Atzinums

Projekta anotācijā norādīts, ka: "Salīdzinot ar Interešu konflikta novēršanas likumu, jaunajā likumā netiek izmantots jēdziens "valsts amatpersona", tā vietā piemērojot plašāku un funkcionāli pamatotāku pieeju, attiecinot regulējumu uz visām valsts pārvaldē nodarbinātajām personām." Tomēr vienlaikus projektā vairākās normās tiek lietots jēdziens "amatpersona" . Jāņem vērā, ka amatpersonas jēdziens Interešu konflikta novēršanas likumā šobrīd ir plašāka tvēruma, nekā, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Tāpat tas atšķiras no Administratīvā procesa likumā un citos likumos ietvertā termina "amatpersona" satura. Ja projektā tiek saglabāts amatpersonas termina lietojums, kā arī regulējuma noteiktības un skaidrības nolūkā, šis termins būtu skaidrojams.

-

Vēršam uzmanību, ka termina "amats" skaidrojums būtu precizējams, lai viennozīmīgi būtu ielasāms, uz ko attiecas norāde "publiskas personas". Norādāms, ka biedrības un politiskās partijas nevar būt valsts izveidotas. 

-

Termina skaidrojumā lietots formulējums "publiskas personas iestāde". Savukārt apakšpunkta 2. teikumā lietots termins "publiskas personas institūcija". Šā termina skaidrojums sniegts šā panta 7. punktā un tas ir plašāks par "iestādi". Aicināms projektā lietot vienotu terminoloģiju, lai neradītu pārpratumus.

 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 1. punktu publiska persona ir Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas. Ievērojot minēto likuma normu, lūdzam no 1. panta 7. punkt a) apakšpunkta svītrot vārdus "tai skaitā atvasināta publiskas personas iestāde" kā neatbilstošu Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Terminā "publiskas personas iestāde" iekļaujas gan sākotnējās, gan atvasinātās publiskās personas iestādes. Turklāt atvasināta ir nevis pati iestāde, bet gan publiskā persona. Publiskās personas iestādes ir pastarpinātā pārvalde. 

-

Vēršam uzmanību, ka 1. panta 12. punktā  ietvertā legāldefinīcija valsts pārvaldē nodarbinātā skaidrojumam, kas ietver terminu “nodarbināta” ir pārāk šaura un neskaidra. Jāņem vērā, ka likums attieksies arī uz tādām institūcijām kā, piemēram, Saeima, tiesas, Tiesībsarga birojs, Valsts kontrole, tiesu sistēmai piederīgās amatpersonas. Termins "nodarbināta" pašā legāldefinīcijā (skaidrojuma tekstā) būtu aizstājams ar precīzāku un izsmeļošāku norādi, piemēram - fiziska persona, kas publiskas personas institūcijā pilda darba, amata vai dienesta pienākumus. Kaut arī likumprojektā  ir uzskaitīti speciālie subjekti, nepilnīga  subjektu legāldefinīcija  ir uzskatāma par trūkumu, kas var novest pie problemātiskas likuma piemērošanas. Arī šā brīža likuma regulējums satur līdzīga satura terminoloģiju, tomēr Tieslietu ministrijas ieskatā jaunajā likumā esošie trūkumi būtu novēršami.

-

Izvēlētais formulējums pilnībā izslēdz no likuma subjektiem valsts amatpersonas, kuras nav nodarbinātas valsts pārvaldē, respektīvi, nepilda valsts pārvaldes uzdevumus, piemēram, Saeimas deputātus, tiesnešus, tiesu izpildītājus, notārus, tiesībsargu, maksātnespējas administratorus. Valsts pārvalde ir izpildvara un tā neietver likumdevēju un tiesu. Savukārt, ja šajā likumā ar terminu "valsts pārvalde" ir domāts kaut kas cits, nekā Valsts pārvaldes iekārtas likumā, tad aicinām izmantot citu terminu, lai novērstu vienāda termina izmantošanu atšķirīgās nozīmēs. Normatīvo aktu efektīvai piemērošanai ir būtiski, lai normatīvajos aktos jēdzieni tiek izmantoti konsekventi vienādā nozīmē, nevis katrā normatīvajā aktā viens un tas pats termins lietots atšķirīgās nozīmēs

-

Norādāms, ka valsts pārvalde, tostarp privātpersona, kurai deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi, ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā paredzētos valsts pārvaldes principus, cita starpā labas pārvaldības principu un principu, ka valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 3. panta trešā daļa paredz, ka valsts pārvaldes principi un citi šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz iestādēm, kuras nav padotas Ministru kabinetam, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi. Turpretī likumprojektā vispār nav atsauces uz valsts pārvaldes principiem. Lūdzam likumprojektu papildināt ar norādi uz pienākumu ievērot valsts pārvaldes principus.

-

Projektā lietoti trīs dažādi formulējumi: uzvedības (ētikas) normas, uzvedības (ētikas) principi un uzvedības (ētikas) standarti. Nav saprotams, kāds ir pamatojums atšķirīgu formulējumu lietošanai un vai tiem patiesi ir atšķirīgas nozīmes

-

Normai nav adresāta. Šāds aizliegums ir vispārīgs, proti, jebkurai personai (ne tikai konkrētajam "valsts pārvaldē nodarbinātajam", kura vai kura radinieka vai darījumu partnera personiskās vai mantiskās intereses var ietekmēt attiecīgais lēmums) ir aizliegts pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanā, ja šis lēmums ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā, viņa radinieka vai darījumu partnera intereses.
Tāpat ņemams vērā, ka aizliegumu nav paredzēts attiecināt uz darījumu partneriem, tāpēc 2. teikums ir semantiski nekorekts. Normas adresātam jābūt "nodarbinātajam". Precīzāk būtu rakstīt, ka aizliegums neattiecas uz gadījumu, kad darījuma partneris ir kredītiestāde vai cita regulēta finanšu iestāde, kura sniedz savus pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

-

Likumprojektā paredzētais aizliegums būt nodarbinātam pie cita darba devēja ir ļoti vispārīgs un var novest pie nesamērīga ierobežojuma, kas attiecas arī uz pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista, brīvprātīgo vai radošo darbu, uz kuriem šā brīža regulējums neparedz ierobežojumu. Ja attiecībā uz speciālajiem subjektiem likumprojekts paredz izņēmumus, tad attiecībā uz pārējiem likuma subjektiem šādi izņēmumi nav paredzēti. Jāņem vērā, ka arī iestādes vadītājs nevarēs šādus izņēmumus paredzēt, jo izņēmumi saskaņā ar šo normu var būt noteikti vienīgi likumā, Ministru kabineta noteikumos vai rīkojumos. Šāda regulējuma rezultātā tiem likuma subjektiem, kas nav speciālie subjekti, būs jāizstrādā īpašs normatīvais regulējums vai Ministru kabineta rīkojums, kas radīs papildu birokrātiju un nebūtu atbalstāmi. Ievērojot minēto, lūdzam likumprojektā noteikt skaidrus izņēmumus algotu darbu savienošanai visiem likuma subjektiem. Tāpat lūdzam izvērtēt šīs normas sekas attiecībā uz privātpersonām, kuras pilda deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus: vai šāds vispārīgs ierobežojums ir samērīgs, par cik šādām personām darba devējs nav publiska persona. 

-

Būt atbildīgam nav pienākums, bet pienākuma neievērošanas sekas. Normā ir jāraksta pienākumi, kas vadītājam jāpilda, nevis par ko vadītājs ir atbildīgs.

-

Nav saprotams, kas ir domāts ar "komunikācijas apmaiņu". Komunikācija ir process, nevis objekts, ar ko var apmainīties.

