikā. Šāda prasība ir izvirzīta, lai nodrošinātu augstāku juridisko spēku minētajiem apliecinājumiem, ņemot vērā to, ka darbībai reglamentētajās profesijās var būt liela ietekme uz pakalpojuma saņēmēju veselību un drošību." Ņemot vērā arī to, ka attiecīgos gadījumos atbilstoši likumam tiek pieņemta arī pretendenta mītnes valsts tiesu iestādē, vai šīs valsts pārvaldes iestādē, vai šīs valsts atzītā profesionālajā organizācijā, kā to nosaka pretendenta mītnes valsts normatīvie akti, apstiprināta deklarācija vai tās apliecināts tās autentiskums, lūdzam pamatot, kādēļ tieši Latvijas Republikā jābūt iegūtam notariālam apliecinājumam, piemēram, ja atbilstošu apliecinājumu var sniegt mītnes valsts korespondējoša institūcija (amatpersona vai amatpersonai pielīdzināti subjekti). Tostarp lūdzam skaidrot atbilstību arī diskriminācijas aizlieguma principam attiecībā uz gadījumiem, ja minētais apliecinājums iegūts Eiropas Savienības dalībvalstī.

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka šobrīd noteikumos nav paredzēta papildu prasību piemērošanu personām bez kvalifikācijas dokumentāriem apliecinājumiem, tādēļ tos ir jāpapildina. Atbilstoši likumprojektam, papildu prasības var būt adaptācijas periods, kvalifikācijas atbilstības pārbaude vai prasība apgūt izglītības programmu vai tās daļu. Saistībā ar minēto lūdzam anotācijā precīzāk norādīt, ja konkrētās papildu prasības izriet no likumprojekta, kādu konkrēti regulējumu paredzēts iekļaut Ministru kabineta noteikumos, kā arī norādīt konkrēto likumprojekta vienību, kas paredz atbilstošu pilnvarojumu. Kā arī lūdzam anotācijā arī citos gadījumos, kur skaidrots pilnvarojuma saturs, norādīt arī konkrētu likumprojekta vienību, kas šādu pilnvarojumu paredz, tādējādi nodrošinot, ka pilnvarojuma saturiskais ietvars ir nepārprotami skaidrs.

-

Lūdzam papildināt ar informāciju arī par Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija direktīva Nr. 2024/1346, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai 17. panta 3. punkta "e" apakšpunkta pārņemšanu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija regulas Nr. 2024/1347 par standartiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanu par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienotu statusu bēgļiem vai personām, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, un piešķirtās aizsardzības saturu, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/109/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES, 30. panta 3. punkta ieviešanu.

-

Aicinām izvērtēt un atsauci uz šā likuma 43. panta 3.² daļu ietvert arī 43. panta sestajā daļā vai skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams, likumprojekta anotācijā.

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka: "likumprojekts paredz reglamentēto profesiju likumā iekļaut tiesību normas par to, ka trešās valsts valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, kuri ir pauduši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, t.i., patvēruma meklētājiem, attiecībā uz kuru lēmums vēl nav pieņemts, attiektos šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, tostarp, lēmuma par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu pieņemšanas termiņš ir tāds pats, kāds reglamentēto profesiju likumā ir noteikts attiecībā uz ES dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs iegūto kvalifikāciju atzīšanu." Saistībā ar minēto lūdzam skaidrot, par kādu lēmumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu attiecībā uz ES dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs iegūto kvalifikāciju atzīšanu anotācijā ir runa. Piemēram, ja runa ir par šā likuma 45. panta trešās daļas 1. punktā minēto lēmumu, tad lēmuma pieņemšanas termiņš ir atšķirīgs, jo likumprojektā paredzētas tiesības lēmuma pieņemšanas un paziņošanas termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem. Alternatīvi lūdzam precizēt likumprojekta anotācijā ietverto informāciju.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā svītrot šādu informāciju: "Tostarp, likumprojekts paredz, ka institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās (turpmāk - atzīšanas institūcijas) lēmumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir iespējams apstrīdēt attiecīgajā profesijai atbilstošās jomas ministrijā vai pārsūdzēt Administratīvajā tiesā", jo šāds regulējums likumprojektā nav iekļauts vai attiecīgi precizēt likumprojekta anotāciju, ja likumprojekta autori vēlējās likumprojekta anotācijā skaidrot, ka uz attiecīgajiem lēmumiem tiks attiecināta tāda apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, kas jau noteikta likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".
 

-