Atzinums

Iebildums

Saskaņā ar IVN Programmu ietekmes teritorijā ietilpst arī transportēšanas maršruti, tostarp vietējie un pašvaldības ceļi, un trokšņa novērtējums jāveic arī reprezentatīvā maršruta posmā.

Tomēr Ziņojuma 16. pielikumā sniegtā atbilde uz iebildumiem faktiski noliedz nepieciešamību vērtēt ietekmi uz vietējiem ceļiem un infrastruktūru ārpus vēja parka būvniecības platības. Tas ir tiešā pretrunā Programmas prasībām.

Vienlaikus Ziņojumā un atzinumā ir atzīts:

precīzs transportēšanas maršruts nav zināms un tiks noteikts tikai būvprojekta stadijā;

būvdarbu trokšņa ietekme nav kvantitatīvi vērtēta, jo būvdarbiem, ja tie saskaņoti ar pašvaldību, netiek piemēroti Noteikumu Nr. 16 robežlielumi;

īslaicīgas aktivitātes (piemēram, VES montāža) var notikt arī nakts laikā.

Šādos apstākļos pašvaldība objektīvi nevar izvērtēt risku saviem ceļiem, tiltiem, inženierinfrastruktūrai un iedzīvotāju veselībai. IVN tvēruma sašaurināšana un būtisku jautājumu pārcelšana uz būvprojekta stadiju neatbilst IVN mērķim un būtībai.

Prasījums: pirms jebkādas lēmuma virzīšanas nodrošināt pilnvērtīgu transporta maršrutu, ceļu nestspējas, trokšņa un infrastruktūras ietekmes izvērtējumu atbilstoši Programmai.
 

-

Zemas frekvences troksnis un mirgošana

Iebildums

Ziņojumā noteikts mērķis nodrošināt, ka zemo frekvenču troksnis dzīvojamās ēkās nepārsniedz 20 dB(A). Tomēr aprēķinu apkopojumā redzams, ka vairākām dzīvojamām mājām prognozētās vērtības pārsniedz 20 dB(A), atkarībā no VES modeļa un vēja ātruma.

Mirgošanas sadaļā atzīts, ka 8 stundas gadā slieksnis var tikt pārsniegts, un kā risinājums paredzēta turbīnu darbības pārtraukšana. Pielikumos redzami arī ļoti lieli teorētiskie mirgošanas laiki atsevišķiem īpašumiem pirms operatīvās vadības ierobežojumiem.

Iedzīvotāju iebildumos norādīts uz prognožu dominanci un būtisku nenoteiktību; atbildēs būtībā tiek uzsvērts, ka IVN vienmēr balstās prognozēs.

Situācijā, kur:

konkrēts VES modelis vēl nav izvēlēts,

prognozēs jau konstatējami pārsniegumi,

risinājums paredzēts kā “pēc tam ierobežosim darbību”,

lēmuma pieņemšana ir priekšlaicīga.

Prasījums: pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt tādu tehnisko risinājumu un modelēšanu, kas garantē normatīvu ievērošanu bez nepieciešamības pēc pastāvīgas operatīvas “pēckorekcijas”.
 

-

Kuldīgas UNESCO pasaules mantojuma teritorijas aizsardzība

Attiecībā uz iespējamo ietekmi uz Kuldīgas vecpilsēta:

Iebildums

Pašvaldība pielikumā norādījusi uz iespējamu tiešu negatīvu vizuālo ietekmi un nepieciešamību veikt ietekmes uz mantojumu novērtējumu (HIA). Ziņojuma atbildē norādīts, ka ietekme esot neliela un izmaiņas nav veiktas.

Vienlaikus:

Ziņojumā kultūrvēsturiskā ietekme vērtēta 10–12 km zonā, kamēr UNESCO teritorija atrodas ap 16 km attālumā;

atzinumā noteikts, ka VES virs 260 m nav pieļaujamas, un, ja augstums pārsniedz 260 m, jāveic HIA atbilstoši UNESCO vadlīnijām.

Ņemot vērā pasaules mantojuma statusu un pašvaldības tiešo atbildību par tā saglabāšanu, šis jautājums ir īpaši sensitīvs.

Prasījums: nodrošināt pilnvērtīgu UNESCO prasībām atbilstošu ietekmes uz mantojumu novērtējumu, pirms tiek virzīts jebkāds pozitīvs lēmums.

 

-

Meliorācija un hidroloģiskie riski

Iebildums

Programma paredz detalizētu hidroloģisko apstākļu un meliorācijas sistēmu izvērtējumu.