-

Iebilstam pret normas redakciju, jo nav pietiekami skaidrs:
1) vai pietiek ar institūcijas pašvērtējumu;
2) vai ir plānots izstrādāt jaunus minimālos audita tvēruma un metodoloģijas kritērijus.

Lai nodrošinātu vienveidīgu normas piemērošanu un tiesisko noteiktību, lūdzam anotācijā skaidrot, vai norma paredz:
1) iekšējo auditu Iekšējā audita likuma izpratnē;
2) vai pieļaujams, ka šo funkciju veic cita struktūrvienība (piemēram, risku vadības vai iekšējās kontroles struktūra);
3) pašnovērtējumu;
4) vai citu izvērtējuma formu;
5) noteikt minimālās prasības izvērtējuma tvērumam un metodikai, nepieciešamības gadījumā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt izvērtējuma kārtību.

 

-

Norma nenodrošina pietiekamu tiesisko noteiktību attiecībā uz kritērijiem, pēc kuriem institūcija nosaka amatus, kuru savienošanai nepieciešama rakstveida atļauja, vai tie ir tie paši amati, uz kuriem attiecināms mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanas pienākums, vai tie var būt citi amati, kas ir noteikti pēc kādiem citiem kritērijiem. Likumprojektā nav noteikti vienoti minimālie risku izvērtēšanas kritēriji, tādējādi radot būtisku atšķirīgas piemērošanas risku dažādās publiskas personas institūcijās.

Tāpat nav saprotams par šobrīd esošajā regulējumā esošiem izņēmumiem (pedagoģiskā darbība, dienests Zemessardzē, darbība arodbiedrībā u.c.) vai turpmāk ieņemot amatu minētajās jomās nodarbinātajiem, kuri nav speciālie subjekti, būs nepieciešama amata savienošanas atļauja, vai tās saglabās izņēmuma statusu. 

Lūdzam precizēt normu, nosakot:
1) minimālos risku izvērtēšanas kritērijus likumā vai Ministru kabineta noteikumos;
2) vienotus principus amata savienošanas atļauju izsniegšanai un pārskatīšanai;
.3) visiem nodarbinātajiem saglabāt jau šobrīd likumā esošos izņēmumus.

Jēdziens "amata izpildei nepieciešamais laiks" nav juridiski skaidrs un neatbilst tiesiskās noteiktības principam, līdz ar to lūdzam precizēt minēto jēdzienu, skaidri nosakot, kādi nosacījumi ietverti tajā. Ne normā, ne anotācijā nav precizēts, kas konkrēti ar šo jēdzienu saprotams. 

-

No likumprojekta nav saprotams kādā apjomā un saturā iestādei jāregulē dāvanu pieņemšanas ierobežojumi.

Papildus lūdzam izvērtēt, vai vienotiem dāvanu pieņemšanas ierobežojumiem ārpus amata pienākumu pildīšanas nebūtu jāattiecas uz visiem valsts pārvaldē strādājošiem, nevis katras iestādes kompetences jautājums.
 

-

Nav noteikts Likumprojekta 7. panta piektajā daļā paredzētā termiņa "10 darba dienu laikā" sākuma atskaites punkts. Turklāt normā Ministru kabinetam nav ietverts pilnvarojums izdot noteikumus, bet ir ietverta atsauce uz Ministru kabineta noteikto kārtību. Lūdzam attiecīgi precizēt šo normu. Lai Ministru kabinets uz šīs normas pamata varētu izdot noteikumus, deleģējums Ministru kabinetam formulējams konkrētāk atbilstoši paredzamo noteikumu saturam un Ministru kabineta pilnvarojuma apjomam. Papildus lūdzam ievērot Valsts  iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020.gada 22.oktobra sanāksmes protokola Nr.22 2.4.apakšpunktu. Minētais attiecas uz visiem Likumprojektā ietvertajiem pilnvarojumiem.

-

Ja šī norma satur pilnvarojumu Ministru kabinetam, tas ir precizējams atbilstoši paredzamo noteikumu saturam un Ministru kabineta pilnvarojuma apjomam. Lūdzam attiecīgi precizēt normu. 

-

Panta daļās ir jākonkretizē normu subjekts. Proti, skaidri nosakāms, uz kuru personu attiecas konkrētais aizliegums. 

-

Valsts pārvaldei atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Līdz ar to neviena amatpersona nevar pārstāvēt publiskas personas institūcijas intereses. Amatpersona var pārstāvēt tikai publiskas personas institūciju.

-

Informācijas atklātības likums jau paredz, kāda informācija ir vispārpieejama un kāda ir ierobežotas pieejamības. Tāpat informācija tiek aizsargāta likumā "Par valsts noslēpumu". Citā likumā nav pamata paredzēt informācijas prettiesiskas izpaušanas aizliegumu, jo jebkuram valsts pārvaldes subjektam ir pienākums ievērot spēkā esošās tiesību normas. Šāda norma ir bez juridiska seguma un deklaratīva. Tādējādi lūdzam no 9. panta sestās daļas vārdus "prettiesiski izpaust vai". Tāpat nav saskatāms pamats šādu aizliegumu attiecināt tikai uz speciālajiem subjektiem nevis visiem likuma subjektiem.

-

Arī šai daļai nav nosaukts darbības subjekts. Vienlaikus daļas regulējums nav saprotams. Proti, nav saprotams, vai tas ir izņēmums no iepriekšējās daļās minētajiem aizliegumiem?
Tāpat ierosināms svītrot vārdus "tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību", jo normatīvie akti ir saistoši neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav uzrakstīts šajā likumā. Tas izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmās daļas.

-

Lūdzam precizēt mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas mērķi, iedalot to publiski pieejamajā un nepieejamajā daļā. Paskaidrojam, ka personas datu aizsardzības nodrošināšana nevar būt personas datu apstrādes mērķis, ņemot vērā, ka personas datu aizsardzības prasību nodrošināšanas pienākums ir patstāvīgs un izriet jau no citiem normatīvajiem aktiem. Turklāt, vērtējot, kādi dati ir darāmi publiski pieejami, jāņem vērā ne tikai personas datu aizsardzības prasības, bet arī kopumā vērtējams kā šāds regulējums ietekmētu personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Norādāms, ka deklarācijā tiek atspoguļoti ne tikai personas dati, bet arī  personas dzīves un identitātes aspekti - sociālie un fiziskie, kopumā sniedzot ieskatu par personas privāto dzīvi. Tādēļ patreizējā redakcijā norādītais mērķis nav uzskatāms par atbilstošu un ir precizējams. Ņemot vērā minēto, lūdzam norādīt korektu mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas publiskošanas mērķi.

-

Lūdzam precizēt projektu kopumā, salāgojot mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā iesniedzamo informāciju (16.pants) ar to, kāda informācija no tā ir darāma un kāda nav darāma publiski pieejama. Norādāms,ka deklarācijā netiek paredzēts ietvert informāciju par nepilngadīgo bērnu uzturlīdzekļiem, kompensācijām kriminālprocesos, civilprocesos un administratīvajos procesos. Tādēļ nav saprotams pamatojums šo informāciju nepublicēt (ja tā nemaz netiek iekļauta deklarācijā). Turklāt, ņemot vērā līdzšinējo praksi attiecībā uz to, kāda informācija no deklarācijas ir publiski pieejama, vēršam uzmanību, ka būtu nodrošināma to personas maksājumu iekļaušana publiski nepieejamā daļā, kas ir saņemti no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citi līdzīgi maksājumi no pašvaldībām sociālās palīdzības veikšanai, ņemot vērā šo datu sensitivitāti un informāciju, ko tā var atklāt par deklarācijas iesniedzēju.

