Atzinums

Rosinām paplašināt investīcijas mērķa grupu, tajā iekļaujot pensijas vecumu nesasniegušas personas ar funkcionāliem traucējumiem.
 

-

Ņemot vērā to, ka pieejamais atbalsts vienas ēkas izveidei ir nepietiekams, lūdzam sniegt skaidrojumu par sekām, ja līdz 2023. gada 30. jūnijam netiek noslēgti līgumi ar 18 pašvaldībām un netiek akceptēti Labklājības ministrijas iesniegtie priekšlikumi Atveseļošanās un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) plāna grozījumiem, pagarinot projektu īstenošanas termiņu (no 31.12.2024. līdz 30.06.2026.) un samazinot sasniedzamo rādītāju – attiecībā uz pašvaldībām (no 18 līdz 12) un attiecībā uz pakalpojuma vietām (no 852 līdz 600).
 

-

Vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā potenciālās vienas ēkas būvniecības izmaksas (1 800 EUR/m2 bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN)) un plānoto atbalstu (1 305 EUR/m2 bez PVN, pieņemot, ka ēkas platība būs 653,4 m2), pastāv risks, ka pašvaldības nerealizēs investīcijas ietvaros plānotos projektus un līdz ar to sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežoti finanšu resursi, tiks samazinātas pieejas iespējas būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem.
Rezultatīvi vienas ēkas uzbūvei nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums 40% apmērā, neieskaitot teritorijas labiekārtošanu, projekta pielāgošanu un aprīkojuma iegādi.
Ņemot vērā minēto, iebilstam par plānoto ANM finansējumu apjomu (852 758 euro) vienai ēkai. Rosinām to palielināt atbilstoši esošajai tirgus situācijai būvniecības nozarē.
 

-

Lūdzam precizēt Projekta 13., 14. punktu un anotācijas sadaļu “Risinājuma apraksts”, aizstājot vārdus “pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu” ar vārdiem “pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības funkciju”.  

Likuma “Par pašvaldībām” 14. panta pirmās daļas 1.punkts, kas noteic, ka pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas norma - ciktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā.
Deleģēšanas līgums ir specifisks publisko tiesību instruments, kas izmantojams nododot citam tiesību subjektam valsts pārvaldes uzdevumu un tā īstenošanai Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir noteikta īpaša kārtība un nosacījumi. Par valsts pārvaldes uzdevumu uzskatāma, piemēram, lēmuma par sociālo pakalpojumu piešķiršanu pieņemšana, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” ir pašvaldības sociālo dienestu kompetencē.
 

-

Aicinām 41.14.punktā svītrot vārdu “deleģēšanas”.

Projekta īstenošanas rezultāts būs jaunu vietu nodrošināšana senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi. Mūsu ieskatā, Projekta tvērums nesatur valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, bet gan sociālo pakalpojumu sniegšanu, tāpēc šajā situācijā pieprasīt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu nav tiesiska pamata. Pašvaldību kapitālsabiedrības ir tiesīgas sniegt sociālos pakalpojumus, tai skaitā, ģimeniskai videi pietuvinātus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā sociālo pakalpojumu sniedzēji, kurus šādas funkcijas veikšanai ir dibinājusi pašvaldība vai ar kuriem pašvaldība ir noslēgusi līgumu par pakalpojuma sniegšanu.
 

41.14. šo noteikumu 41.13. apakšpunktā minētajā laikposmā var nodot projekta ietvaros izveidotās ēkas bezatlīdzības lietošanā sociālo pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanu mērķa grupas personām.

Lūdzam izvērtēt iespēju pārskatīt Projekta pielikuma kvalitātes kritēriju maksimālā un minimālā iegūstamā punktu skaita īpatsvaru, samērojot kritēriju nozīmīgumu Projekta mērķa sasniegšanā, proti, mūsu ieskatā ir nepieciešams būtiski samazināt 3.9.apakšpunktā noteikto maksimālo punktu skaitu (šobrīd Projektā 21) un samazināt minimālo nepieciešamo punktu skaitu, jo daļa no apakškritērijiem atbilstoši Projektam ir sasniedzami ar papildu finansējumu, plānojot vienlaikus ar projekta ieguldījumiem. Piemēram, anotācijā norādīts, ka finansējuma saņēmējs projektā var uzrādīt izmaksas, ko segs no saviem līdzekļiem un kuras tiek plānotas vienlaikus ar projekta ieguldījumiem, tai skaitā, lai pieslēgtu izveidoto senioru ĢVPP ēku centralizētās apkures sistēmai, nepieciešams izveidot vai uzlabot sistēmas daļu ārpus zemesgabala, kas attiecināms uz projektu; lai nodrošinātu kvalitatīvu piekļuvi senioru ĢVPP sniegšanas vietai, bez teritorijas labiekārtošanas infrastruktūras zemesgabalā ir vēlams veikt ieguldījumus, uzlabojot pievadceļu un citos individuāli izvērtējamos gadījumos.
Mūsu ieskatā 3.9.5. apakškritērija - plānotajai pakalpojuma sniegšanas teritorijai (adresei) ir kanalizācijas pieslēgums – novērtējums ar 3 punktiem ir nesamērīgi augsts salīdzinājumā ar 3.1. apakškritērija - darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā – maksimālo novērtējumu 2 punktiem vai 3.10.2. apakškritērija - pašvaldība ir veiksmīgi īstenojusi Eiropas Reģionālās Attīstības fonda projektu(s) deinstitucionalizācijas atbalstam, 2014. – 2020. gada plānošanas periodā attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru un pabeidzot projektu(s) sākotnēji plānotajā vai lielākā apjomā – 3 punktiem. Līdzīgi kritiski vērtējams arī 3.9.3., 3.9.4., 3.9.6. un 3.9.7.apakškritēriju svars. Vairāki no šiem kritērijiem ir neloģiski, jo neapbūvētam zemesgabalam nemaz nevar būt ūdens un kanalizācijas pieslēgums, jo tos veido ēkām, nevis zemei. Tāpēc ierosinām papildināt kritērija aprakstu ar vārdu “iespējams”, piemēram, iespējams ūdensvada pieslēgums.
 

-

3.8.7. Plānotais pakalpojums paredz, ka katram klientam tiks nodrošināta atsevišķa guļamistaba ar sanitāro mezglu – 2

Mūsuprāt, 3.8.7. apakšpunktā noteiktā prasība par sanitārā mezgla nepieciešamību katram klientam ir nesamērīga, jo realitātē ģimenes mājoklī katram ģimenes loceklim nav paredzēts un nav vajadzīgs savs sanitārais mezgls.
 

-