Atzinumā noteikti papildu nosacījumi:

meliorācijas projektu izstrādē jāsaņem sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinums;

jānodrošina, ka netiek ietekmēti no hidroloģiskā režīma atkarīgie ES biotopi;

izvirzītas konkrētas prasības attiecībā uz grāvjiem, uzbērumiem u.c.

Fakts, ka tiek noteikts pastiprināts drošības režīms, apliecina potenciālu risku hidroloģijai, meliorācijas sistēmām, applūšanai un īpašumu aizsardzībai.

Prasījums: pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt pilnvērtīgu un detalizētu hidroloģisko risku izvērtējumu, skaidri nosakot atbildību par iespējamām sekām infrastruktūrai un privātīpašumiem.
 

-

Iebildums

Atzinumā norādīts, ka lokālplānojums vēja parkam nav apstiprināts un ka būvniecība iespējama tikai pēc tā stāšanās spēkā. Tāpat noteikti konkrēti ierobežojumi (alternatīva B, maksimālais VES skaits, atsevišķu VES nepieļaujamība noteiktos gadījumos).

Vienlaikus atzinumā atzīts, ka konkrēts VES modelis nav izvēlēts un nav izslēgta iespēja uzstādīt lielākas jaudas iekārtas.

Šādos apstākļos:

plānošanas pamats vēl nav spēkā,

tehniskais risinājums nav fiksēts,

ietekmes aprēķini balstās uz mainīgiem pieņēmumiem.

Prasījums: atturēties no atbalsta lēmuma virzīšanas līdz lokālplānojuma stāšanās spēkā brīdim un konkrēta tehniskā risinājuma noteikšanai.
 

-

IEBILDUMS IVN materiālos attiecībā uz apakšstaciju konstatējamas būtiskas neskaidrības par tās novietojumu un trokšņa ietekmes izvērtējumu. 18. pielikumā norādīts, ka trokšņa aprēķini veikti, pieņemot apakšstacijas novietojumu “sliktākajā vietā”, tomēr kartogrāfiskajos materiālos redzams atšķirīgs izvietojums, turklāt attiecīgajā teritorijā identificēti iespējamie dižkoki un biotopi. Ierosinātājs iesniedzis precizētu karti, taču no dokumentācijas kopuma izriet, ka galīgais apakšstacijas novietojums nav noteikts, un līdz ar to arī trokšņa ietekmes aprēķini balstīti uz nenoteiktu pieņēmumu. To apstiprina arī paša Ziņojuma 6.2.2. tabula, kur norādīts, ka apakšstacijas trokšņa modelēšana veicama būvprojektēšanas stadijā.

Ņemot vērā, ka apakšstacija ir IVN objekta sastāvdaļa un Programma to iekļauj vērtējamajā tvērumā, situācija, kurā nav skaidri noteikts ne tās galīgais novietojums, ne precīza trokšņa ietekme, būtiski ietekmē secinājumu drošticamību par atbilstību vides trokšņa robežlielumiem. Ja trokšņa modelēšana tiek atlikta uz būvprojekta stadiju, secinājums par ietekmes pieļaujamību kļūst hipotētisks un nav balstīts pilnvērtīgā IVN izvērtējumā. Līdz ar to apstrīdēšanas ietvaros pamatoti norādāms, ka Ziņojums šajā daļā neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nesniedz pietiekamu pamatu lēmumam par projekta akceptu.

-

IEBILDUMS
Sabiedriskās apspriešanas materiālos (16. pielikumā ) ir ietverts konkrēts pieprasījums izvērtēt nakts vizuālo ietekmi, tostarp aviācijas drošības signālugunis un to radītos gaismas zibšņus, taču atbildē būtībā norādīts, ka šāda ietekme nav izvērtēta un izmaiņas Ziņojumā netiek veiktas. Vienlaikus normatīvais regulējums (MK noteikumu Nr. 18 2. pielikums) paredz, ka starp vērtējamajiem ietekmes veidiem ietilpst arī gaisma kā vides faktors. Ziņojumā kā mazināšanas pasākums minēts ieteikums izmantot vienas krāsas signālapgaismojumu, tomēr tas nav uzskatāms par pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu, jo nav analizēta nakts ainavas pārveide, iespējamais traucējums iedzīvotāju miegam, kā arī kumulatīvā ietekme kopā ar citiem esošiem vai plānotiem vēja parkiem.

Ziņojums nav pilnībā izvērtējis vienu no normatīvajos aktos paredzētajiem ietekmes veidiem, neskatoties uz konkrētu sabiedrības iebildumu šajā jautājumā. Līdz ar to IVN dokumentācija šajā daļā ir nepilnīga un nesniedz lēmuma pieņēmējam vispusīgu priekšstatu par projekta iespējamo ietekmi uz dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi nakts laikā.