-

Lūdzam projektā noteikt termiņu, cik ilgi tiek glabāta mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija līdz tā tiek dzēsta. Vēršam uzmanību, ka projekts paredz tikai termiņu, cik ilgi tiek nodrošināta deklarācijas publiskā pieejamība, savukārt, termiņš visas deklarācijas, tajā skaitā publiski nepieejamās daļas, glabāšanai nav noteikts. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt projektu nosakot mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas glabāšanas termiņu, anotācijā sniedzot attiecīgu skaidrojumu, kas pamatotu deklarācijas glabāšanas termiņu. Papildus vēršam uzmanību, ka personas datu glabāšana arhīvā arī ir personas datu apstrāde ar noteiktu mērķi - saglabāt datus arhīviskām vajadzībām. Tādēļ uz arhīvu ir pārvietojami tikai tie dati, kam ir arhīviska vērtība. Arī šos datus ir nepieciešams dzēst tiklīdz tiek konstatēts, ka tiem vairs nav arhīviskas vērtības.

-

Projektā neietver informatīvas normas, tostarp par jautājumiem, kas nav un nevar būt šā projekta regulēšanas priekšmets. Nav izvērtēta pienākuma atlīdzināt zaudējumus juridiskā būtība un tā mijiedarbība ar administratīvā pārkāpuma procesa regulējumu.

1. Projektā neietver deklaratīvas normas, proti, tādus noteikumus, kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/81). Tāpat neveido šķietamas atsauču normas, kas patiesībā arī ir tikai informatīvas norādes.

Piemēram, pilnīgi lieka ir norāde, ka "par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie likumos noteiktās atbildības". Ja par kādu pārkāpumu būs noteikta juridiskā atbildība, tad to var piemērot neatkarīgi no šādas norādes esības.

Tāpat norāde, ka "par publiskas personas institūcijas iekšējās kontroles sistēmās noteikto prasību neievērošanu valsts pārvaldē nodarbināto sauc pie disciplināratbildības" ir lieka un neatbilst projektā regulējamo jautājumu lokam. Disciplināratbildības pamati un tā piemērošana ir noteikta tam īpaši paredzētos likumos (piemēram, Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā).

2. Rūpīgi izvērtējams projektā paredzētā pienākuma atlīdzināt nodarītos zaudējumus raksturs. Citiem vārdiem, pastāv jautājums, vai šāds pasākums, it īpaši papildus administratīvajai atbildībai vai citam sodam, pats par sevi nav atzīstams par sodu. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt attiecīgā regulējuma atbilstību soda pazīmēm, proti, t. s. Engel kritērijiem. Tāpat uzmanība pievēršama jautājumam par kumulatīvas sodīšanas esību un tās pieļaujamību (sal. sk. Tieslietu ministrijas 2023. gada 17. jūlija vēstuli Nr. 1-17/2178 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma piemērošanu).

Ja persona ir ieguvusi mantu administratīvā pārkāpuma rezultātā, tad ir vērtējama konfiskācijas nepieciešamība un pieļaujamība jau administratīvā pārkāpuma procesā (Administratīvās atbildības likuma 12. nodaļa). Līdz ar to pastāv jautājums par projektā paredzētā institūta mijiedarbību ar administratīvā pārkāpuma procesu un atbilstību tam.

Iepriekš minētie aspekti projekta anotācijā nav aplūkoti. Tomēr tie ir konceptuāli jautājumi, no atbildēm uz tiem ir atkarīgi apsvērumi par projektā paredzētā regulējuma pieļaujamību.
 

-

Regulējuma izvēles pamatojums ir norādāms projekta anotācijā, nevis tiesību normā. Līdz ar to vārdi "prezumējot, ka, pārkāpjot noteiktos ierobežojumus vai aizliegumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts pārvaldē nodarbinātais ir nodarījis tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai" būtu svītrojami.

-

Projektā paredzētais administratīvās atbildības regulējums neatbilst administratīvo pārkāpumu noteikšanas prasībām. Projekta anotācijā nav izvērtēta administratīvās atbildības nepieciešamība un pieļaujamība.

1. Lai tiesiski noteiktu administratīvo atbildību par kādu prettiesisku rīcību, jāievēro vairāki būtiski pamatprincipi. Pirmkārt, administratīvo pārkāpumu (t. i., tā pazīmes, nodarījumu, nepieļaujamo rīcību) un par to piemērojamo sodu var noteikt tikai formālais likumdevējs – Saeima. Nekādā gadījuma nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu patiesībā noteiktu izpildvara – Ministru kabinets, pārvaldes iestāde u. tml. Otrkārt, lai arī blanketas normas ir pieļaujamas, tomēr likumā, definējot pārkāpumu, ir jānorāda visas tā nepieciešamās pazīmes. Šīs pazīmes var konkretizēt likumi vai citi normatīvie tiesību akti. Treškārt, blanketajai normai pietiekami skaidri jānorāda, uz ko tieši attiecas norāde. Citiem vārdiem sakot, tai pietiekami skaidri, saprotami un precīzi jānorāda un jānorobežo tas regulējums, kas konkretizēs pārkāpuma pazīmes (t. i., korespondējošās normas). Kopumā šīm prasībām jāgarantē, ka no likuma normas, kas noteic administratīvo pārkāpumu, persona spēj paredzēt, vai attiecīga rīcība ir administratīvi sodāma. Neskaidrākajos gadījumos jāpastāv vismaz iespējai saskatīt sodīšanas risku.

2. Saistībā ar mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniegšanas pārkāpumiem (projekta 21. panta pirmā un otrā daļa), pirmkārt, apšaubāma soda nepieciešamība par "aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu". Tie ir pilnībā novēršami trūkumi, kas nekādi neietekmē deklarācijas būtību un mērķi. Turklāt šo kārtību vēl var noteikt Ministru kabinets, nepastāvot administratīvās atbildības noteikšanas prasībām atbilstošam precīzam pilnvarojumam (projekta 16. panta trešā daļa). Otrkārt, ir paredzēta atbildība par deklarācijas neiesniegšanu "pēc tās publiskas personas institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniegšanu". Šajā gadījumā acīmredzami rodas jautājums par šāda "brīdinājuma" juridisko kvalifikāciju (piem., vai tas ir administratīvais akts). Ja ir iespēja pieprasīt iesniegt deklarāciju, tad visnotaļ pamatots šķiet apgalvojums, ka pārkāpumu ir iespējams novērst, izmantojot administratīvā procesa līdzekļus. Tāpat nav paredzama administratīvā atbildība par amatpersonas šādu pieprasījumu nepildīšanu. Tam ir paredzēti piespiedu izpildes līdzekļi. Papildus tam jebkurā gadījumā šajā normā nav ieteicams izmantot vārdu "brīdinājums". Tas ir arī administratīvā soda veids.

Iespēju paredzēt administratīvo atbildību ietekmē arī pārkāpuma pamatā esošais pamatregulējums. Piemēram, projekta 7. panta ceturtajā daļā ir paredzēts, ka, lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var ieviest interešu deklarācijas institūcijā nodarbinātajiem. Tā kā likumā (projektā) nav noteikti konkrēti kritēriji, tad institūcijas vadītājam ir ārkārtīgi plaša rīcības brīvība. Līdz ar to, ja par šāda pienākuma neievērošanu paredzētu administratīvo atbildību, tad būtībā pārkāpuma saturu noteiktu iekšējais normatīvais akts (institūcijas vadītājs). Tāpat institūcijas vadītājs var ietekmēt mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas iesniegšanas subjektu loku (projekta 14. panta 8. punkts). Administratīvā atbildība ir apsverama tikai par likumā precīzi noteiktu pienākumu neievērošanu, ja pastāv arī citi tās pieļaujamības kritēriji.

3. Projekta 21. panta trešajā daļā ir paredzēta atbildība arī par "piedalīšanos lēmuma pieņemšanā". Lai gan līdzīga izteiksme ir izmantota iespējamajās korespondējošajās normās, tās saturs nav precīzi konstatējams. Saikne ar lēmumu var izpausties ļoti daudzveidīgos veidos, sākot no pilnībā tehniskām darbībām, kas nekādi neietekmē lēmuma saturu.
Tāpat, ja lēmums patiesībā nav nekādi ietekmējis noteikto personu mantiskās vai personiskās intereses, tad šāda pārkāpuma bīstamība vai kaitīgums faktiski nepastāv.

4. Nav pieļaujams paredzēt administratīvo atbildību par "šajā likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu" vai par "šajā likumā noteikto pienākumu nepildīšanu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas darbības nenodrošināšanu". Pārkāpuma pazīmēm jābūt pietiekami precīzām, skaidrām un paredzamām. Būtībā visi likumā noteiktie pienākumi ir sava veida ierobežojumi vai aizliegumi. Apšaubāms, ka par jebkura pienākuma pārkāpumu būtu piemērojama administratīvā atbildība. Turklāt, kā iepriekš minēts, daļa šo ierobežojumu vai aizliegumu nemaz nav tieši noteikti likumā.

5. Kā tas norādīts atzinumā par projekta anotāciju, tad, lai varētu pienācīgi izvērtēt administratīvās atbildības pieļaujamību, nepieciešamību un pārkāpumu formulējumu, vispirms nepieciešama pietiekami precīza informācija par pārkāpuma saturu un apsvērumi par administratīvās atbildības kritērijiem.
 

-

Panta redakcija rada interpretācijas neskaidrības:
1) nav skaidrs, kas tieši saprotams ar "lēmumu";
2) nav skaidri nodalīti gadījumi, kad informāciju publisko KNAB un kad attiecīgā institūcija;
3) nav noteikts, kurai institūcijai ir primārais pienākums konkrētajā situācijā;
4) nav skaidrs, vai pieļaujama paralēla informācijas publicēšana abās institūcijās.
Tas rada normu kolīziju risku un datu dublēšanas iespējamību. Papildus nav skaidrs, vai KNAB publisko tikai savus pieņemtos lēmumus vai arī visus konstatētos pārkāpumus neatkarīgi no lēmuma pieņēmēja.

Priekšlikums normā ietvert skaidru algoritmu par informācijas apriti un publiskošanu; diferencēt pienākumus atkarībā no pārkāpuma rakstura un smaguma, kā arī izvērtēt iespēju diferencēt publicējamo informāciju, lai maznozīmīgu pārkāpumu gadījumā netiek publiskoti pilni dati. 
Lūdzam precizēt:
1) kādi tieši lēmumi ir publiskojami;
2) kura institūcija konkrētā procesā ir atbildīga par informācijas publiskošanu;
3) publicēšanas secību un koordināciju starp institūcijām;
4) gadījumus, kad informācijas publicēšana nav pieļaujama vai ir ierobežojama samērīguma apsvērumu dēļ;
5) ko tieši ietver "pārkāpuma būtība" un kādā detalizācijas pakāpē tā aprakstāma.

Izvērtējams, vai projektā paredzētā sabiedrības informēšana par pārkāpumu neatbilst soda pazīmēm, kā arī izvērtējama tās atbilstība tiesību sistēmai kopumā.

1. Projektā ir paredzēta sabiedrības informēšana par pārkāpumu. Citiem vārdiem, tas nozīmē, ka publicē informāciju par konkrētu personu, tās izdarīto pārkāpumu un piemēroto sodu. Pirmkārt, pastāv jautājums, vai šāda publikācija pati par sevi nav sods vai vismaz soda sastāvdaļa (proti, vērtējama atbilstība Engel kritērijiem). Piemēram, administratīvās atbildības sistēmā šāds soda veids nav paredzēts un nozares likumā jaunu soda veidu noteikt nedrīkst. Otrkārt, publicēšana šajā gadījumā, domājams, ir saistīta ar sociālu nosodījumu, personas stigmatizāciju. Tas neatbilst administratīvās atbildības raksturam. Treškārt, amatpersona vai jebkurš cits valsts dienestā nodarbinātais var izdarīt dažāda veida pārkāpumus, tostarp tādus, kas ir vērsti pret valsts pārvaldi vai līdzīga rakstura tiesiskajām interesēm. Likumprojektā paredzētie pārkāpumi arī nav vērtējami kā smagākie iespējamie pārkāpumi administratīvās atbildības sistēmā. Līdz ar to informācijas par pārkāpumiem publicēšanas nozīme un tās ietekme izvērtējama visā tiesību sistēmā kopumā (sk. arī Tieslietu ministrijas 2025. gada 5. novembra vēstuli Nr. 1-17/3435 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par likumprojektu "Valsts pārvaldes integritātes un interešu konflikta novēršanas likums").

2. Informācijas par piemēroto sankciju (sodu) publicēšana var būt patstāvīga administratīvā sankcija. Tas, vai šādai sankcijai piemīt krimināltiesisks jeb sodošs raksturs, ir diskutabls jautājums (sal. Jansen O. Country Analysis – The Netherlands. In: Administrative Sanctions in the European Union. Jansen O. (Ed.). Cambridge: Intersentia, 2013, p. 323-243; Pfaeltzer J. J. W. Naming and Shaming in Financial Market Regulations: A Violation of the Presumption of Innocence? Utrecht Law Review, 2014, Vol. 10, Iss. 1, p. 134-148). Tās raksturs vērtējams īpaši rūpīgi.

Projekta anotācijā ir vienīgi norādīts, ka pienākums informēt sabiedrību par valsts pārvaldē nodarbināto pieļautajiem pārkāpumiem ir attiecināms tikai uz tādiem pārkāpumiem, par kuriem institūcijas pieņemtais lēmums ir stājies spēkā. Līdz ar to "šāda pieeja nodrošina nevainīguma prezumpcijas ievērošanu, personas tiesību un reputācijas aizsardzību, kā arī tiesisko noteiktību, vienlaikus īstenojot likuma mērķi – nodrošināt sabiedrības informētību par konstatētiem un tiesiski nostiprinātiem interešu konflikta pārkāpumiem". Neskarot nevainīguma prezumpciju, citi iepriekš minētie aspekti projekta anotācijā nav vērtēti.
 

-

Lūdzam papildināt ar norādi uz 10. panta astotajā daļā paredzētajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat lūdzam aizstāt atsauci uz 7. panta devīto daļu ar atsauci uz 7. panta astoto daļu.

-

Projekta anotācijā nav ietverts pienācīgs administratīvās atbildības pamatojums. Par katru administratīvo pārkāpumu nepieciešams iekļaut šādu informāciju: 1) pārkāpuma satura skaidrojums, tostarp tā korespondējošās normas, 2) administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums, 3) soda veida un apmēra pamatojums, 4) iestādes, kuras amatpersonas veiks administratīvā pārkāpuma procesu, izvēle.

1. Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp.). 

Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama. 
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). 

Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.). 

Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67). 

Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).
 
Ievērojot minēto, lai varētu izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību projektā paredzētajos gadījumos, projekta anotācijā jāietver pilnvērtīgs, sistēmisks un argumentēts visu iepriekš minēto kritēriju izvērtējums.

2. Tāpat projekta anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots. 
Tipiski izmanto salīdzinājumu ar citiem līdzīga rakstura pārkāpumiem un par tiem noteiktajiem sodiem. Tomēr arī šādos gadījumos nepieciešams norādīt, kā izpaužas pārkāpumu līdzība un kāpēc tie ir salīdzināmi.
Ja paredz naudas soda īpašu minimālo apmēru, tad pamatojums jānorāda gan naudas soda maksimālā, gan minimālā apmēra izvēlei. Turklāt minimālā apmēra kontekstā īpaši jāizvērtē tā atbilstība soda individualizācijas un samērīguma principam.