-

IEBILDUMS
EVA atzinuma nosacījumi paši par sevi nav prettiesiski, taču to piemērošana VES fermas EKO ZIEMEĻI gadījumā raisa jautājumus par IVN procesa būtības ievērošanu. IVN mērķis ir nodrošināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek pilnvērtīgi izvērtētas būtiskās ietekmes un lēmuma pieņēmējam ir skaidrs, ko tieši tas akceptē. Nosacījumi nedrīkst aizvietot trūkstošu vai nepietiekamu izvērtējumu, ja bez šīs informācijas nav iespējams objektīvi novērtēt projekta pieļaujamību.

Pirmkārt, atzinumā sistemātiski paredzēta pieeja “pēc tam pārrēķināsim vai izmērīsim”, piemēram, attiecībā uz troksni, tostarp apakšstacijas troksni – būvprojekta stadijā jāveic papildu modelēšana, bet pēc uzstādīšanas – mērījumi un, ja nepieciešams, jāievieš papildu pasākumi. Šāda kontroles pieeja pati par sevi ir saprotama, taču tā kļūst strīdama situācijā, kad sākotnējais izvērtējums jau balstīts uz nosacītiem vai nenodrošinātiem pieņēmumiem (piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā). Ja pamata aprēķini nav balstīti stabilos un faktiskos datos, tad arī secinājums par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētisks, un papildu mērījumi pēc uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kas bija jāveic pirms akcepta.

Otrkārt, EVA atzinumā paredzēts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtots izvērtējums primāri attieksies uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt ne tikai dabas komponentes, bet arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas un citus ietekmes aspektus, kas ietilpst IVN programmas noteiktajā tvērumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek ierobežots šaurā segmentā, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks “optimizēts” tādā veidā, kas maina ietekmju profilu, neizpildot pilnvērtīgu IVN procedūru attiecībā uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.

Līdz ar to norādu, ka EVA izsniegtā atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI nenodrošina pilnīgu IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo tie vairākos aspektos aizstāj būtisku ietekmju sākotnēju izvērtējumu ar turpmākām darbībām pēc akcepta pieņemšanas.

-

Iebildums

Programma skaidri nosaka, ka, ja iespējama ietekmju summēšanās, jāveic kumulatīvās ietekmes izvērtējums (t.sk. uz Natura 2000 teritorijām, putniem, sikspārņiem, ainavu), kā arī kartēs jāattēlo tuvumā esošie un plānotie VES projekti.

Atzinumā ir tieši norādīts, ka Ziņojumā nav detalizēti vērtēta kumulatīvā ietekme ar trim citiem plānotajiem vēja parkiem, jo nav informācijas par to novietojumu un plānotajiem modeļiem. Arī ornitologa atzinumā norādīts, ka precīzu datu trūkuma dēļ kumulatīvo ietekmi nav iespējams izvērtēt.

Saskaņā ar IVN likumu būtiskuma kritērijos ietilpst paredzētās darbības un citu darbību savstarpējā un kopējā ietekme.

Faktiski tiek atzīts, ka viena no būtiskākajām IVN sastāvdaļām nav veikta pilnā apjomā.

Prasījums: līdz pilnvērtīga kumulatīvās ietekmes novērtējuma veikšanai lēmuma pieņemšana ir priekšlaicīga un neatbilst piesardzības principam.
 

-

Attālumi līdz dzīvojamām ēkām un iedzīvotāju veselība

Iebildums

Ziņojuma pielikumā norādīts, ka attālums līdz apdzīvotām vietām esot “valstiska līmeņa politisks jautājums” un nav attiecināms uz konkrētu IVN.

Tomēr Programma paredz sniegt informāciju par attālumiem līdz dzīvojamai apbūvei un citiem teritorijas raksturlielumiem, kas tieši saistīti ar ietekmi uz cilvēku veselību.

Atzinumā norādīts, ka pastāv nosacījums par vismaz 800 m attālumu VES (>2 MW) līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, taču vienlaikus uzsvērts, ka tas neatceļ pienākumu IVN ietvaros pilnvērtīgi vērtēt trokšņa (t.sk. summārās ietekmes) ietekmi.

Programma paredz arī zemo frekvenču trokšņa analīzi un ietekmes uz cilvēku veselību novērtējumu.

Attāluma jautājuma kvalificēšana kā “ārpus kompetences” faktiski nozīmē izvairīšanos no pilnvērtīga ietekmes izvērtējuma.