3.  Projekta anotācijā iekļaujams arī paredzētā pārkāpuma satura (pārkāpuma pazīmju) skaidrojums, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēts pārkāpums.

4. Prasību izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību neietekmē apstāklis, ka līdzīga satura pārkāpumi pastāv jau šobrīd. Valsts pārvaldei ir pienākums pastāvīgi pārbaudīt un pilnveidot normatīvo regulējumu (sal. sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 10. daļu). Tāpat ir nepieciešams regulāri veikt spēkā esošo tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudi, lai pārliecinātos, vai normatīvais regulējums joprojām ir nepieciešams, nerada nelabvēlīgas sekas, atbilst tā izstrādes mērķim, pašreizējai sociālajai un tiesiskajai situācijai (Krūmiņa I. Kādi faktori kavē efektīvu tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanu Latvijā? Pētījuma galaziņojums. Rīga: Latvijas Republikas Saeima, 2024, 2. lpp.).
Kamēr nav pieejams iepriekš minētajām prasībām atbilstošs administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru pārkāpumu, tikmēr nav iespējams pienācīgi izvērtēt, vai projektā ietvertais administratīvās atbildības regulējums ir pieļaujams (sk. arī Tieslietu ministrijas 2025. gada 5. novembra vēstuli Nr. 1-17/3435 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par likumprojektu "Valsts pārvaldes integritātes un interešu konflikta novēršanas likums").
Salīdzinājumam var izmantot, piemēram, likumprojekta "Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā" (Nr. 813/Lp14) anotāciju. Skaidrojuma struktūras paraugam iespējams izmantot arī Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma projekta (Nr. 885/Lp14) anotāciju.
 

-

Anotācijas 1.3.sadaļas 12.punktā norādīts, ka par augstam korupcijas riskam pakļautiem uzskatāmi tie amati vai amata grupas, kuru pienākumu izpilde ietvert vismaz vienu no minētajām pazīmēm un rada būtisku iespēju ietekmēt publisko resursu izlietojumu, lēmumu pieņemšanu vai privātpersonu tiesības un pienākumus. No minētā izriet, ka augsta korupcijas riska konstatēšanai ir kumulatīvi jāizpildās diviem nosacījumiem: noteiktai pazīmei un ietekmes būtiskumam. Vēršam uzmanību, ka anotācijā nav sniegts skaidrojums un nav noteikti kritēriji vai nosacījumi, pēc kādiem iestādei būtu jāvērtē un jākonstatē ietekmes "būtiskums". Lai nodrošinātu tiesiskās noteiktības principu un vienveidīgu tiesību normas izpratni un piemērošanu praksē, lūdzam papildināt anotācijas 1.3. sadaļu ar skaidriem kritērijiem ietekmes būtiskuma noteikšanai. 


. 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 4. sadaļu ar tiesību aktu projektiem, kuru izstrādāšanai paredzēts pilnvarojums projektā.

-

Projektā ietvertie termini paver iespēju plašai to interpretācijai, līdz ar to Uzņēmumu reģistra ieskatā nepieciešams nodrošināt vienotu to interpretāciju un praktisko piemērošanu. Līdz ar to aicinām anotācijā sniegt informāciju par to, vai ir paredzēti palīgrīki minētā nodrošināšanai, piemēram, praktisku piemēru katalogs ar skaidrojošu informāciju, regulāri aktualizēts interpretācijas prakses apkopojums, KNAB metodisko skaidrojumu publicēšana u.tml.

-

Vārdkopā "un par šo darbu nav noteikta atlīdzība" saikļa "un" vietā būtu lietojams saiklis "ja". 

-

Termina skaidrojumā lietotie formulējumi vedina domāt, ka runa ir par atklātu konkursu publiskajā iepirkumā, taču Publisko iepirkumu likumā šā termina skaidrojums ir nedaudz citāds. Ja šeit nav domāts atklāts konkurss minētā likuma izpratnē, tad ieteicams lietot atšķirīgu terminoloģiju, piemēram, "atklāta procedūra". Savukārt termina skaidrojumā vārdkopas "ieinteresētie piegādātāji" vietā ieteicams lietot neitrālāku, piemēram, "interesenti".

-

Vienskaitļa forma parasti ietver vispārinājumu. Tāpēc, ja normatīvajā aktā vēlas pateikt, ka minētā norma attiecas uz katru, lieto vienskaitli." Skat.: Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata (https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/125)

Ievērojot minēto, šeit un citur projektā daudzskaitļa forma aizstājama ar vienskaitļa formu, ja attiecīgais termins lietots vispārinošā nozīmē.

-

Vārdi "radinieku vai darījumu partneru" rakstāmi vienskaitļa formā, jo lietoti vispārinājuma nozīmē (pretējā gadījumā interešu konflikta pazīmju konstatēšanai jākonstatē vismaz divu darījumu partneru vai vismaz divu radinieku personiskās vai mantiskās intereses).

-

Vēršam uzmanību, ka attiecīgais regulas termina skaidrojums neparedz prezumpciju konkrētā statusa noteikšanai, bet gan priekšnoteikumus, turklāt regulā lietots termins "faktiskais īpašnieks", nevis "patiesais labuma guvējs", tādēļ aicinām redakcionāli precizēt, izvairoties no norādes "par patieso labuma guvēju uzskatāma".

"6) patiesais labuma guvējs – faktiskais īpašnieks Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija Regulas (ES) 2024/1624 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai 2. panta 1. punkta 28. apakšpunkta izpratnē;"

Civillikuma 173.pants noteic, ka adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst adoptētāja bērna tiesisko stāvokli (radniecību) kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Tādējādi adoptētais bērns juridiski ir pielīdzināms bioloģiskajam bērnam, un termins “bērns” Latvijas tiesību sistēmā ietver arī adoptēto bērnu bez nepieciešamības to īpaši norādīt. Valsts kanceleja savā skaidrojošajā materiālā "Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata" ir norādījusi, ka izvērtējot, vai likumā iekļaut konkrēta termina skaidrojumu, vispirms jāpārbauda, vai šāds termins nav skaidrots jau pieņemtajos likumos. Ja termins skaidrots vai lietots citos likumos, tad izstrādājamajā likumā to lieto tādā pašā nozīmē. Izņēmums pieļaujams, ja tāds pats termins izstrādājamajā likumā tiek lietots ar citu nozīmi (apzīmē citu jēdzienu). Ņemot vērš minēto, šajā likumā nav nepieciešams atkārtoti uzsvērt to, kas jau izriet no Civillikuma.

Svītrot iekavās ietvertos vārdus "(arī adoptētais)".

Uzņēmumu reģistra ieskatā  jēdziens ir plaši interpretējams, tam šobrīd nav paredzēti skaidri izvērtēšanas kritēriji, līdz ar to pastāv risks, par subjektīviem un nevienlīdzīgiem lēmumiem, nevienlīdzīgu pieeju, pārmērīgu ierobežošanu. Uzņēmumu reģistra aicina definēt “Šķietama interešu konflikta” izvērtēšanas pamatkritērijus likumā vai deleģēt kritēriju izstrādi likumpakārtotā tiesību aktā. Ņemot vērā minēto, aicinām papildināt likumprojektu vai sniegt skaidrojumu anotācijā.

-

Praksē arvien biežāk tiek saņemti ziņojumi par šķietamiem interešu konfliktiem, kas balstīti vienīgi uz personas vai iestādes nodarbinātā subjektīviem pieņēmumiem, emocijām vai minējumiem, nevis objektīviem pārbaudāmiem faktiem, līdz ar to ierosinām papildināt likumprojektu ar normu, kas paredz, ka šķietams interešu konflikts konstatējams tikai tad, ja pastāv objektīvi un pārbaudāmi apstākļi, kuri var radīt pamatotas šaubas par iestādes nodarbinātā objektivitāti un amata pienākumu godprātīgu izpildi.

-

Atbilstoši formulējumam aizliegums pieņemt dāvanu (vsk.) ir spēkā, ja dāvana var ietekmēt "nodarbinātā" objektivitāti vai neitralitāti. Dāvana kā objekts neietekmē un nevar ietekmēt personas objektivitāti vai neitralitāti. To var ietekmēt dāvinājums (dāvanas pasniegšanas fakts, nevis pati dāvana). Ieteicams precizēt formulējumu

-

Panta piektajā daļā lietots jēdziens "mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija", savukārt ceturtajā daļā "interešu deklarācijas". Ierosinām skaidri nodalīt terminoloģiju, ja tiek paredzēti divi dažādi deklarācijas veidi. 

-

Tiek paredzēta plaša rīcības brīvība iestādēm iekšējās kontroles sistēmas veidošanā un uzturēšanā. Uzņēmumu reģistra ieskatā pastāv risks, ka katra iestāde interpretēs un īstenos prasības atšķirīgi, kas var radīt nevienlīdzīgu praksi visā valsts pārvaldē, proti, atšķirīga interpretācija starp iestādēm, nevienlīdzīga prakse valsts pārvaldē, atšķirīgi lēmumi vienādās situācijās. Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu, vai tiks nodrošinātas aktuālas metodiskas vadlīnijas vienotas prakses ieviešanai, centralizēts atbalsta mehānisms, izveidoti vienkārši  pašnovērtējuma rīki vai izveidot tipveida risinājumi interešu konflikta izvērtēšanai, risku kartēšanai, amatu savienošanas izvērtēšanai, lēmumu dokumentēšanai.

-

Projekts paredz plašu iestādes vadītāja rīcības brīvību tostarp interešu konflikta risku izvērtēšanā, amatu savienošanas izvērtēšanā un IKS piemērošanā. Uzņēmumu reģistra ieskatā nepieciešams skaidrāk noteikt: pieņemamo lēmumu veidus, lēmumu dokumentēšanas prasības, pārsūdzēšanas kārtību, procesuālās garantijas nodarbinātajiem. Ņemot vērā minēto, aicinām likumā vai tā īstenošanai izdodamajos normatīvajos aktos paredzēt vienotu metodiku amatu interešu konflikta risku novērtēšanai un klasificēšanai, kā arī noteikt ieteicamo prasību diferenciāciju atbilstoši riska līmenim, vai arī sniegt attiecīgi skaidrojumu par to anotācijā.

-

Likumprojekts paplašina iestādes vadītāja atbildību par interešu konflikta risku pārvaldību. Uzņēmumu reģistra ieskatā likumprojekts nesniedz skaidrību par papildus nepieciešamo institucionālo kapacitāti (IKS funkcijas nodrošināšanai, cilvēkresursu vai IT sistēmu nodrošinājumam). Līdz ar to lūdzam anotācijā ietvert izvērstu informāciju par projekta ieviešanas ietekmi uz attiecīgajiem iestāžu resursiem, tajā skaitā sniegt informāciju par minimālajām prasībām IKS organizatoriskajam nodrošinājumam, IKS funkcijas nodrošināšanai nepieciešamo kapacitāti, nepieciešamajiem/izmantojamajiem IT risinājumiem kontroles procesu automatizācijai, t.sk., vai tie tiks nodrošināti centralizēti.

-

Projekts attiecas uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, taču to riska līmenis būtiski atšķiras. Uzņēmumu reģistra ieskatā nepieciešama iestādes amatu riska līmeņu diferencēšana, t.i., diferencēt prasības atbilstoši amata riskam (zems, vidējs, augsts risks), un piemērot proporcionalitāti attiecībā uz deklarēšanu, kontroles mehānismiem, uzraudzības intensitāti, apmācību regularitāti un biežumu, tostarp tādējādi samazinot administratīvo slogu. Ņemot vērā minēto, Uzņēmumu reģistrs aicina papildināt anotāciju ar informāciju par iespēju ieviest riskos balstītu pieeju: amatu klasifikāciju (zems / vidējs / augsts risks), 
diferencētas prasības attiecībā uz deklarēšanu, kontroles mehānismiem, uzraudzību un apmācību biežumu.

-

Projekts ietver pastiprinātas prasības risku vadībā, sistemātiskā kontrolē, taču nav pietiekami detalizēts un noteikts skaidrs pārejas periods, pakāpeniska tā ieviešana, piemēram, ieviešot prioritāri augsta riska jomās. Ņemot vērā minēto, Uzņēmumu reģistrs aicina izvērtēt iespēju projektā paredzēt pārejas periodu likuma pakāpeniskai ieviešanai.

-

Aicināms precizēt formulējumu atbilstoši latviešu valodas stilistikai

2) risku pārvaldīšanas politikas un kontroles procedūru izstrādi korupcijas un interešu konflikta riskiem, kurus institūcija identificējusi kā tās darbībai būtiskus;

Aicinām svītrot vārdu "datu", ņemot vērā, ka iekavās veiktajai piebildei nav saskatāma normas piemērošanas lietderība, drīzāk pretēji - tā sašaurina normas tvērumu. Ar "informāciju" tiek ierasti apzīmēta ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā, savukārt piebilde "datu" normu pakļauj dažādas interpretācijas riskiem, piemēram, atsevišķos gadījumos normu attiecinot tikai uz personas datu vai faktu un skaitļu, kas raksturo vai noder par pamatu secinājumiem, rīcību ar tiem.

-

Uzņēmumu reģistra ieskatā prasība nodrošināt regulāras apmācības visiem nodarbinātajiem var radīt papildu administratīvo slogu. Līdz ar to aicinām paredzēt iespēju  obligāto apmācību biežumu noteikt atbilstoši amata riskam un ieviest iespēju plašāk izmantot centralizētus e-mācību risinājumus.

-

No projekta un tā anotācijas nav saprotams, kā un pēc kādiem kritērijiem iestādes vadītājs nosaka amatus, kuriem ir nepieciešama amatu savienošanas atļauja - vai tie ir tie paši amati, uz kuriem attiecināms mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanas pienākums, vai tie var būt citi amati, kas ir noteikti pēc kādiem citiem kritērijiem, vai arī šādus amatus un uz tiem attiecināmo amatu savienošanas kārtību iestādes vadītājs var noteikt pēc saviem ieskatiem.

-

Likumprojekta "Valsts pārvaldē nodarbināto godprātības veicināšanas un interešu konflikta novēršanas likums" (turpmāk – Likumprojekts) 7. panta piektā daļa paredz, ka publiskas personas institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt valsts pārvaldē nodarbināto sarakstu, kuriem ir pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju, kā arī šo sarakstu grozījumu sastādīšanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā 10 darbdienu laikā.
Vienlaikus norādāms, ka attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem (turpmāk – administratori) šobrīd likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir noteikta speciāla kārtība valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu iesniegšanai. Proti, minētā likuma 20. panta 5.1 daļa paredz, ka attiecībā uz šā likuma 4. panta pirmās daļas 26. punktā minētajām valsts amatpersonām – administratoriem – amatpersonu sarakstu un tajos izdarīto grozījumu iesniegšanu nodrošina Maksātnespējas kontroles dienesta direktors.
Līdz ar to vēršam uzmanību, ka Likumprojektā nav skaidri noteikts, kurš attiecībā uz administratoriem (Likumprojekta 9. panta 19. punkts) sastādīs un iesniegs to personu sarakstu un grozījumus, kurām ir pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju, kā arī aicinām izvērtēt nepieciešamību attiecīgi papildināt Likumprojektu vai tā anotāciju.
Papildus informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 13. marta rīkojumu Nr.  138 "Par Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju" ar 2026. gada 30. septembri (pēdējā darbības diena) likvidē Tieslietu ministrijas pakļautībā esošo Maksātnespējas kontroles dienestu. Ievērojot minēto, plānots, ka turpmāk (pēc Maksātnespējas kontroles dienesta likvidācijas) likuma 20. panta 5.1 daļā noteiktos pienākumus pildīs Tieslietu ministrija.
 