Prasījums: nodrošināt pilnvērtīgu ietekmes uz iedzīvotāju veselību novērtējumu, ņemot vērā reālos attālumus, summāro ietekmi un teritorijas apdzīvotību.

 

-

IEBILDUMS IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI ir atzīts, ka plānoto iekārtu tuvumā atrodas dzīvojamās ēkas, kas izvietotas mazāk nekā 800 m attālumā un faktiski tiek ekspluatētas, tomēr norādīts, ka VES izbūve šādās situācijās būtu pieļaujama, ja ierosinātājs vienojas ar īpašniekiem par ēku turpmāku neizmantošanu dzīvojamai vai publiskai funkcijai un tiek saņemti būvvaldes akti par šādas funkcijas izbeigšanu; 6.1. sadaļā papildus paredzēta iespēja saņemt būvvaldes aktus par “dzīvojamo ēku neesamību dabā” un dzēst ierakstus kadastrā un zemesgrāmatā. Vienlaikus zemas frekvences trokšņa izvērtējumā izmantots pieņēmums, ka minētās ēkas netiek izmantotas dzīvojamai vai publiskai funkcijai, un šāds pieņēmums ir atspoguļots arī EVA atzinumā (67. piezīme). Šāda pieeja būtiski ietekmē ietekmju aprēķinu rezultātus un secinājumus, jo tie balstīti uz nenodrošinātu nākotnes priekšnoteikumu par dzīvojamo ēku izslēgšanu no aprites. Atbilstoši IVN tiesiskajam regulējumam ietekme uz vidi ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, dzīves apstākļiem un materiālajām vērtībām, savukārt IVN programma paredz sociāli ekonomisko aspektu izvērtējumu, tostarp ietekmi uz nekustamajiem īpašumiem. Ja trokšņa un atbilstības jautājuma “risinājums” faktiski paredz dzīvojamo ēku funkcijas izbeigšanu, IVN ietvaros bija jāizvērtē šādas rīcības ietekme uz iedzīvotāju tiesībām un dzīves apstākļiem, mehānismi, termiņi un kompensācijas, kā arī riski situācijā, ja vienošanās ar īpašniekiem netiek panāktas. Līdz ar to Ziņojuma secinājumi par trokšņa un veselības ietekmi nav pietiekami droši un pilnvērtīgi lēmuma par projekta akceptu pieņemšanai, jo tie balstīti uz hipotētisku pieņēmumu, kas nav nodrošināts un kura neīstenošanās gadījumā būtiski mainītos ietekmju novērtējuma rezultāti.

-

SITUĀCIJAS APRAKSTS:
Ziņojumā mēģināts atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt! - Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā). 
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi. 
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas. 
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu). 
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās. 

IEBILDUMS:
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.

Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.

EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.

-

IEBILDUMS
IVN ziņojuma 19. pielikumā ir norādīts, ka plānotās VES var ietekmēt Valsts meža dienesta automātisko uguns atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS), turklāt kā piemērs minēta situācija Tārgales vēja parkā, kur konstatēti sistēmas darbības traucējumi. Vienlaikus Ziņojumā paredzēts, ka pēc galīgā VES izvietojuma un iekārtu modeļa noteikšanas jautājums tiks saskaņots ar Valsts meža dienestu un nepieciešamības gadījumā ieviesti atbilstoši pasākumi. Šāda pieeja nozīmē, ka būtisks sabiedriskās drošības un pašvaldības infrastruktūras jautājums – savlaicīga ugunsgrēku atklāšana, reakcijas laiki un risku pārvaldība – nav pilnvērtīgi izvērtēts IVN stadijā. Atbilstoši IVN regulējumam ietekme uz vidi ietver arī pakļautību negadījumu un katastrofu riskiem, līdz ar to potenciāla ietekme uz uguns atklāšanas sistēmām ir jāvērtē kā būtisks drošības aspekts, nevis tehniska detaļa, ko precizēt pēc lēmuma pieņemšanas.

IVN ziņojums nav pienācīgi izvērtējis iespējamo ietekmi uz kritisku drošības infrastruktūru, jo tajā nav analizēts risku būtiskums, iespējamie traucējumu scenāriji, to ietekme uz sabiedrības drošību un minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai vai mazināšanai. Vispārīgs formulējums par turpmāku saskaņošanu ar kompetento iestādi nevar aizstāt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, jo lēmuma pieņēmējam un pašvaldībai IVN stadijā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kādi drošības riski tiek akceptēti un ar kādiem nosacījumiem.

-