-

Sarakstu sastādīšanas un iesniegšanas termiņus nav nepieciešams noteikt likumā. To varētu noteikt Ministru kabineta noteikumos. Turklāt nav saprotams termiņa sākuma brīdis.
Arī tas, ka deklarāciju iesniegšanai izmantojama VID EDS, būtu nosakāms Ministru kabineta noteikumos, nevis likumā.

-

Aicinām noteikt, kāda informācija, tajā skaitā datu veidi, ir iekļaujama sarakstā par valsts pārvaldē nodarbinātajiem,  vai paredzēt skaidru deleģējumu noteikt Ministru kabinetam to, kāda informācija, tajā skaitā datu veidi, ir iekļaujami sarakstā par valsts pārvaldē nodarbinātajiem.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā vai iestādes lēmums, ar kuru noteikti augsta riska amati, uzskatāms par administratīvo aktu un pārsūdzams Administratīvā procesa likuma kārtībā.

-

Informācijas godprātīgas izmantošanas pienākums ir saistošs ne tikai projektā paredzētajiem speciālajiem subjektiem, bet arī visām citām amatpersonām un nodarbinātajiem valsts pārvaldē. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Tādējādi aicinām projektā šādu pienākumu attiecināt uz visiem likuma subjektiem. 

 

-

Lūdzam izvērtēt iespēju noteikt izņēmumus likumprojekta 10.panta astotās daļas regulējumā gan attiecībā uz dāvanu devēja statusiem, gan dāvanu vērtību. Pašlaik norma speciālajiem subjektiem nepieļauj dāvanu pieņemšanu nekādās situācijās, pat ne svinīgos pasākumos vai jubilejās, kur dāvana (piemēram, ziedi) tiek pasniegta svētku sakarā vai ārvalstu vizītēs, kur dāvana tiek pasniegta kā protokola vai pieklājības apliecinājums (piemēram, bloknots un pildspalva ar pasākuma vai iestādes simboliku).
Absolūta aizlieguma klauzula praksē var radīt sarežģītas situācijas (ārvalstu vizītes, sveicēji svētkos u.tml.), kur dāvanu nepieņemšana oficiālās situācijās var radīt nepatīkamas situācijas. Salīdzinājumam ES praksē vairumā sistēmu dāvanu pieņemšanas aizliegums tiek mīkstināts ar protokola, pieklājības, zemas vērtības, institūcijai nododamu vai iepriekš/iekšēji saskaņojamu dāvanu režīmu. Piemēram, Eiropas Komisijas personālam dāvanas vai labvēlības no trešajām personām principā nav pieņemamas bez atļaujas, bet ir noteikts praktisks slieksnis: līdz 50 euro, ja nav uzkrāšanas efekta.
Tāpat attiecībā uz devēja statusu šobrīd nav paredzēts izņēmums, piemēram, radiniekiem vai darbiniekiem. Lai neradītu situāciju, ka pat apsveikumi dzimšanas dienā tiek uzskatīts par Likumprojekta noteikumu pārkāpumu, ierosinām noteikt, ka iestādes iekšējās sociālās pieklājības ietvaros būtu pieļaujami kolektīvi simboliski apsveikumi, ja tie nerada pamatotas šaubas par objektivitāti un tiem nav būtiskas mantiskas vērtības.
Papildus tam anotācijā nav iekļauts skaidrojums, kā šādu protokola, pieklājības, zemas vērtības, institūcijai nododamu vai iepriekš/iekšēji saskaņojamu dāvanu pieņemšana var mazināt sabiedrības uzticību amatpersonu objektivitātei, lēmumu pieņemšanai vai spējai kalpot sabiedrības interesēm.

-

Aicinām Ministru kabinetam likumprojekta normās visus dotos pilnvarojumus apvienot vienā normā, lai pilnvarojums būtu pārskatāms, tāpat birokrātijas mazināšanas nolūkos izstrādāt vienus Ministru kabineta noteikumus (aizpildot anotācijas 4.sadaļu).

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kādā veidā plānots nodrošināt šī aizlieguma izpildi? Respektīvi, kā paredzēts nodrošināt amatpersonas informēšanu par to, ka komercsabiedrība, kurā amatpersona ir akcionārs, biedrs, patiesā labuma guvējs, piedalās iepirkuma procedūrā?

-

Īpašības vārds "papildu" lietojams kopā ar vārdu, uz kuru tas attiecas. Pirmšķietami šim vārdam būtu jāattiecas (jāpaskaidro) uz vārdu "ierobežojumi", nevis "amats". Attiecīgi panta nosaukums būtu precizējams uz "Amata savienošanas papildu ierobežojumi speciālajam subjektam".

-

Uzņēmumu reģistra ieskatā projekta ieviešana ir saistīta ar plašāku fizisko personu datu un citas informācijas apstrādi, līdz ar to nepieciešams paredzēt pasākumus personas datu minimizācijas principa nodrošināšanai, kā arī paredzēt datu glabāšanas termiņus, piekļuves tiesību regulējumu, informācijas apstrādes drošības prasības, IKS ietvaros apstrādājamo datu apjoma samērīgumu.
Ņemot vērā minēto, aicinām projektā paredzēt detalizētāku regulējumu personu datu apstrādes jomā vai anotācijā sniegt skaidrojumu par paredzēto metodisko atbalstu fizisko personu datu apstrādes jautājumos.
 

-

Lūdzu ņemt vērā, ka nedz likumprojektā, nedz tā anotācijā nav skaidrots jēdziena "struktūrvienība" tvērums, kas rada tiesisko nenoteiktību normas piemērošanā. Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir specifiska daudzpakāpju organizatoriska struktūra - tās sastāvā ir gan centrālais aparāts, gan ieslodzījuma vietas, Latvijas Cietumu slimnīca un Mācību centrs. Turklāt Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālajā aparāta ir struktūrvienības (daļas), kuru vada vadītājs vai priekšnieks, un analoģiski arī katrā ieslodzījuma vietā ir vairākas iekšējās daļas, kuras vada daļas vadītājs vai priekšnieks. Tādējādi bez papildu skaidrojuma nav saprotams, vai jēdziens "struktūrvienība" likumprojekta izpratnē aptver jebkuru līmeņa struktūrvienību (tostarp ieslodzījuma vietas iekšējo sadalījumu - daļu). Ievērojot minēto, lūdzu sniegt attiecīgu skaidrojumu likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam skaidrot atšķirību starp Likumprojekta 15.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu, jo no esošās redakcijas tā nav skaidri saprotama.

-

Lūdzam papildināt deleģējumu, norādot, ka Ministru kabinets nosaka mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā iekļaujamo informāciju un tās apjomu. Vēršam uzmanību, ka projekts daudzviet noteic, kāda informācija (datu kategorijas) ir norādāma mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā, bet ne tieši, kādi datu veidu būtu tajā iekļaujami, tādēļ Ministru kabinetam būtu nosakāmi detalizētāki noteikumi par to, kādi tieši datu veidi iekļaujami minētajā deklarācijā.

-

Lūdzam papildināt anotāciju, un, ja nepieciešams, projektu kopumā, sniedzot skaidrojumu, kā tiks nodrošināta datu iegūšana par deklarācijas iesniedzēja nāvi, lai nodrošinātu deklarācijas publiskās pieejamības pārtraukšanu projektā noteiktajā termiņā.

-

Lūdzam skaidrot 19.panta trešās daļas normu attiecībā uz nodarbināto pienākumu pieprasītās ziņas pamatot ar likumu. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka "vienlaikus pants nostiprina valsts pārvaldē nodarbinātā pienākumu sadarboties ar pārbaudi veicošajām institūcijām, sniedzot pieprasīto informāciju un to pamatojot." Anotācijā netiek precizēts, ka pamatošana var būt tikai ar likumu, nevis, piemēram, faktiem un dokumentiem. Lūdzam atbilstoši precizēt Likumprojekta vai anotācijas tekstu.

-

Lūdzam precizēt Likumprojekta 21.panta ceturtā daļā par kādu ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu piemērojams noteiktais sods, atbilstoši kā tas ir citās šī panta daļās.

-

Uzņēmumu reģistra ieskatā projekta efektīvai ieviešanai nepieciešams vienots metodiskais atbalsts, vienotas prakses nodrošināšana, vienota metodiskā pieeja un koordinācija, proti, ne tikai katras iestādes individuāla atbildība, bet arī centralizēta metodiskā koordinācija. Ņemot vērā, ka regulējums attieksies uz ļoti plašu nodarbināto loku un paredz būtisku iestāžu rīcības brīvību, pastāv risks veidoties fragmentētai un nevienlīdzīgai piemērošanas praksei. Ņemot vērā minēto, Uzņēmumu reģistrs aicina izvērtēt iespēju paredzēt pārejas periodu regulējuma ieviešanai, tostarp šajā posmā nodrošinot aktuālas centralizētas metodiskās vadlīnijas par vienotu interpretāciju un biežāk uzdoto jautājumu sistēmu, vienotu IKS organizēšanu, uzturēšanu un metodiskiem risinājumiem amatu riska klasifikācijai, interešu konfliktu izvērtēšanai un dokumentēšanai, kā arī regulāru metodisko atbalstu iestādēm ieviešanas posmā.
 

-

Ņemot vērā projektā paredzēto pienākumu apjomu, attiecīgo procesu pārvaldība daudzās iestādēs var radīt ievērojamu administratīvo slogu un kvalitātes riskus. Ņemot vērā minēto, Uzņēmumu reģistrs aicina paredzēt garāku regulējuma ieviešanas termiņu, tostarp, paredzot Ministru kabineta deleģējuma izpildi noteiktu laiku pirms likuma regulējuma spēkā stāšanās.
 

-

Ņemot vērā būtiskās izmaiņas regulējumā, ierosinām paredzēt pārejas periodu likuma ieviešanai, lai iestādes varētu pielāgot iekšējos normatīvos aktus un procesus. Vienlaikus norādām, ka pārejas periods nav nepieciešams, ja likums tiek pieņemts vismaz sešus mēnešus pirms tā spēkā stāšanās. 

-

Aicinām izvērtēt iespēju sniegt plašāku informāciju:
1) vai likuma piemērošanas nodrošināšanai ir paredzētas centralizētas apmācības (piemēram, no KNAB vai citas kompetentās institūcijas puses);
2) vai apmācību organizēšana atstāta katras iestādes kompetencē.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kas pamatotu, ka deklarācijas iesniedzēja radinieku, partnera vai laulāto identificējošo datu publicēšana nav pretrunā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un, ievērojot Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 1. augusta spriedumā lietā C-184/20 Vyriausioji tarnybinės etikos komisija (turpmāk – spriedums) paustās atziņas, aicinām izvērtēt iespēju pārcelt deklarācijas iesniedzēja radinieku, partnera vai laulāto personvārdu saturošu informāciju (vārdu un uzvārdu) uz nepublicējamo daļu. Eiropas Savienības Tiesa spriedumā ir atzinusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 7. panta c) punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts un 3. punkts, lasot tos Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. panta, kā arī 52. panta 1. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesību akti – kas noteic, ka tiešsaistē ir jāpublisko privāto interešu deklarācija, kuru iesniegt ir pienākums ikvienam publisko finansējumu saņemošās iestādes vadītājam, – šīm Eiropas Savienības tiesību normām ir pretrunā konkrēti tiktāl, ciktāl šī publiskošana attiecas uz personvārdu ietverošiem datiem par deklarācijas iesniedzēja laulāto, faktisko vai reģistrēto dzīvesbiedru, kā arī viņa radiniekiem vai paziņām, kuri var izraisīt interešu konfliktu. 

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, kas pamatotu jaunu datu veidu iekļaušanu deklarācijā un vai tas ir samērīgi. Atbilstoši anotācijā norādītajam, projekts paredz izmaiņas mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijā, ietverot to, ka deklarācijā ir iesniedzama informācija par kriptoaktīviem, ienākuma avoti jānorāda, ja ienākumi no viena avota gadā pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu (izņemot saimniecisko darbību un advokātu profesionālo darbību, kur saglabājas kopējā summa). Netiek apšaubīts, ka minētā informācija ir nepieciešama attiecīgu funkciju veikšanai, taču, lai būtu izprotams attiecīgās informācijas (tostarp personas datu) apstrādes tiesiskais pamats, aicinām to detalizētāk aprakstīt projekta anotācijā.

-

Lūdzam sniegt papildu skaidrojumu par plānotā regulējuma ietekmi uz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi un Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Lūdzam izvērtēt un anotācijā skaidrot, kā likuma prasības tiks piemērotas speciālajiem subjektiem un vai tās nepārklājas vai nenonāk pretrunā ar attiecīgo profesiju darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem

-

Aicinām precizēt likumprojekta anotācijas 5. sadaļā sniegto informāciju, jo, piemēram, attiecīgās konvencijas prasības nav izpildītas likumprojekta 1. panta 13. punktā (šāds punkts likumprojektā nav atrodams), bet konvencijas 8. panta ceturtā daļa pirmšķietami nav izpildīta ar likumprojekta 7. panta trešās daļas 2. punktu.
Papildus lūdzam minētajā anotācijas sadaļā skaidrot, kā ir izpildītas vai ieviestas pārējās attiecīgās konvencijas prasības, kuras attiecas uz likumprojekta jomu, piemēram, 8. panta trešā daļa.
 

-

Uzņēmumu reģistra ieskatā projekts ievieš vairākas jaunas prasības, kuru izpildi nodrošina katra iestāde, un pastāv risks, ka prasību kopums, īpaši mazākām iestādēm vai zemāka riska amatiem, var radīt papildu administratīvo slogu. Līdz ar to aicinām pievienot informāciju par papildu administratīvā sloga izvērtējumu regulējuma ieviešanai.

-

Lūdzam veikt pilnvērtīgu un strukturētu projekta ietekmes izvērtējumu uz datu aizsardzību un attiecīgi papildināt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu. Vēršam uzmanību, ka anotācijai ir ne tikai informatīva, bet arī metodoloģiska funkcija. Tā ir sagatavojama, ņemot vērā Valsts kancelejas sagatavotās vadlīnijas, izvērtējot plānotās personas datu apstrādes, kas ir uzskatāma par personas pamattiesību aizskārumu, ierobežojuma samērīgumu ar sasniedzamo mērķi. Tostarp anotācijas 8.1.13.sadaļā ir iekļaujama informācija par tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei, skaidrojums par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos.

-

Birokrātijas mazināšanas nolūkos aicinām papildināt protokollēmuma 4. punktu ar norādi, ka grozījumi normatīvajos aktos izdarāmi un virzāmi kopā ar citiem grozījumiem, kas attiecīgajos normatīvajos aktos nepieciešami pēc būtības.

-